Latvijā joprojām trūkst informācijas par smēķēšanas alternatīvām
Neskatoties uz dažādiem tabakas izstrādājumu aprites un smēķēšanas ierobežojumiem, kā arī pastāvīgi augošo akcīzes nodokli, Latvijā joprojām saglabājas augsts tabakas un nikotīna lietotāju īpatsvars, liecina smēķēšanas kaitējuma samazināšanai veltītajā diskusijā atklātie pētījumu rezultāti. Savukārt informācijas par smēķēšanas alternatīvām Latvijā trūkst.
Lielākā daļa jeb 70 procentu Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem uzskata, ka smēķētāju skaita samazināšanai nepietiek vien ar stingrāku regulējumu un akcīzes nodokļa paaugstināšanu. Ir nepieciešama publiska diskusija un sarunas par smēķēšanas izplatības ierobežošanu. Aptuveni 64 procenti iedzīvotāju piekrīt viedoklim, ka ir nepieciešams uzsākt aktīvas diskusijas ar smēķētājiem, lai cigaretes paliktu pagātnē, atklāj konferences ietvaros prezentētais Kantar pētījums Sabiedrības attieksme pret smēķēšanas mazināšanas politiku un bezdūmu produktu perspektīvas Latvijā.
«Analizējot pētījuma datus, mēs redzam, ka tie pilnībā atspoguļo realitāti - smēķēšanas izplatību nevar mazināt ar vispārējiem ierobežojumiem, aizliegumiem un nodokļu paaugstināšanu, lai atturētu jauniešus no smēķēšanas uzsākšanas un motivētu smēķētājus atmest, būtiskākais ir sabiedrības informētība un apkārtējo atbalsts. Mūsu viedoklis, un to apliecina arī pētījuma rezultāti, ir, ka sabiedrībai, īpaši smēķētājiem, vajadzētu būt pieejamai pilnīgai un objektīvai informācijai gan par smēķēšanas kaitīgumu, gan atmešanas iespējām, gan par potenciāli mazāk kaitīgām bezdūmu alternatīvām smēķēšanas seku mazināšanai,» uzsver Bezdūmu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Olga Silakaktiņa.
Smēķēšanas vilinājums
Tabaku un nikotīnu saturošus izstrādājumus Latvijā lieto vairāk nekā ceturtā daļa jeb 28 procenti Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem, no kuriem absolūtais vairākums jeb 91 procents smēķē cigaretes, turklāt ar augstu lietošanas intensitāti - 63 procenti cigaretes lieto regulāri (lielākoties - 50 līdz 60 gadu veci vīrieši). Savukārt cigarešu alternatīvas - e-cigaretes un karsējamo tabaku - lieto vien trīs līdz seši procenti no visiem aptaujātajiem. Kantar vecākā klientu vadītāja Revita Logina uzsver, ka šajā jaunākajā pētījumā, kas veikts šā gada septembrī, nav statistisku nozīmīgu atšķirību, salīdzinot ar 2018. gada janvārī veikto pētījumu. Tabaku un nikotīnu saturošu produktu regulārākie lietotāji ir vīrieši ar vidēju izglītību un zemiem ienākumiem. Karsējamo tabaku lielākoties lieto gados jauni cilvēki, bet nekad to nav darījuši piecdesmitgadnieki un sešdesmitgadnieki.
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore Aija Zobena kopā ar saviem studentiem pētījusi, kādi ir smēķēšanas un bezdūmu produktu lietošanas paradumi pilngadīgo jauniešu vidū. Sarunas ar šiem jauniešiem atklājušas, ka regulāru smēķēšanu jaunieši uzsākuši apmēram 16 gadu vecumā, pāris gadus kopš pirmās smēķēšanas pieredzes, un darījuši to «kompānijas pēc, kopā ar draugiem, jo tas bijis forši, stilīgi, savā ziņā vīrišķīgi». Lai gan jaunieši atšķirībā no vecāka gadagājuma cilvēkiem ir labāk informēti par jaunumiem tabakas izstrādājumu tirgū, tomēr pirmā smēķēšanas pieredze gandrīz vienmēr ir bijusi tradicionālā cigarete. Pēc pilngadīgo jauniešu stāstītā, tās ir vienkāršāk nopērkamas, pat neskatoties uz to, ka tabakas izstrādājumus nepilngadīgajiem pārdot ir aizliegts. Tās varot iegādāties mazos veikaliņos, kā arī bieži izpalīdzot pieaugušie. Kā uzsvēra smēķējošie pilngadīgie jaunieši, tradicionālās cigaretes vienmēr ir viegli iegūstamas, ja gribas uzsmēķēt.
Par alternatīvām informācijas maz
No visiem tabaku un nikotīnu saturošo produktu lietotājiem Latvijā e-cigaretes kā alternatīvu tradicionālajiem tabakas izstrādājumiem lieto 11 procentu, savukārt karsējamo tabaku - 16 procentu.
