Latvijai un Čehijai ir kopējas intereses gan ES politikā, gan starptautiskajā drošībā

 
©Mārtiņš Zilgalvis/F64

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Čehijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā Jana Hinkova (Jana Hynková).

- Čehija sniedz būtisku ieguldījumu reģionālās drošības stiprināšanā, atbalstot NATO patrulēšanas misiju gaisa telpā virs Baltijas valstīm. Čehija ir viena no NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā dalībvalstīm. Aptuveni 60 Čehijas bruņoto spēku karavīru pilda dienesta pienākumus Latvijā. Kādi, jūsuprāt, pašlaik ir lielākie ES un Čehijas drošības izaicinājumi?

- Šis nav nemaz tik viegls jautājums, kā šķiet sākumā.

Protams, sabiedroto līdzdalība paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā ir viens no galvenajiem NATO kolektīvās aizsardzības un atturēšanas uzdevumiem. Tas ir arī nozīmīgs pienesums mūsu divpusējām attiecībām, sabiedroto solidaritātei, transatlantiskajām saitēm un NATO savietojamībai. Pagājušajā nedēļā es apmeklēju Ādažus mūsu karavīru rotācijas laikā. Trešā Čehijas kontingenta maiņa pabeidza savu dienestu, un tagad Latvijā ir ieradusies ceturtā Čehijas kontingenta maiņa, kas uzturēsies šeit sešus vai septiņus mēnešus. Mēs ļoti lepojamies ar viņiem. Paldies par viņu darbu.

Atgriežoties pie jūsu jautājuma - ir jāsaka, ka starptautiskie notikumi 2020. gadā atsedza arī jaunus drošības draudus un izaicinājumus.

Terorisms joprojām ir lielākais nevalstisku struktūru radītais draudu avots gan mums, gan mūsu sabiedrotajiem un partneriem. Saspīlējumam Tuvo Austrumu reģionā vienmēr būs jāpievērš pastiprināta uzmanība. Ir jāsamazina spriedze attiecībās ar Irānu, atrodot dzīvotspējīgu Irānas kodoldarījuma saistību turpināšanas veidu. Kaimiņos esošajai Irākai, protams, joprojām ir vajadzīga starptautiska palīdzība. Krievijas konfrontācijas politika attiecībā uz Rietumiem un tās hibrīda apdraudējums pret mums un Eiropu saglabājas kā nemainīgs izaicinājums. Turklāt mums jāpievērš uzmanība saviem partneriem Austrumu partnerības ietvaros. Mēs neatzīsim Krimas aneksiju, mēs nedrīkstam pieņemt Gruzijas vai Moldovas teritoriālās vienotības apdraudējumu. Globālajā arēnā Ķīna, ar kuru mēs vēlamies abpusēji izdevīgu sadarbību gan ekonomikā, gan citās nozarēs, joprojām radīs gan izaicinājumus, gan iespējas. Terorisma izplatība Āfrikā - Sāhelas joslā - ir kļuvusi par vēl vienu bīstamu drošības draudu izaicinājumu. Daudzu šī reģiona valstu destabilizācija ir viens no nelegālās migrācijas plūsmas cēloņiem. Čehijas Republika turpinās iesaistīties Sāhelā ar humānās un attīstības sadarbības palīdzību, gan ES apmācības misijā (EUTM) Mali, gan militārajā misijā, kuru vadīs Francija.

- Kādos jautājumos ES politikas līmenī Latvijas un Čehijas Republikas valdību nostāja sakrīt, kādos atšķiras? Kuros ES politikas virzienos Latvija un Čehija varētu būt labi sadarbības partneri?

- Es uzskatu, ka daudzās Eiropas politikas jomās mēs esam patiesi līdzīgi domājošas valstis.

Mums ir labs savstarpējā atbalsta potenciāls gan jautājumā par vienoto tirgu, īpaši pakalpojumu jomā un ES tiesību aktu labākā izpildē, gan kaimiņattiecību politikā, gan tirdzniecības politikā, digitālajā pārveidē, enerģētikas politikā un vairākos jautājumos par jauno daudzgadu finanšu shēmu, kā arī ES paplašināšanās politikā un gaidāmajā konferencē par Eiropas nākotni

Attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu Čehijas Republika un Latvija cieši sadarbojas, jo īpaši kohēzijas politikā un kaimiņattiecību politikā. Kohēzijas politika ir svarīgs ES ieguldījumu instruments, kas ir devis nozīmīgu progresu reģionu un dalībvalstu konverģencē un vienotā tirgus darbībā. Tāpēc Čehijas Republika uzskata, ka pietiekama resursu apjoma novirzīšana kohēzijas politikai un kopējai lauksaimniecības politikai ir viena no galvenajām pašreizējām prioritātēm.

