Zariņš: Netiek izmantotas iespējas samazināt OIK

IVARS ZARIŅŠ: «Pirms kontroles mehānismu varēs pa īstam piemērot, vairs nebūs kam to piemērot, jo uz jauno atbalsta sistēmu tas neattieksies © Rūta Kalmuka/F64 Photo Agency

Saeimas rītdienas darba kārtībā galīgajā lasījumā iekļauti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL), ar kuriem, vismaz sākotnēji, tika saistītas cerības stingrāk kontrolēt Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) saņēmējus un mazināt iedzīvotāju maksājuma slogu par šo Latvijas know-how. To, ka šīs cerības ir ne tikai ilūzijas, bet pat OIK afēras piesegšana, Neatkarīgajai intervijā skaidro Saeimas deputāts, OIK ilggadējs pētītājs Ivars Zariņš (Saskaņa).

Neatkarīgā: - Tautsaimniecības komisijas vadība teic, ka ar ETL likuma grozījumiem tiks nostiprināta OIK ražotāju pārraudzība, kas līdz šim faktiski nav notikusi, kā arī tiks novērsta saražotās enerģijas pārkompensēšana. Esat izteicies, ka tieši pretēji - ar šo likumu politiķi mēģina turpināt piesegt OIK afēru. Varat to pamatot ar faktiem?

Ivars Zariņš: - Protams! Savulaik ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa laikā tika radīts tāds likuma regulējums, kas Ekonomikas ministrijai (EM) deva pilnīgu patvaļu atbalsta sistēmas īstenošanā elektroenerģijas ražotājiem, tiesības noteikt, kāda tā izskatīsies un kā tā jāpārrauga. Tā dzima OIK afēra. Likumā skaidri tika noteikts vien tas, ka viss būs jāapmaksā lietotājiem, maksājot par elektroenerģiju. Pie varas esošie to izmantoja, piešķirot nesamērīgi dāsnu atbalstu, nekontrolējot ražotājus, pieļaujot visdažādākos pārkāpumus un krāpniecību, kuru turpināja dāsni un nelikumīgi apmaksāt. Tas viss notika, pateicoties EM izstrādātajiem noteikumiem. Tāpēc tagad likuma grozījumu mērķis bija likuma līmenī noteikt tādu regulējumu, lai EM būtu pienākums nodrošināt atbilstošu kontroli un lai likumā noteiktais mērķis - nodrošināt Latvijas patērētāju ar elektroenerģiju visefektīvākajā iespējamajā veidā par pamatotu cenu - beidzot tiktu pildīts arī attiecībā uz subsidētās elektroenerģijas ražošanu. Tādējādi likumā noteikto EM vairs nevarētu pārspēlēt ar saviem noteikumiem.

Likuma grozījumi paredzēja noteikt pašsaprotamas lietas, kuras EM tā arī nespēja paveikt: pirmkārt, īstenot reālu un efektīvu atbalsta saņēmēju darbības kontroli, lai novērstu nepamatotu vai nelikumīgu atbalsta izmaksu; otrkārt - noteikt pienākumu anulēt tiesības saņemt atbalstu tiem komersantiem, kuri nepilda atbalsta noteikumus vai krāpjas, kā arī paredzēt pienākumu atgūt no viņiem nepamatoti izmaksāto atbalstu. Pašlaik par šādiem pārkāpumiem komersanti tiek tikai brīdināti! Treškārt - noteikt EM pienākumu nodrošināt atbalsta apmēra samērīgumu, likumā skaidri nosakot, ka aprēķinos jāietver tikai samērīga apmēra izdevumi, kādi tie būtu pamatoti, komersantam efektīvi strādājot, nevis jebkāda apmēra izdevumi un par jeb ko. Pēc EM uzstājības, pārspēlējot jau komisijas pieņemtu lēmumu, likumā tika nostiprināta kārtība, kas pieļauj jebkādu izdevumu iekļaušanu aprēķinos, piemēram, nesamērīgi lielus administrācijas izdevumus, pamatlīdzekļu iegādi par nepamatoti augstām cenām vai pat vispār nepamatotu pamatlīdzekļu iegādi. Atliek vien tos pareizi iegrāmatot! Tie ir daudzi miljoni eiro nepamatotu izdevumu, kas tādējādi tiks legalizēti, par kuriem sabiedrībai būs jāmaksā!

