Vaidere: Klimata politika nav drauds, bet iespēja

- Šonedēļ noslēdzas politiski mokošais process Eiropā, ko sauc par Brexit. Teju visi ir jau pie tā pieraduši un pat uzskata, ka nekas jau īpaši nemainīsies, ja Lielbritānija nebūs Eiropas Savienībā. Vai tā būs?

- Es domāju, ka izmaiņas būs lielas. Ir būtiski - vai Lielbritānija ir trešā valsts vai ES dalībvalsts. Mums ir svarīga ne tikai ekonomiskā sadarbība ar Lielbritāniju, bet arī drošība, jo kura gan vēl valsts ir bijusi tik konsekventa savā attieksmē, piemēram, pret Krieviju? Labi, ka briti paliek NATO sastāvā, kas ir galvenais mūsu drošības garants. Noteiktais pārejas periods - kurā nekas nemainīsies ES un Lielbritānijas attiecībās - ir vien 11 mēneši, tas paies ļoti ātri. Britu izstāšanās likums no ES ir vispārīgs, īstā cīņa par noteikumiem tikai tagad sāksies: kāda būs pārvietošanās brīvība, tirdzniecība, attiecības ar citām valstīm... Britu premjers Boriss Džonsons liek nojaust, ka galvenais viņu sadarbības partneris nākotnē būs ASV, bet man gribētos cerēt, ka galvenie sadarbības partneri tomēr būs ES. Briti ir nācija ar dziļām demokrātijas tradīcijām, un mēs vienmēr uz viņiem esam paļāvušies kā uz stabiliem partneriem.

- Kas notiks ar ES budžetu pēc britu izstāšanās?

- EP Budžeta komitejas aplēses liecina, ka Brexit rezultātā ES budžets zaudēs 9-11 miljardus gadā. Pieļauju, ka nākamajā plānošanas periodā varētu samazināties līdzekļi kohēzijai, reģionālajai politikai. Februāra beigās notiks ES valstu līderu sanāksme, kurā lems par nākamā plānošanas perioda daudzgadu budžetu. Valdībai būs jācīnās, lai samazinājuma kohēzijas fondiem nebūtu. Labā ziņa - tiešmaksājumi zemniekiem pat varētu pieaugt par 4,3%. Protams, no budžeta jāfinansē arī jaunās prioritātes - klimats, digitālā ekonomika. Kopumā - gan morāli, gan materiālā ziņā britu aiziešana no ES nav patīkama lieta, kaut arī pēc Brexit Lielbritānija apsolījusi iemaksāt ES budžetā vismaz 30 miljardus mārciņu, lai segtu saistības, ko ES uzņēmās, britiem vēl klātesot.

- Vai var uzskatīt, ka Brexit iezvana ES kapu zvanus?

- Nē, tam es nepiekrītu. Manuprāt, britu lēmums iezīmēja pretēju attieksmi, atturot citas valstis no attālināšanās tendencēm - visus samulsināja neskaidrība par nākotni un mokošais process, ko parādīja Brexit. No tā cieta gan britu prestižs, gan ekonomika. Tas citas nosacīti eiroskeptiskās valstis atturēja no skaļākiem paziņojumiem par centrbēdzi. Politiķu uzdevums savukārt ir izvirzīt tādus uzdevumus un strādāt tā, lai cilvēkiem būtu skaidrs, kāpēc ir vērts būt kopā Eiropas Savienībā. Manuprāt, te noderīga var būt, piemēram, jaunā klimata politika.

- Kādā ziņā jaunā klimata politika varētu būt pievilcīgs mērķis vidusmēra Latvijas iedzīvotājam?

- Es savulaik biju vides ministre, un vides jautājumu risināšana man ir saprotama un tuva. Šajā EP sasaukumā strādāju divās komitejās, kur tiks pieņemti nozīmīgākie lēmumi klimata politikas jomā: vienīgā no Latvijas Vides komitejā un arī Ekonomikas komitejā.