- Kāda ir Čehijas nostāja ASV un ES domstarpībās par muitas tarifiem un digitālo nodokli?

- Protams, mēs paužam nožēlu par ASV lēmumu turpināt īstenot tarifu pretpasākumus Airbus lietā un par lēmumu piemērot papildu tarifus tērauda un alumīnija importam no ES. Jaunu tarifu noteikšana nav nevienas puses interesēs, jo tas pārliek izmaksu slogu uz patērētājiem un ražotājiem, samazinot ekonomisko izaugsmi, algu lielumu un darba vietu skaitu. Mums visiem kopā ir jāizvirza mērķis sarunu ceļā atrast līdzsvarotu risinājumu visām domstarpībām. Mums ir jāfokusējas nevis uz to, kas mūs šķir, bet uz to, lai globālās tirdzniecības sistēmas uzturēšana un veidošana notiktu mūsu sabiedrību interesēs un uzlabotu kopējo labklājību. Ja runājam par digitālo nodokli, tad mēs dodam priekšroku praktiska risinājuma atrašanai, kas būtu draudzīgs visām iesaistītajām pusēm. Ilgtermiņā visieteicamākais būtu globāls OECD ietvara risinājums. Kopumā mūsu interesēs ir atbalstīt ES un ASV attiecību stratēģisko raksturu, jo mums ir kopējas intereses, jo īpaši kiberdrošībā, 5G tehnoloģijās, enerģētikā, kā arī meklējot risinājumu Rietumbalkānu vai hibrīdkara radītajiem riskiem.

- Kādus ieguvumus un riskus Čehijas Republika saskata, piedaloties Austrumeiropas un Ķīnas platformā 17+1?

- Mēs saprotam to kā vienu no divpusējās sadarbības instrumentiem ar Ķīnu. Tas mums ļauj regulāri tikties ar ķīniešu partneriem, ko būtu grūtāk sasniegt, ja mēs mēģinātu šādas tikšanās organizēt divpusēji. Mēs uzsveram šīs platformas praktiskumu, atvērtību un elastīgumu, nevis formālismu vai ekskluzivitāti. Visos šajos pasākumos mums vajadzētu ievērot ES politiskos un juridiskos pienākumus.

- Čehija ir viena no nedaudzām valstīm, kura ilgstoši strādāja bez valsts budžeta deficīta. Kas bija šo panākumu pamatā?

- Čehijas valdība un Čehijas parlaments ir apstiprinājuši valsts budžetu 2020. gadam ar nelielu deficītu - 40 miljardu CZK (Čehijas kronas), kas ir aptuveni 1,6 miljardi eiro, un tas ir 0,7% no IKP. Valdības politikas mērķis, veidojot šī gada budžetu, ir nodrošināt ieguldījumu pieaugumu, palielinot līdzekļus pakalpojumiem iedzīvotājiem, algām un strukturālajām investīcijām. Valsts budžeta izdevumi galvenokārt tiek palielināti transporta infrastruktūrai, zinātnei un inovācijām, pensiju un algu pieaugumam, izglītības sistēmai, kā arī palielinot finansējumu mūsu aizsardzībai un drošībai.

- Kā, jūsuprāt, varētu uzlabot ļoti asimetriskās Latvijas un Čehijas ekonomiskās attiecības? Kādas Latvijas preces varētu atrast savu nišu Čehijas tirgū?

- Šis jautājums drīzāk būtu jāpāradresē Latvijas kolēģiem, kas reklamē Latviju Čehijā. Mūsdienās Latvijas eksportā ir gan dzintars un rotaslietas, gan koksne un ķīmiskie izstrādājumi, un šis eksports, protams, var pieaugt. Es redzu labu iespēju sadarbībā tūrisma jomā. Čehijas tūristiem patīk izpētīt jaunas vietas, un Latvijai noteikti ir daudz ko piedāvāt.

