Sociālā kustībā Latvija strādā tika aizsākta pērnā gada maijā. Tās galvenais mērķis – Latvijas tirgum piesaistīt ārzemēs strādājošos Latvijas iedzīvotājus. Kādi rezultāti sasniegti un vai kustība ir sadzirdēta gan no darba devēju, gan aizbraucēju puses, vairāk stāsta Tele2 (kustības aizsācējs) personāla vadītāja Aija Bite-Ozere.
Tieši tobrīd, kad domājam, ka pasaulē viss jau ir izdomāts, notiek visnegaidītākās pārmaiņas – tiek radītas arvien gudrākas datorsistēmas, mākslīgais intelekts ir jau gluži ikdienišķa lieta, tradicionālos materiālus aizvieto modernas tehnoloģijas – pasaule mainās. Un jāmainās arī tiem lielumiem, kuri gadu desmitiem ir uzskatāmi par nesatricināmiem un mūžīgiem. Mainās arī enerģētikas nozare, a/s Sadales tīkls. Kā tas mainās un kādus darbiniekus uzņēmums gaida nākotnē, noskaidrojām sarunā ar uzņēmuma personāla vadības un administratīvo direktori Ingu Bukovsku.
Latvijas darba tirgū jau labu laiku ir vērojams kompetentu darbinieku trūkums visās nozarēs. Pārdošana ir viena no jomām, kur tas jūtams visvairāk, jo labs pārdevējs – īpaši auto nozarē – nevar būt kurš katrs. Lai kļūtu par īstu auto tirdzniecības profesionāli, ir nepieciešamas gan atbilstošas zināšanas un personiskās īpašības, gan prasme komunicēt ar klientiem un vēlme nemitīgi mācīties un pilnveidoties. Kas ir labs auto pārdevējs un cik augstu viņi kotējas darba tirgū, stāsta SIA Domenikss valdes locekle Arta Biruma.
Saskaņā ar CV-Online pētījumu, šogad vidējā alga varētu augt aptuveni 6 līdz 7 procentu apmērā. Nozarēs un amatos, kur vidējā alga jau ir salīdzinoši augsta, pieaugums varētu būt mērenāks. Arī ekonomisti paredz algu kāpumu nākotnē. Tiesa, vairs ne tik straujos tempos kā līdz šim.
Latvijas valsts ir pamanījusies vienu un to pašu uzņēmuma Liepājas metalurgs (LM) mantu pēdējo 23 gadu laikā pārdot jau trīs reizes un šajos darījumos nevis saņemt, bet pazaudēt simtiem miljonu eiro.
Septembrī Latvijā fiksēts zemākais patēriņu cenu kāpums šogad – mēneša laikā preces un pakalpojumi sadārdzinājušies par 0,1 procentu, gada laikā – par 2,6 procentiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Savukārt, izpētot cenu izmaiņas vairāku gadu garumā, CSP secinājusi, ka šā gada septembrī tās bija par 8,9% augstākas nekā 2015. gadā.
Vairs nav šaubu, ka pasaules rūpniecībā ilgi aprunātā un pierunātā krīze ir sākusies. Lai arī pagaidām Latvijā tās sekas vēl nav asi jūtamas, Neatkarīgās aptaujātie ekonomikas eksperti par Latvijas rūpniecības tālāku attīstību ir bažīgi. Latvijas rūpniecībā esot gaidāms sarežģītākais brīdis kopš krīzes.
Neskatoties uz ļoti sīvo konkurenci ātrās ēdināšanas biznesā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, jau tuvāko mēnešu laikā Baltijā ienāks pirmie Burger King restorāni. Latvijā pirmā šā zīmola ēstuve tiks atvērta nākamā gada sākumā.
Pēc nodarbināto skaita vislielākās blīvi apdzīvotās teritorijas, kurās dzīvo mazāk nekā 50 iedzīvotāju, Latvijā ir Ziemeļu iela pie Starptautiskās lidostas Rīga un Liepājas biznesa centrs, liecina Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) publicētā informācija par blīvi apdzīvotām teritorijām un nodarbināto skaitu Latvijā.
Latvijas Alkohola nozares apvienība (LANA) cenšas izskaidrot Latvijas sabiedrībai un valdībai īsto sakarību starp alkohola akcīzes nodokļa likmes un nodokļa ieņēmumu samazināšanos no šā gada 1. augusta.
Dzīvokļu cenas Rīgas blokmājās mainās kā sēnes šajā rudenī – dažās vietās pēc ražena lietus tās izaug, bet citās vietās tās izkalst un pazūd vai vispār neparādās.
Valdība vakar pavirzīja tālāk ilgi solītus grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, paplašinot to informācijas apjomu, kādu Valsts ieņēmumu dienests (VID) drīkstēs izpaust par nodokļu nemaksātājiem, ja vien Saeima šādu jaunievedumu kārtējo reizi nenobloķēs.
Lai gan Latvija ir izteikta maizes ēdāju zeme, saražotās maizes pārdošanas apjoms ar katru gadu samazinās. Lai noturētu pircēju interesi, mudinātu to iegādāties vairāk un konkurētu ar importa produkciju, maizes cepēji izgudro arvien jaunas un jaunas receptes.
«Es uztaisīšu vai nu lētāk nekā norvēģi, vai daudzreiz labāk par tādu pašu naudu,» apņemas iekārtu ražošanas uzņēmuma Peruza valdes loceklis Roberts Dlohi.
Latvijā ir vairāki simti dažādu studiju programmu, arī profesionālās skolas piedāvā daudzveidīgas izglītības iespējas, taču neviena no tām nesagatavo optiķus – briļļu izgatavotājus (studijas optometrijā gan dod ieskatu šajā profesijā). Optiķa profesijā strādā princips – zināšanu gūšana pie meistara. Arī Vladislavu Šmukstu šajā profesijā ieveda pieredzējis praktiķis – optiķis. Un tagad viņš pats savas zināšanas un iemaņas nodod tālāk jaunajiem. Vladislavs par optiķi strādā vairāk nekā 25 gadus.
Visiem, kas domā par mācībām ārvalstīs, ir vērts sestdien, 21. septembrī, Rīgā apmeklēt specializēto ārzemju izglītības izstādi Days of International Education (Starptautiskās izglītības dienas). Tajā būs iespēja iegūt atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar nākotnes mācībām universitātēs un augstskolās, biznesa skolās un profesionālās koledžās, vidusskolās un valodu skolās, specializētās vasaras nometnēs un citās mācību iestādēs.
Jaunrades festivāla iNovuss savāktie 16 tūkstoši apmeklētāju Lucavsalā trīs dienu laikā bija cienīga atbilde mazliet iepriekš turpat notikušajam Eda Šīrana koncertam ar 50,4 tūkstošiem klausītāju.
Neieņemtā pievienotā vērtības nodokļa (PVN) dēļ valsts budžetam pēdējos piecos gados secen gājuši aptuveni 1,7 miljardi eiro. Tomēr Valsts ieņēmumu dienests ir optimistiski noskaņots – PVN plaisa strauji samazinās, un šāda tendence būs arī nākamajos gados.
"Tīrīga” ir iepazinusies ar Konkurences padomes (KP) sēdes protokolu, ar kuru uzlikts pienākums Rīgas pilsētas pašvaldībai un SIA “Getliņi EKO” apturēt koncesijas līguma izpildi daļā, kas skar nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu, kā arī veikt citus pasākumus.