Savulaik kā vides ministrei man veicās ļoti labi, jo, būdama ekonomiste, atbalstīju un atbalstu saprātīgu vides politiku, nevis kliedzošu un paģērošu. Lozungi - nelidosim, neģērbsimies un neražosim - ko izplata daži klimata aktīvisti, man nav pieņemami. Es uzskatu, ka klimata politika nav drauds, bet iespēja. Un iespējas ir jāizmanto gudri: var saražot tikpat daudz un vēl vairāk, izmantojot mazāk resursu. Esam pieraduši veikalos redzēt mazus nieciņus, iesaiņotus milzīgos iepakojumos - kad atsaiņojam, tas viss pārvēršas atkritumos. Aprites ekonomikas modelis, par kuru runāsim šī gada laikā, nosaka, ka ir jābūt vairāk ilglietojamu preču, ir jāražo remontējamas lietas un jābūt pieticīgākam iepakojumam, tam jābūt no viegli pārstrādājamiem materiāliem.

- Iespējas bieži paliek uz papīra, ja nav naudas.

- Tas, kas iespēju līdzdarboties klimata ekonomikā padara par realitāti, ir 10 miljardi eiro Inovāciju fondā līdz 2030. gadam un vismaz 30 miljardi nākamajā daudzgadu budžeta programmā Apvārsnis Eiropa, kas domāti jaunām un videi draudzīgām tehnoloģijām. Tās ir labas iespējas gan mūsu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, gan zinātniekiem. Piemēram, mūsu zinātnieki strādā pie CO2 uztveršanas un tā pārvēršanas enerģijā tehnoloģijām. Zinātnē Latvijā ir ienākuši jauni cilvēki, kuri ir pārliecināti par savu ceļu. Skaidrs, ka Latvijas valdībai ir jādomā līdzi, kādam jābūt zinātnes līdzfinansējumam - 0,51% no budžeta zinātnei... nu, tas ir nepiedodami maz. Ja mēs gribam būt līderos klimata un ekonomiskajā politikā, tad zinātnei ir vajadzīgi vismaz 1,5% no budžeta izdevumiem. Jo jāpiedalās ir kopīgajos projektos un tam ir nepieciešams līdzfinansējums.

- Tiek lēsts, ka ES jaunajai klimatneitrālas ekonomikas politikai nepieciešami 250 miljardi eiro. Vai šī nauda ir ES daudzgadu budžetā? Vai tā būs jāatņem kādām citām politikām?

- Daļēji ir - nākamajā daudzgadu budžetā tiek plānots 25% visu tēriņu novirzīt klimata mērķu sasniegšanai. 7,5 miljardi atradīsies Ekonomikas taisnīgas pārkārtošanas fondā. Bet jāpiesaista vēl. Mūsu, EP deputātu, priekšlikums ir palielināt dalībvalstu iemaksas ES budžetā līdz 1,3% no valsts nacionālā kopienākuma. Tas ir atbalstāmi no Baltijas valstu viedokļa, jo no katra iemaksātā eiro mēs dabūjam atpakaļ 3-4 eiro. Skaidrs, ka donorvalstis nav par to sajūsmā, bet kompromiss būs jāpanāk, jo citādi nav iespējams iegūt naudu jaunajām prioritātēm, tostarp klimata politikai. Domāju, ka tas, vai dalībvalstis ir gatavas palielināt iemaksas ES budžetā, būs skaidrs dažu mēnešu laikā. Pagaidām Austrija, Dānija, Zviedrija - valstis, kuras it kā ļoti iestājas par jauno klimata politiku - nav visai pretimnākošas iemaksu palielināšanas jautājumā. Vācijas nostāja varbūt ir nedaudz maigāka, jo viņi diezgan daudz izmanto akmeņogles un viņiem ir cerības iegūt daļu no 7,5 miljardiem, kas ir Taisnīgas pārkārtošanas fondā.