Daļa pilngadīgo smēķējošo jauniešu, kas ir pamēģinājuši bezdūmu produktus, atzina, ka daļa to darījusi intereses pēc, bet daži atzina, ka gribējuši tos izmēģināt, jo dzirdējuši, ka tie palīdz atmest smēķēšanu. Kā pozitīvos momentus pilngadīgie jaunieši atzīmēja viegluma sajūtu un to, «ka mazāk ož». Savukārt pie trūkumiem pieskaitīja nepieciešamību elektroniskās ierīces uzlādēt, tīrīt.
Eksperts Nuno Fazenda no Šveices neslēpa, ka smēķēšana rada atkarību un izraisa vairākas nopietnas slimības. Pēc viņa teiktā, tiek lēsts, pasaulē tuvākajā nākotnē vēl arvien būs aptuveni viens miljards smēķētāju. «Piedāvāt alternatīvus produktus ar mazāku veselības kaitējuma risku pieaugušajiem smēķētājiem, uz kuriem viņi var pāriet, ja viņi nolemj neatmest smēķēšanu, ir saprātīgi. Tabakas kaitējuma samazināšana ir papildinājums esošajiem profilakses un atmešanas pasākumiem. Tā ir zinātniski pamatota alternatīva smēķētājiem, kas citādi turpinātu smēķēt,» uzsvēra N. Fazenda.
Piemēram, Japānā veikti neatkarīgi pētījumi liecina, ka IQOS ieviešana sekmēja cigarešu pārdošanas kritumu. Savukārt šā gada aprīlī ASV FDA izdeva tirdzniecības rīkojumu, ar kuru atļauj IQOS pārdošanu Amerikas Savienotajās Valstīs, apstiprinot, ka tas ir piemērots sabiedrības veselības aizsardzībai, atklāja N. Fazenda.
Tajā pašā laikā, saskaņā ar Kantar pētījuma datiem, pieejamās informācijas apjoms par alternatīviem bezdūmu produktiem vērtējams kā nepietiekams, jo tikai aptuveni trešā daļa jeb 36 procenti Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem, kuri lieto tabaku un nikotīnu saturošus produktus, bet nav e-cigarešu vai karsējamās tabakas lietotāji, uzskata, ka viņiem ir pieejama visa nepieciešamā informācija par alternatīviem bezdūmu produktiem - elektroniskajām cigaretēm un karsējamo tabaku, kamēr 55 procenti norāda, ka viņiem nav pieejama visa nepieciešamā informācija.
Vairāk nekā puse (59 procenti) iedzīvotāju uzskata, ka pieaugušajiem smēķētājiem ir jābūt pieejamam alternatīvu bezdūmu produktu klāstam, kā arī objektīvai informācijai par tiem, savukārt 42 procenti iedzīvotāju uzskata, ka pieaugušo smēķētāju iedrošināšana pilnībā pāriet uz alternatīviem bezdūmu produktiem (elektroniskās cigaretes, karsējamā tabaka) varētu būt viens no veidiem, kā samazināt cigarešu dūmu radīto kaitējumu sabiedrībai.
Ģimenes un līdzcilvēku loma
LU aptaujātie pilngadīgie smēķējošie jaunieši lielākoties sevi neuzskata par atkarīgiem. Viņi domā, ka varēs atmest jebkurā brīdī, kad vien vēlēsies. Taču, aptaujājot 18 līdz 60 gadu vecus smēķētājus, izrādās, ka atmešana nav nemaz tik viegla.
Aptuveni 65 procenti Latvijas iedzīvotāju ieklausītos ģimenes locekļu un ārsta aicinājumā atmest smēķēšanu, kam seko ieklausīšanās draugu (49%), sporta trenera (44%), farmaceita (37%), sabiedrības veselības organizāciju (33%), kā arī viedokļu līderu (22%) aicinājumā atmest smēķēšanu. Absolūtais vairākums jeb 95 procenti Latvijas iedzīvotāju ir norādījuši, ka atbalstītu savus ģimenes locekļus vai draugus, kuri vēlētos pārtraukt cigarešu smēķēšanu.
Lielākā daļa - 70 procentu - iedzīvotāju, kuri paši nelieto tabaku un nikotīnu saturošus produktus, bet kuru ģimenē kāds smēķē, ir norādījuši, ka viņiem ir bijušas domstarpības ar ģimenes locekļiem (ar kuriem viņi dzīvo kopā un ar kuriem viņiem ir kopīga ikdienas saimniecība) viņu smēķēšanas dēļ.
Salīdzinoši visbiežāk (72%) kā domstarpību iemesls ir norādīts tas, ka «smēķēšana ir kaitīga gan paša smēķētāja, gan manai un apkārtējo cilvēku veselībai». Savukārt 59 procenti ir norādījuši, ka apģērbs, māja, dzīvoklis, telpas, automašīna, apkārtējā vide, pats smēķētājs un apkārtējie smird pēc cigaretēm, kā arī tas, ka smēķēšana negatīvi ietekmē ģimenes un smēķējošā ģimenes locekļa finansiālo situāciju. Tā domā 51 procents aptaujāto.