Nosaukti visi saimnieciski aktīvie cilvēki Latvijā

 
Kā piekļūt datiem. Īsi pirms likumā noteiktā Uzņēmuma reģistra datu publiskas atklāšanas brīža par ceļu līdz šai informācijai stāstīja galvenā valsts notāre Guna Paidere. ©Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Uzņēmumu reģistrs (UR) ir atvēris elektronisku pieeju lielai daļai no iestādē uzkrātās informācijas, lai ikviena fiziska persona varētu bez maksas daudz ko uzzināt par Latvijas uzņēmumiem un uzņēmējiem.

Oficiāli ar šodienu, 7. janvāri, sākas jauns periods Latvijas vai vismaz Latvijas uzņēmējdarbības vēsturē. Tagad valsts uzņēmusies piemaksāt UR uzturēšanai miljonu eiro gadā šā brīža cenās, lai uzņēmēji un citi interesenti varētu vairāk uzzināt viens par otru un uzņēmējdarbības vidi kopumā. Pagaidām paliek spēkā arī vecā sistēma, ka šo pašu informāciju, bet citādā noformējumā, iespējams nopirkt no vairākām firmām, kas savukārt pērk to no UR. Pieeja UR datiem testa režīmā bija dota jau kopš pagājušās nedēļas beigām, tāpēc ir iespējams dalīties ar šo datu pārlūkošanas pieredzi. Informācija ir pieejama vietnē info.ur.gov.lv.

Kļūst izdevīgi izrādīties godīgam

Datu atvēršanas mērķis ir cēls, un datu atvēršana ir efektīvs šā mērķa sasniegšanas līdzeklis. Žēl, ka šāds līdzeklis nevarēja tikt darbināts kopš Latvijas Republikas atjaunošanas, kam tādā gadījumā būtu bijis daudz sekmīgāks turpinājums līdz šai baltai dienai. Tā vismaz var domāt, ka visvisādas saimnieciskās afēras nebūtu varējušas notikt, ja uzņēmēji zinātu, ka viņu sadarbības partneri un piedevām arī radi un kaimiņi, plašsaziņas līdzekļi, politiķi un ikviens interesents tūlīt pat ieraudzīs, kā viņu darījumi atspoguļojas un uz mūžiem paliek UR. Tas pats attiecas arī uz politiķiem, sabiedriskās un reliģiskās dzīves aktīvistiem, laulību partneriem u.c., jo UR ir varen plaša izkārtne un tagad arī durvis uz 14 dažādiem reģistriem.

Visi mantisko attiecību kārtošanā iesaistītie cilvēki būtu uzvedušies labāk, ja rēķinātos, ka šīs attiecības tūlīt pat tiks zināmas pārējiem. Tādā gadījumā viņi būtu vai nu ātri vien izslēguši no attiecībām tos, kuriem pārāk lielā alkatība neļauj labi uzvesties pat publikas priekšā, vai paši tiktu izslēgti no šīm attiecībām. Tomēr reāli bija tā, ka tehniskas un intelektuālas iespējas publiskot UR datus radās tikai pakāpeniski pagājušā gadsimta 90. gadu garumā un vienmēr vilkās iepakaļ afēristu izdomai, kā noformēt datus tik veikli, lai tie, kuriem ir pieeja šiem datiem par naudu vai atbilstoši dienesta stāvoklim, datu saturu nesaprastu un pat nesaprastu, ka nesaprot. Mūsdienu valodā varētu teikt tā, ka UR datos varēja pūst patiesībai neatbilstošas informācijas burbuļus, ja uzņēmēji, politiķi, policisti u.c. vajadzīgās amatpersonas bija vienojušās nepamanīt atšķirību starp realitāti un atskaitēm, no kurām daļa tika rakstīta iesniegšanai UR. Latvijas pēdējo 30 gadu vēsturē netrūkst piemēru šādu burbuļu plīšanai ar lieliem blīkšķiem jeb skandāliem. Pie tā paša arī jāatzīst cilvēku vairākuma nespēja un nevēlēšanās ņemt vērā informāciju, kāda viņiem principā pieejama un pat viegli pieejama. Nav pamata cerēt, ka informācijas pieejamība no rītdienas izbeigs krāpšanu uzņēmējdarbībā ar visiem tās paplašinājumiem partiju, sabiedrisko organizāciju un mājsaimniecību pastāvēšanā, ciktāl ziņas par to ieplūst UR datubāzēs.

Kluinis nav Klotiņš

Savā rīcībā esošo informāciju UR ir saskaldījis trijās daļās. Visplašākā daļa tiek sniegta automātiski, elektroniski un bez maksas. Nākamo daļu UR sola sniegt par maksu un pēc izvērtēšanas, vai to tiešām sniegt, vai tomēr atstāt trešajā, privātpersonām vispār neatklājamā daļā. Nav starpības starp privātām fiziskām un juridiskām personām. Datu saņemšanai jāautorizējas kā fiziskai personai, bet diez vai būs daudzi gadījumi, kad fiziskā persona pētīs UR datus tīri savam priekam, bez jebkādas saistības ar juridiskām personām.