- Kādi vēl avoti ES budžeta palielināšanai varētu būt?

- Vēl varētu būt nepārstrādātās plastmasas nodoklis. Bet jāsaka, ka ES dalībvalstis, ieskaitot Latviju, nav pārāk entuziastiskas uz risinājumiem, kas skar nacionālo nodokļu sistēmu, tās negrib, lai ES regulē nodokļu politiku. Ienākumi klimata politikai varētu būt arī no CO2 emisijas kvotu tirdzniecības. Arī digitālais nodoklis, ko uzliktu lielajām interneta platformām (Google, Facebook utt.), varētu būt ienākumu avots. Taču, kā redzējām no Francijas piemēra, kura mēģināja uzlikt 3% digitālo nodokli šiem uzņēmumiem, tā uzreiz saņēma niknu uzrūcienu no ASV, ka pretī dabūs 100% muitas tarifu franču sieriem un vīniem. Izskatās, ka atsevišķa ES dalībvalsts, mēģinot uzlikt digitālo nodokli šiem uzņēmumiem, varētu būt zaudētāja starptautiskajā cīņā. Taču, ja visa ES vienosies par nodokli kopīgi, tad situācija varētu mainīties. Neredzu iemeslu, kāpēc šīm firmām, gūstot ienākumus Latvijā, nebūtu jāmaksā nodokļi?! Starptautiska vienošanās par to ir nepieciešama. Šie nodokļi varētu būt gan veids, kā aizbērt robu ES budžetā, ko radīja britu izstāšanās, gan arī papildu nauda, ar ko realizēt klimata politiku.

Vēl - klimata politikā runa ne vienmēr ir tikai par naudu: ir jābūt klimata diplomātijai. Proti, vēstījumam par klimata politiku ir jābūt nevis kliedzošu lozungu formā, bet saprotamu skaidrojumu veidā. Klimata politika nozīmē arī paradumu maiņu sadzīvē, kā arī privātu līdzekļu piesaisti jaunu tehnoloģiju izstrādē. Eiropas Investīciju banka sola pat 50% no kredītportfeļa paredzēt videi draudzīgu tehnoloģiju izstrādes projektiem.

Izklausās it kā milzīga nauda - 250 miljardi eiro klimatneitrālai ekonomikai, bet jāsaprot, ka situācijā, ja ekonomika netiek pārkārtota atbilstoši videi draudzīgām prasībām, tad būs vajadzīgi vismaz 190 miljardi eiro, lai segtu zaudējumus no dabas katastrofām, slimībām, neražām... Pasaule piesārņojas milzu tempos, un tas ir jāaptur. Kopš 90. gadu sākuma CO2 emisijas ir samazinājušās par kādiem 23% ES, kamēr ekonomika ir augusi par 60% - tas nozīmē, ka, izmantojot modernas tehnoloģijas, iespējams salāgot vides aizsardzību ar ekonomikas izaugsmi.

- Par kādām tehnoloģijām ir runa?

- Piemēram - mana sena pārliecība, ir, ka vairāk jāizmanto saules enerģija. Vēja enerģija arī nav slikta, bet vēja ģeneratori vizuāli mēdz traucēt, arī iedzīvotājiem nepatīk un zivīm, putniem traucējot. Bet saules bateriju uz jumta uzlikt... tas ir labi. Vienīgi ļoti dārgi.

- Latvijā jau arī saules par maz.

- Protams. Tāpēc jau vajag attīstīt jaunākas tehnoloģijas, lai varētu izmantot esošo saules gaismu pietiekamai enerģijas ražošanai. Galvenie piesārņojuma avoti ir enerģētika, transports, lauksaimniecība. Ja mēs spētu ar saules enerģiju aizvietot vismaz daļēji fosilos enerģijas avotus, tad tas būtu liels atspaids.