- Kā atšķiras neilgi pirms 13. Saeimas vēlēšanām uzmestais likumprojekts no tā, kuru ceturtdien varētu apstiprināt?

- Diemžēl likumprojekts, ko Saeima grasās apstiprināt galīgajā lasījumā, kā nakts no dienas atšķiras no tā, kāds tas sākotnēji bija iecerēts - tieši EM priekšlikumu dēļ. Gandrīz nekas no sākotnēji solītā netiks īstenots vai arī paredzētie nosacījumi atkal var tikt apieti. Piemēram, pārkāpumi, par kuriem ir jāatņem atbalsts, to tvērums atkal ir izņemts no likuma, un ir paredzēts, ka to atkal noteiks ar EM izstrādātajiem noteikumiem, kurus ministrija nemaz nesteigsies izstrādāt. Dažu noteikumu izstrādei tā ir pieprasījusi papildu laiku līdz pat diviem gadiem! Tas nozīmē, ka pat, ja gribētu šo afēru izbeigt, to nemaz nevarēs izdarīt, jo vēl ilgi nebūs noteikumu, pēc kuriem to var darīt. Vai tā nav apzināta visatļautības un liela apmēra krāpniecības piesegšana?

- Vismaz tiek solīts, ka, konstatējot noteikumu prasību pārkāpumu, komersantam varēs atcelt piešķirtās priekšrocības. Nebūs vieglāk atbalsta nosacījumu nepildīšanas gadījumā bez riskantām tiesvedībām atņemt licences un vēl prasīt atmaksāt nelikumīgi saņemto?

- Nebija nekādu problēmu to izdarīt jau no sākta gala - likums ir jāpilda neatkarīgi no tā, vai tā izpildi kāds kontrolē vai nē. Vienkārši EM nav vēlējusies to darīt. Izmantojot plašo likuma deleģējumu EM, tā tieši centusies veidot pārkāpumiem piesegu. Sabiedrība tika mērķtiecīgi maldināta ar tiesisko paļāvību, kas izriet no ministrijas neizdarības: nav pieķerts, tātad nav zaglis! Un tikai tad, kad es pierādīju, ka ministrijas reālās darbības būtiski atšķiras no stāstītā, sākās kaut kāda rīcība, un arī, tikai tik daudz, lai varētu piesegties, ka kaut kas tiek darīts. Paralēli EM steidza mainīt noteikumus, lai pēc iespējas varētu legalizēt pārkāpumus un sasietu sev rokas, uz kādu laiku neatļaujot sev tos atklāt, līdzīgi, kā to tagad dara ar likumu - dod laiku nelikumības noslēpt. Bet pēc tam, kad šīs nelikumības tika atklātas, EM nereaģēja uz tām atbilstoši, pat gadījumos, kad ir bijusi acīm redzama krāpniecība sevišķi lielos apmēros.

Arī tagad no solītajām pārbaudēm var sanākt vien čiks. Ir izveidots smagnējs, neefektīvs un dārgs kontroles mehānisms, turklāt būtisku tam nepieciešamo noteikumu izveide un piemērošana nav paredzēta ātrāk kā pēc viena, diviem gadiem. Var sanākt, ka no tā nebūs nekādas jēgas, jo pēc EM priekšlikuma šo kontroles mehānismu nu drīkst attiecināt tikai uz esošo atbalsta sistēmu - OIK, kuru ekonomikas ministrs ir solījis nomainīt jau 2021. gadā. Tādējādi, pirms šo kontroles mehānismu varēs pa īstam piemērot, vairs nebūs kam to piemērot, jo uz jauno atbalsta sistēmu tas neattieksies! Diez vai ministrija nesaprata, ko tā panāks ar šādiem likuma pārveidojumiem!