- Pēdējās Latvijas un Čehijas prezidentu savstarpējās vizītes notika 2010. gadā. Kad varētu notikt Latvijas un Čehijas līderu tikšanās visaugstākajā līmenī?

- Čehija un Latvija ir ļoti tuvas viena otrai. Mēs esam ieinteresēti padziļināt politisko dialogu ar Latviju. Tiek gaidīts ielūgums prezidentam Levitam apmeklēt Čehijas Republiku, un es ļoti ceru, ka mūsu prezidents visai drīz ar viņu tiksies. Es ļoti intensīvi strādāšu, lai tas notiktu.

- Jūs jau trīs mēnešus esat vēstnieces amatā. Kādi ir jūs pirmie iespaidi par Latviju?

- Latvija ir skaista un interesanta valsts. Es sāku savu misiju piektajā novembrī, bet jau jūlijā man bija iespēja ceļot pa Latviju trīs dienas. Es apmeklēju Cēsis un Siguldu, kā arī civilizācijas neskartos Gaujas krastus. Latvijas daba ir patiesi vienreizēja. Mums, čehiem, patīk būt dabā, braukt ar velosipēdu, braukt pa upi vai uz ūdeņiem. Mēs atrodamies Eiropas vidienē, un viens no skaistumiem, kas pie mums nav sastopams, ir jūras piekraste.

Man patīk jūsu virtuve. Visur, kur esmu bijusi, ir tik labs ēdiens. Jums ir senas vēsturiskas vietas, kuras mani fascinē. Vēlreiz atkārtošu, man patīk jūsu unikālā daba.

- Kā jūsu satiktie latvieši uztver Čehiju? Cik daudz Latvijā ir zināms par jūsu zemi?

- Es nebrīnītos, ja latvieši zinātu par Prāgu, čehu alu vai hokeju, bet es biju ļoti patīkami pārsteigta, ka latvieši zina daudz vairāk. Latvieši pārzina čehu literatūru, čehu kinematogrāfiju, arhitektūru, mūsu vēsturiskās vietas. Latviešu valodā ir pārtulkots ievērojams daudzums čehu klasiskās un pat mūsdienu literatūras, un latvieši to pārzina ļoti labi. Kas attiecas uz kino, tad starp Latviju un Čehiju ir izveidojušās labas saites ne tikai profesionālajā, bet ari vienkāršo ļaužu līmenī. Čehu filmas Latvijā ir labi pazīstamas, un latviešiem tās patīk. Vietējie skatītāji ir redzējuši daudzas no tām. Latvieši ļoti labi orientējas arī čehu mūzikā - gan klasiskajā, gan mūsdienu mūzikā.

Jāatzīmē, ka biedrība Latvija Čehija ir ļoti aktīva un līdzīga biedrība ir Čehijas Republikā.

Vēl piebildīšu, ka Latvijas sabiedrībā ir ļoti labas zināšanas par Čehijas vēsturi.

- Pēc Čehoslovākijas sadalīšanās ar Čehijā un Slovākijā jums joprojām ir lieliskas starpvalstu attiecības. Kā jūs pašlaik vērtējat tolaik īstenoto sadalīšanos? Manuprāt, ja pašlaik būtu nevis divas valstis, bet viena Čehoslovākija, tad tai būtu daudz lielāks svars un ietekme, pieņemot lēmumus ES līmenī.

- Esmu dzimusi un 23 savas dzīves gadus pavadījusi Čehoslovākijā. Mana dzimtā puse ir Morāvija, kura atrodas starp Čehiju un Slovākiju. Vienmēr biju cieši saistīta ar Slovākiju, jo tur atrodas Tatru kalni un citi saistoši dabas objekti. Man Čehoslovākija ir laba un jauka valsts, kurā esmu dzimusi. Pēc nodalīšanas savstarpējās attiecības uzlabojās. Mēs tagad esam divas vidēja lieluma valstis, kurām ir ļoti ciešas politiskās saites, kurām ir izveidojusies izcila sadarbība starp valdībām un institucionālajām struktūrām. Mēs kopīgi diskutējam par ārpolitiku, ES politiku, drošības un aizsardzības jautājumiem utt. Čehiju un Slovākiju caurvij iespaidīgas ekonomiskās un sociālās un kultūras saites. Cilvēki no abām valstīm uztver čehus un slovākus kā sava veida brāļus, un attiecības veidojas kā starp vistuvākajiem radiniekiem. Pēc 1993. gada ir uzlabojušās gan divpusējās attiecības, gan arī attiecības starp abu valstu iedzīvotājiem.