- Iedomāsimies Latvijas iedzīvotāju, kurš dzīvo laukos, brauc ar 12 gadus vecu mašīnu un kurina māju ar malku. Tagad viņam tiek pateikts, ka no 2024. gada viņš vairs nedrīkst braukt ar veco dīzelīti, būs jāpērk mašīna ar elektromotoru, malkas krāsns ir jāpārbūvē, un dīzelim, ko traktorā liet, ir milzīgs akcīzes nodoklis virsū... Kādiem vārdiem viņš varētu raksturot šo jauno klimatneitrālo politiku, jūsuprāt?

- Par jauno klimata politiku ir arī daudz mītu. Es būšu pirmā, kas pret nepārdomātu politiku iebildīs! Pirmkārt, malka ir mūsu vietējais resurss, un uz šķeldu vajadzēja sen jau pāriet TEC. Tas būtu arī noticis, ja šeit nebūtu tik stiprs gāzes lobijs.

Tas, ka no 2024. gada visiem būtu jābrauc ar elektromobiļiem - tas, protams, ir absurds. Starp citu - iepriekšējā EP sasaukumā gatavoju ziņojumu par elektromobiļu uzlādes infrastruktūru; mēs drīkstam sagaidīt elektromotoru pakāpenisku ieviešanu tikai tad, ja ir uzlādes infrastruktūra, kuras izveide nav lēta. Es, piemēram, arī kategoriski iebildu pret lielāku nodokli vecākām automašīnām, jo tas sāpīgi skartu trūcīgākos.

Esmu ekonomiste, nevis tikai cilvēks ar zaļu domāšanu. Es kategoriski iebilstu pret tādiem klimata politikas pasākumiem, kas pasliktinātu cilvēku dzīves līmeni.

Latvijai, piemēram, starptautiski ir jāparāda, ka meži ir mūsu dabiskais resurss - tie aizņem pusi no Latvijas teritorijas. Koki turklāt CO2 uztver un ražo skābekli. Klimata mērķi ir jāsalāgo ar ekonomisko attīstību, lai cilvēku dzīves līmenis ne tikai nepasliktinātos, bet arī uzlabotos. Nesaprātīgi lēmumi, kas pasliktinātu dzīves līmeni tiem, kam jau tagad tas nav augsts - tas nav tas, kas mums vajadzīgs. Klimata politiku nedrīkst balstīt uz aizliegumiem un ierobežojumiem.

- Nezinu gan, vai Latvijas valdība jūsu teikto zina, jo tās klimata plāni izklausās tieši uz lielākām izmaksām iedzīvotājiem vērsti. Piemēram, pēdējais degvielas akcīzes palielinājums bija saistīts arī ar «zaļās» komponentes pievienošanu degvielai.

- Man nav ļoti lielu ilūziju, ka valdības attieksme varētu mainīties nekavējoties - domāju, ka tikai zināms iedzīvotāju spiediens liktu citādi paskatīties uz klimata politikas jautājumiem. Arī Eiropas Komisija Valda Dombrovska personā ir vairākkārt kritizējusi iepriekšējo Latvijas valdību par nespēju novērst ienākumu nevienlīdzību. Nodokļi, nodevas Latvijā sit pa mazāk turīgajiem iedzīvotājiem, nevis turīgākajiem.

Es tomēr ceru, ka Krišjānis Kariņš kā cilvēks ar ekonomista domāšanu klimata politikas jomā palīdzēs sabalansēt vides aizsardzības idejas ar ekonomisko attīstību. Klimata politika ir nevis drauds, bet iespēja. Jaunā Vienotība aktīvi iestājas par to, ka jaunā klimata politikā ir jāsamēro ar ekonomikas attīstību, lai tā nepasliktinātu iedzīvotāju dzīves līmeni. Par šo un citiem vides, klimata un ekonomikas jautājumiem, būdama vienīgā deputāte EP Vides komitejā, esmu uzņēmusies iniciatīvu, tādēļ man partijas valde ir uzdevusi rīt vadīt attiecīgu diskusiju domes sēdē, izdarīt secinājumus mūsu turpmākajai klimata politikai.