Un tie ir tikai daži no piemēriem. Šī izspēle ar likuma grozījumiem tika ievilkta ilgāk par gadu, bet pa to laiku mums visiem bija jāturpina maksāt simti miljonu OIK.

- Likuma atbalstītāji un EM sola, ka OIK iedzīvotāju rēķinos samazināšoties jau tagad, kā ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro saka, kontroles sistēmas sakārtošana jau pērn ļāvusi ieekonomēt 24 miljonus eiro. Tam arī nevajadzēja jau atspoguļoties rēķinos?

- Nekas netraucēja šo OIK slogu būtiski samazināt jau sen, arī bez šiem likuma grozījumiem. Grozījumi bija vajadzīgi, lai piespiestu EM to beidzot sākt darīt. Līdz šim EM vairāk ir nodarbojusies ar skaļiem paziņojumiem un šoviem ar simbolisku asins nolaišanu, nevis sistēmas sakārtošanu. Piemēram, savulaik «cīnoties» ar neesošām stacijām, tika stāstīts, cik daudzus miljonus OIK tā ir ieekonomējusi, vienlaikus noklusējot, ka tie ir neesoši nākotnes izdevumi, kuri būtu tikai radušies, ja šīs neesošās stacijas būtu strādājušas, bet reālu izdevumu samazinājums no tā bija nulle, un reāli strādājoši krāpnieki vispār netika aiztikti. Tikai tad, kad EM kā kucēnam noliek priekšā pašas sačurātās čības, tā sāk kaut ko darīt. Tā radās tie 24 miljoni, kad ministrija uz dažiem mēnešiem apturēja atbalstu tām stacijām, kuras sodīt vajadzēja jau sen, un vajadzēja nevis uz laiku apturēt atbalstu, lai dotu iespēju noslēpt pārkāpumu, bet gan atņemt to vispār. Varat iedomāties, cik miljonus nelikumīgi izmaksāta atbalsta EM šādi ir piesegusi un turpina piesegt, ja pat tikai uz laiku apstādinot nelikumīga atbalsta izmaksas - tie sanāca 24 miljoni! Iespējas likumīgi samazināt OIK maksājumu ir lielas, taču tās netiek izmantotas. Nez kāpēc?

- EM solījusi vērsties vai pa šo laiku varbūt jau vērsusies tiesībsargājošajās iestādēs par vēl piecām OIK saņēmējām aizdomās par krāpšanu, vēl ar 34 elektrostacijām «konstatēto situāciju dēļ notiek dialogs». Neraugoties uz sūdzībām par nepietiekamiem resursiem kontrolei, kaut ko dara vai dara to pārāk pielaidīgi?

- Tā ir ilūzijas radīšana sabiedrībai, ka notiek cīņa ar OIK afēru, lai ļautu tai turpināties. EM rīcībā ir informācija par daudz lielāku skaitu pārkāpumu, kurus tā ignorē un piesedz. To es pavisam nesen pierādīju Saeimā, izskatot pieprasījumu ekonomikas ministram saistībā ar EM rīcību attiecībā uz Latvenergo veikto pārbaužu rezultātiem. Ir profesionāli pārbaudītas (nevis kā to darīja EM) simtiem OIK staciju, atklāta virkne pārkāpumu, daudzi no kuriem ir acīm redzama krāpniecība sevišķi lielā apmērā, bet EM reakcija uz tiem - nekāda. Tiesībsargājošajām iestādēm būtu vērts painteresēties, kas tas tāds par «dialogu», kas «notiek» starp ministriju un šiem krāpniekiem.

- Nemiro sola, ka OIK likvidēšana varētu notikt ar 2021. gadu, kamēr bijušais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens lēsis, ka trīs gadu laikā tās izmaksas tikai samazināšoties par apmēram 40% un «līdz 2039. gadam tās kopumā būs virs viena miljarda eiro». Kā tad īsti būs?