- Kādi būtu vēstniecības plāni kultūras un izglītības sadarbībā 2020. gadā?

- Mēs turpināsim iepazīstināt Latvijas ļaudis ar čehu literatūru, mūziku un kino. Šogad mēs atzīmēsim 130. dzimšanas dienu vienam no Čehijas vēsturē labākajiem un slavenākajiem rakstniekiem - Karelam Čapekam. Šogad tiks prezentēts jaunās autores Alenas Mornštejnovas grāmatas HANA tulkojums latviešu valodā. Mēs ceram, ka šogad ansamblis Epoque Quartet atkal priecēs Latvijas klausītājus ar klasiskās mūzikas koncertu. Es ļoti ceru, ka Čehijas Zinātņu akadēmijas prezidents šogad apmeklēs Latviju. Mēs turpināsim iepazīstināt Latviju, lai pārliecinātu jūsu iedzīvotājus, ka Čehija ir ļoti pievilcīgs tūrisma galamērķis. Čehijas tūrisma aģentūra piedalījās Rīgā izstādē Balttour 2020, kurā Latvijas iedzīvotāji tika iepazīstināti ar diviem ļoti interesantiem Čehijas reģioniem - Plzeņas apkārtni Rietumbohēmijā un Ostravu Austrumbohēmijas reģionā. Plzeņa piesaista tūristus no visas pasaules ne tikai ar savu pasaulslaveno alu, tā ir arī unikāla baroka arhitektūras vieta. Savukārt Ostravas novads mūsdienās ir kļuvis slavens ar savu ieguldījumu modernajā kultūrā. Šeit katru gadu notiek plaši pazīstams mūsdienu kultūras, mūzikas un teātra festivāls Ostravas krāsas (Colours of Ostrava), kā arī citi ļoti populāri pasākumi. Mēs aicinām visus Latvijas iedzīvotājus apmeklēt mūsu valsti. Ja kāds nepaguva apmeklēt izstādi, tad sev piemēroto maršrutu un aktivitātes var atrast ļauti daudzās tūrisma atbalsta mājaslapās, piemēram, www.czechtourism.com/home, vai interneta resursā, kas ir veltīts NESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautiem Čehijas objektiem https://en.czech-unesco.org/. Savukārt par iespējām un jaunumiem izglītībā aicinu ikvienu apmeklēt vietni www.studyin.cz.

- Kādi ir jūsu plāni nākamajiem gadiem vēstnieces amatā?

- Pirmkārt, es vēlētos padziļināt politisko dialogu starp mūsu valstīm, starp ārlietu un aizsardzības ministrijām. Mums ir laba sadarbība, bet es aicinātu dialogu padziļināt. Veicināšu oficiālo vizīšu apmaiņu un savstarpējo dialogu starp abām valstīm gan augstākajā politiskajā, gan augstāko institūciju amatpersonu līmenī. Padziļināts politisks dialogs veicinātu viedokļu apmaiņu par ES politiku, drošības politiku, aizsardzības politiku un globālo politiku.

Otrkārt, es vēlētos panākt, lai arvien vairāk un vairāk Latvijas iedzīvotāju ir informēti, ka Čehijas karavīri pilda svarīgu misiju Ādažos, piedaloties NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā. Mēs vēlētos, viesojoties Latvijas reģionos, pilsētās, pilsētās, skolās un universitātēs, kultūras iestādēs utt., iepazīstināt visus Latvijas ļaudis ar Čehijas Republiku, kura ir jūsu uzticamais sabiedrotais un partneris.

Treškārt, es vēlētos izmantot iespēju - Čehijas (Čehoslovākijas) un Latvijas diplomātisko attiecību 100 gadu jubileju, kura būs 2021. gadā, lai iepazīstinātu Latvijas iedzīvotājus ar interesantākajām lapaspusēm mūsu savstarpējo attiecību vēsturē, gan lai izceltu mūsu lieliskās attiecības pašreizējā laikā. Un, protams, 2022. gads jau daļēji būs saistīts ar to, ka šā gada otrajā pusgadā Čehija būs ES prezidējošā valsts, un mēs to izmantosim, lai paradītu, kāda ir mūsdienu Čehijas Republika.