- Cits jautājums - aizejiet pie ekopārtikas stenda veikalā - uzreiz var redzēt, ka tas ir dārgāk...

- Jā, veselīga pārtika nevar būt lētāka par neveselīgu. Bet cilvēkam jāsaprot, kas ir labāk - ēst veselīgi vai ne.

- Vai ES jauno klimata politiku ar laiku nepiemeklēs tas pats cukura politikas liktenis? Latvija savulaik naski likvidēja cukurbiešu ražošanu, cukura rūpnīcas, to īpašniekiem saņemot dāsnas Eiropas kompensācijas. Bet galu galā izrādījās, ka cukura politika balstās uz aplamiem aprēķiniem un prognozēm un mēs galu galā esam tikai zaudētāji šajā spēlē. Piemēram, atsakoties no kūdras ieguves, kas arī ir fosilais resurss.

- Ja būsim gudri, otrā grāvī neiebrauksim. Turklāt ES jau neplāno aizliegt kūdras ieguvi, bet aicina nozari uz modernizāciju. Jautājums - cik pareizi ir neapstrādātu kūdru masveidā izvest uz ārzemēm. Varbūt tomēr labāk radīt no tās produktu ar lielāku pievienoto vērtību un rekultivēt izmantotās platības, lai saudzētu dabu? Esmu saziņā ar kūdras nozares pārstāvjiem, jo skaidrs, ka nedrīkstam pieņemt sasteigtus lēmumus.

- Kariņa valdība šogad sāk plānot nodokļu sistēmas izmaiņas. Kādas jūs kā ekonomiste redzat nepieciešamās pārmaiņas nodokļu jomā?

- Gan OECD, gan Eiropas Komisija ir vairākkārt Latvijai norādījusi uz nepieciešamību mazināt ienākumu nevienlīdzību. Lai galvenais nodokļu slogs nebūtu uz iedzīvotājiem, uz mazajiem uzņēmumiem. Latvija ir aizkavējusies 90. gadu liberālismā, kapitāla uzkrāšanas posmā. Nodokļu sistēma Latvijā ir pārāk draudzīga lielajiem ieņēmumiem. Mazie uzņēmēji visi vienā balsī saka, ka nodokļi ir netaisnīgi.

- Uzņēmumiem taču bija atvieglojumi ienākumu nodoklim, kas patiesībā arī radīja milzīgu robu budžetā.

- Doma jau bija laba, bet diemžēl peļņa ne vienmēr nonāca uzņēmumu attīstībā un investīcijās, bet dažkārt tika izmantota dārgu auto pirkšanā un tamlīdzīgi. Arī mikrouzņēmumu nodokļa ideja bija laba, bet galu galā bieži iznāca tā, ka liels uzņēmums vienkārši sadalījās mikrouzņēmumos, tā apejot nodokļus.

- Kā jūs vērtējat «finanšu sektora kapitālo remontu» un to, kā šobrīd klājas banku nozarei?

- Ir bažas, ka bankas pārgājušas otrā galējībā, nepietiekamu kontroli aizstājot ar pārāk stingrām prasībām uzņēmumiem, kavējot to kontu atvēršanu un neizsniedzot kredītus. Investoriem ir jāļauj strādāt.

- Kā jūs kā ilggadējs augstskolu mācībspēks vērtējat izskanējušo Izglītības ministrijas ideju par disertācijām nevis latviešu, bet angļu valodā?

- Pilnīgs absurds. Pārangliskošanās zinātnē ir nevajadzīga. Starptautisko citējamību zinātniskajiem darbiem var panākt, veidojot zinātniskās publikācijas angļu valodā, nevis liekot rakstīt disertācijas angliski. Neuzskatu, ka disertācija svešvalodā jelkādi veicinās zinātnes attīstību Latvijā un tās starptautisko atpazīstamību. Tā tikai noplicinās latviešu valodu līdz sadzīviskam līmenim.