- «OIK likvidēšana» ir mēģinājums piesegt un turpināt OIK afēru, noslēpjot to zem citiem maksājumiem. Nemiro piedāvājumā OIK maksājuma nebūs, bet tā vietā atbalsts tiks maksāts no budžeta, no kura tiek maksātas arī algas mediķiem, skolotājiem, policistiem utt. Šis maksājums vienkārši tiks noslēpts no sabiedrības acīm - iedzīvotāju rēķiniem, līdz ar to būs vieglāk manipulēt un afēru turpināt. Šāda «OIK likvidācija» izmaksājamās atbalsta summas nesamazinās ne par centu.

- Ja tā ir kārtējā afēra, kāpēc Saeimas vairākums, koalīcijas deputāti to akceptē? Nesaprot, pakļaujas lobiju un to pārstāvju spiedienam?

- Vēlēšanas ir pagājušas, un princips kā var nesolīt! ir nostrādājis, tagad noteicošās ir partiju, politiķu sponsoru, nevis sabiedrības intereses. Tā kā Latvijā demokrātija ir reāli izkastrēta ar savilktajām «sarkanajām līnijām», nav iespējama pilnasinīga politiskā konkurence un varas nomaiņa, kas rada politisko atbildību sabiedrības priekšā. Lai noturētos pie varas, koalīcijas partneriem nevajag pildīt dotos solījumus, vien jāspēj apmierināt vienam otru. Ja tie viens otru ir apmierinājuši, tad nekāda varas alternatīva vairs nav iespējama, un var ignorēt ne tikai tautas intereses, bet pat likumus. To uzskatāmi apliecināja šā gada budžeta veidošana, kad, ignorējot pat pašas varas koalīcijas apstiprinātajā likumā noteikto, tika «uzmesti» mediķi, to ciniski pamatojot ar politisku vienošanos. Vēlāk, nobaidoties no mediķu protestiem, lai piesegtos, tika izdomāti meli, ka tas bija neizpildāms Saeimas lēmums, lai gan ar pašas Finanšu ministrijas sniegtajiem faktiem uzskatāmi var pierādīt pretējo!

- Vāksiet parakstus, aicinot Valsts prezidentu neizsludināt ETL? Ja likuma spēkā stāšanās tiktu apturēta uz nezināmu laiku, vai tas nenodarītu lielāku kaitējumu nekā šā likuma darbība?

- Parakstu vākšanu pilsoņu nobalsošanai par likumprojektu opozīcija izmantoja, lai dotu mācību varas koalīcijai, kad tā nedemokrātiski un tiesiski apšaubāmā veidā mēģināja izmainīt sev par labu spēles noteikumus saistībā ar pašvaldību vēlēšanām. Mums nekas cits neatliks, kā šādos gadījumos rīkoties tā katrreiz. Demokrātiskā valstī visiem ir jāievēro spēles noteikumi - arī varai, nevis ar varas palīdzību jāpārveido tie sev par labu. Ar OIK likumprojekta virzību formāli demokrātiskas procedūras netiek rupji pārkāptas, bet rezultāts ir nepieņemams pēc būtības.

Racionālais risinājums būtu prezidentam likumprojektu atgriezt Saeimai otrreizējai izskatīšanai, norādot konkrēti uz lietām, kuras Saeima bija solījusies izpildīt, bet nav izdarījusi. Daļu no tām jau uzskaitīju.

- Kā vērtējat Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas (PIK) darbību OIK lietā?

- No vienas puses, ir redzama komisijas vēlme izmeklēt šo afēru, no otras puses, darbs tiek organizēts tā, ka tam ir visai mazs sakars ar Saeimas doto uzdevumu. Pirms dibināt PIK, tika ieguldīts rūpīgs darbs tās uzdevuma sagatavošanai. Atbildot uz uzdevumā sagatavotajiem jautājumiem, OIK afēra tiktu izpreparēta kā vardīte visās detaļās. Komisijai bija vienkārši jāpaņem šis špikeris un pēc tā «jāizsit» precīzas atbildes. Es pat iedevu algoritmu - manā OIK afēras izmeklēšanā reāli pārbaudītas un atstrādātas procedūras. Diemžēl tā vietā PIK darbojas kā tāds pasaku pulciņš, kurš sanācis paklausīties, kā par afēru atbildīgie tiem stāsta, kā viņi cīnījušies, lai to nepieļautu. Mani māc bažas, vai, tā darbojoties, PIK pati nepārkāps likumu - nebūs izpildījusi Saeimas doto uzdevumu.