Elektroniski un bez maksas izsniedzamās ziņas atkal tiek sadalītas divās daļās. Pirmā daļa saņemama bez autorizācijas, otrā - ar autorizāciju. Pirmajai datu sadaļai nekādas jēgas nav. Uz pieprasījumu sniegt ziņas par Arni Kluini UR datu apstrādes programma ģenerē it kā 8728 rezultātus, kas ir pilnīgi bezjēdzīgi. Programma atlasījusi juridiskas personas ar tādiem nosaukuma burtu salikumiem kā Klusaine vai Klinta AM, bet pašā pirmajā pozīcijā šajā sarakstā izbīdīts Riharda Vāgnera teātra ēkas renovācijas fonds, jo UR dators neatšķir A. Kluini no muzikologa Arnolda Klotiņa. Par šādu datu eksponēšanas algoritmu UR samaksājis pašas izvēlētiem programmētājiem pusmiljonu eiro.

UR datorprogramma principā nespēj sašķirot datus. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš aplaimots ar 13 968 «rezultātiem», no kuriem uzzināms, ka Latvijā darbojas Krišjāņa svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu draudze. Lai tiktu no šīs bezjēdzības ārā, vajag autorizēties. Grūtākais autorizācijā ir atrast un saprast ar sīksīkiem burtiņiem rakstītu vārdu «ieiet». Šai ieejai seko visiem internetbankas lietotājiem pazīstamais autorizācijas ceļa gabaliņš, pēc kura sākas īstais ceļojums pa UR datiem.

Autorizētam lietotājam, ja viņam pietiek pacietības datus pāršķirot pašam, tomēr radīsies skaidrība, ka nekāds Arnis Kluinis UR datos vispār nav pieminēts. K. Kariņa kā uzņēmēja oficiālajā biogrāfijā ietilpst vēsturiska dalība astoņos uzņēmumos, no kuriem pēdējos viņš pametis 2006. gadā līdz ar pārslēgšanos uz tikai politisku darbību. Ministru prezidentam nav laulības līguma, nav komercķīlu, nav maksātnespējas un nav pret viņa mantu vērstu nodrošinājuma līdzekļu. Par otrādā virzienā no politikas uz uzņēmējdarbību aizgājušo Andri Šķēli var uzzināt, ka tam gan ir laulības līgums, aktuāla līdzdalība divos uzņēmumos un labuma guvēja statuss septiņos uzņēmumos. Ir ieraugāmi visu šo uzņēmumu nosaukumi, savstarpējā saistība un pārskati par to, cik liels vai mazs labums A. Šķēlem no katra uzņēmuma.

Pozitīvu vērtējumu par UR datu atklāšanu raisa piemērs ar tik spilgtu personāžu kā Raimonds Pauls. Viņa gadījumā mazinās pārpratumu un baumu iespējamība. Izrādās, ka ne tikai vispār Latvijā, bet UR datubāzē ir vēl divi Raimondi Pauli, kurus no 1936. gadā dzimušā slavenā R. Paula atšķir piedzimšana 1964. un 1971. gadā. Šobrīd viņus varētu sajaukt vienu ar otru, nevis ar īsto Paulu, kuram reiz bijusi līdzdalība divās firmās, bet tāda skaidrība valda tikai tagad. Cik ātri pagājuši pirmie 30 gadi atjaunotajā Latvijas Republikā, tik ātri paies nākamie 30, pēc kuriem sajaukt vienā laikā dzīvojušos R. Paulus būs nieka lieta. Tāpēc ir vajadzīgas visiem pieejamas un ticamas datubāzes, no kurām vadīties tiem, kuri izjūt atbildību par to, ko viņi raksta vai runā.

Solis uz priekšu un solis atpakaļ

Latvijas valsts politika sabiedrības disciplinēšanā ar informācijas pieejamību ir galēji nekonsekventa. UR datu atklāšanas labumu var pilnīgi iznīdēt personas kodu atkabināšana no cilvēku dzimšanas datējuma, par ko UR jau tagad brīdina, ka «ja fiziskai personai ir mainīts personas kods, bet UR ierakstos vēl aizvien ir iepriekšējais personas kods, tad pieprasījumam atbilstoša informācija netiks atrasta». Vēl jo mazākas iespējas atrast informāciju paliks pēc kodu pārrakstīšanas, jo informācijas meklētājiem taču šīs izmaiņas neuzrādīs. Tieši tāds bija visu blēžu sapnis jeb pasūtījums, ko par īstenību pārvērta Laimdotas Straujumas valdība. Šobrīd var tikai minēt, cik tālu UR izmantos tam rezervētās tiesības neatklāt daļu no tā rīcībā esošās informācijas, bez kuras vismaz konkrētos gadījumos atklātie dati var izrādīties nesaprotami un neizmantojami.

Pašreizējā brīdī kaut kāda vērtība UR atklātajai informācijai ir. Tās pasniegšanas veids ir neveikls, ja to salīdzina ar Lursoft vai Firmas.lv piedāvājumu par naudu, bet tik un tā paldies par bezmaksas datiem trūcīgāku cilvēku vārdā jāsaka K. Kariņa valdībai ar tieslietu ministru Jāni Bordānu un UR ar galveno valsts notāri Gunu Paideri.



 

Abonē