- Vai PIK tās gala ziņojumā būtu jānosauc konkrēti vainīgo vārdi, vai tas jau bez visas izmeklēšanas nav noslēpums? Vai nav jau atrasts «vainīgais» - ierēdnis - EM valsts sekretārs, no kura Nemiro gribot atbrīvoties, kā vienu no iemesliem minot slikto OIK pārraudzību, kas bijis viņa tiešais pienākums, ar kuru viņš nav ticis galā?

- Katram būtu jāizdara savs darbs - PIK būtu jāsniedz OIK afēras izvērsums: kas, ko, kā ir darījis, bet tiesībsargājošām iestādēm jāizvērtē to vainas pakāpe.

Domāju, ka EM valsts sekretāra atlaišanai nav nekāda sakara ar OIK, bet gan ar politisko spēku cīņu par varu Latvenergo - kurš turpmāk būs «jumts» tā darījumos.

- Kad ieviesa OIK, tagadējais premjers Krišjānis Kariņš bija ekonomikas ministrs - vai šim faktam vajadzētu likt viņam ar papildu jaudu un atbildību pievērsties OIK likvidācijai vai tieši otrādi?

- Nu mēs jau redzam, ka pašlaik ar putām uz lūpām tiek gatavota augsne jaunai afērai - Latvijas cīņai ar globālajām klimata pārmaiņām, piesedzot to ar tādiem pašiem lozungiem kā savulaik OIK. Un to dara atkal tie paši personāži. Kāpēc ne - ja ir aitas, kuras ļauj sevi cirpt?

- Premjers kārtējo reizi aktualizējis tiesiskuma jautājumu, tostarp runājot par plānotajām nodokļu izmaiņām, tiesvedību procesu. Cik lielā mērā, jūsuprāt, šajā koalīcijā progresējis tiesiskums?

- O, vareni ir progresējis! Šī koalīcija ir devusi tiešām nebijušu ieguldījumu Latvijas tiesiskuma un demokrātijas stiprināšanā, jo beidzot visa sabiedrība to var uzskatāmi novērtēt. Demokrātiskā valstī visiem ir jāievēro vieni spēles noteikumi - likumi, atšķirībā no autoritāras valsts. Esošā vara sabiedrībai uzskatāmi demonstrē, ka savus politiskos darījumus tā tur augstāk par likumiem. Pat mūsu austrumu kaimiņi tā neatļaujas - vispirms izveido savai rīcībai atbilstošus likumus, lai vismaz formāli tās rīcība būtu likumīga, bet mūsu varai nerūp pat tas! Jo sabiedrība gan paburkšķ, nedaudz papūš taurītēs, bet akceptē. Un vara to izmanto. Būtībā mūsu valsts vara ir degradējusies līdz kroplīga autoritārisma līmenim, kuru atšķirībā no klasiska autoritārisma īsteno nīkuļu un nelgu bariņš, nevis spēcīgs varas centrs, tādējādi radot ilūziju par demokrātiju, jo nav kam konkrēti piesiet to autoritārismu. Rezultātā nepieciešamie lēmumi netiek pieņemti, paliek nerisināti tautai svarīgi izaicinājumi, jo šī vara kā beigta zivs ir spējīga peldēt tikai pa straumi uz leju - šādi «nopeldēto» cenšoties pasniegt sabiedrībai kā savu veikumu. Kamēr sabiedrība samierināsies ar šādu lietu kārtību, vara turpinās to izmantot, un būs arvien jaunas «OIK afēras», bet šī vēl ilgi nebeigsies. Mēs saņemam to, ko esam pelnījuši.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais