Autobūves nozare izgrezno valsti

 
Būtu jauki, ja būtu iespējams uzrādīt reālu saikni starp Dartz automobiļiem un Latviju ©Publicitātes foto

Tieši pirms trijiem gadiem autobūves nozare ar pieaugumu par 46,6% nodrošināja Latvijas rūpniecībai izaugsmi kopumā par 11,3%, bet 2019. gada beigās autobūve ar –15,7% pazemināja Latvijas rūpniecības kopējā apjoma izmaiņu rādītāju līdz –0,2% pret 2018. gada novembri.

2020. gada pirmajās dienās diemžēl vairs nav tā, kā bija tieši pirms trijiem gadiem, kad par Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sveicienu Latvijai jaunajā, 2017. gadā noderēja gada pirmajās dienās publicētie dati par Latvijas rūpniecības pieaugumu 2016. gadā attiecībā pret 2015. gadu. Precīzi sakot, katra gada sākumā statistiķi ir apkopojuši tikai 11 mēnešu rezultātus par iepriekšējo gadu, bet tagad taču droši zināms, ka 2016. gada decembrī nenotika nekas tāds, kas apturētu rūpniecības rādītāju kopējo pieaugumu. Tāpēc paliek spēkā noskaņa, ar kādu Neatkarīgā 2017. gada 5. janvārī pārstāstīja CSP «ārkārtīgi pozitīvu ziņu, no kuras var secināt, ka Latvija atkarojusi pasaules autobūves giganta lomu, kādā savulaik gozējās ASV pilsēta Detroita, kad tajā dzīvoja apmēram tikpat daudz cilvēku, cik tagad dzīvo Latvijā. Tagad tur dzīvo apmēram tikpat cilvēku, cik Rīgā. Protams, svēta vieta nevar mūžīgi palikt tukša. Ir bijuši arī citi gribētāji kļūt par pasaules autobūves līderiem, bet visi japāņu un korejiešu, vāciešu un joprojām amerikāņu centieni ir izrādījušies niecība pret Latvijas autobūves izrāvienu par 46,6% gada laikā».

Statistiķi tikai nosauc skaitļus, bet no secinājumiem par šo skaitļu nozīmi cenšas izvairīties. Konkrētajā gadījumā runa bija par statistiķu nespēju un arī nevēlēšanos atklāt, kas un kur Latvijā bija uzbūvējis kaut trīs automobiļus 2016. gadā, ar ko pietiktu autobūves pieaugumam par 46% tādā gadījumā, ja 2015. gadā būtu uzbūvēti divi automobiļi. Produkcijas apjoma izmaiņas statistiķi izsaka naudā, nevis fiziskās mērvienībās, taču tas nenozīmē, ka vispār nevajadzētu interesēties par to, kas un kādā veidā acīm redzamajā (taustāmajā, baudāmajā...) realitātē atbilst statistiķu nosauktajiem procentiem. Ja to nedara, tad atliek ne tikai brīnīties, bet arī sašust, ka gadu no gada augošā ekonomika un tai līdzi augošais valsts budžets neļauj valdībai veikt tādus izdevumus, kādi tai uzdoti ar Latvijas Republikas likumiem vai kuru veikšana padarītu ļoti populāru valdību ar visām tajā ietilpstošajām partijām un personām. Ja šādi izdevumi tomēr nav iespējami, tad rodas šaubas par iekšzemes kopprodukta (IKP) un tā sastāvdaļu, tai skaitā rūpniecības produkcijas apjoma patieso izaugsmi, kā arī par patieso vērtību naudai, ar kuru šī izaugsme izteikta.

Konkrētajā brīdī jautājums ir tāds, vai kaut kas mainīsies līdz ar statistiskos datus attēlojošo līkņu pavēršanos no augšupejas uz lejupeju. Vai tas brīdina, ka turpmāk kļūs jūtami sliktāk, ja jau pat IKP augšupejas periodā nav labi? Vai varbūt statistiķi tagad tikai tuvina īstenībai iepriekš uzpūstus rādītājus, kas Latviju raksturojuši apmēram tāpat kā nosaukums rūpniecības apakšnozarei «automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana» Latvijā. Ja tādas ražošanas vispār nav bijis, tad tās apjoma samazināšanās ne ar ko nedraud.

Ja tiešām meklē, tad tomēr var atrast kaut ko automobiļu ražošanai līdzīgu un pat ļoti līdzīgu. Galvenais un laikam vienīgais pretendents uz šādu ražošanu ir SIA Bucher Municipal Ventspils brīvostas rūpnieciskajā zonā. Tās ir ielu tīrīšanai speciāli būvētas automašīnas, kurās ir vieta vadītājam un tilpnes vai nu ielu laistīšanai paredzētam ūdenim, vai ielās savākto netīrumu aiztransportēšanai, vai varbūt vēl citiem komunālās saimniecības darbiem. Uzņēmums Latvijā vispār darbojies jau sen, bet 2015. un 2016. gadu tas veltījis mašīnu montāžas līniju pārcelšanai no Šveices un Lielbritānijas uz Latviju. Proti, iepriekš šeit ražotas atsevišķas detaļas mašīnām, kas samontētas citur, bet tagad citur ražo detaļas, ko samontē šeit. 2018. gadā plūkti šo pārveidojumu augļi - Bucher Municipal apgrozījums audzis 1,6 reizes un pārsniedzis 77 miljonus eiro, bet nodarbināto skaits tuvojies četriem simtiem. Par 2019. gadu zināms, ka plānotais apgrozījums bijis mazliet mazāks un plāna izpildei vajadzējis mainīt proporcijas starp mašīnu modifikācijām atbilstoši aktuālajam pieprasījumam. Ieplānotas bijušas investīcijas mašīnu modifikāciju skaita palielināšanai.

Aizgājušā gadā atzīmējama kaut tikai viena un kaut ne taisīta, bet pārtaisīta automašīna, ko Latvijas Samariešu apvienība sūta aprūpēt lauku viensētu iemītniekus, kuri paši par sevi rūpēties nespēj. Automašīnā ir duša, veļas mazgāšanas mašīna un citas ierīces, kādu šajās viensētās nav. Iepriekš sešas šādas mašīnas samarieši sameklējuši Lietuvā, bet septīto viņu vajadzībām uz Reno markas mikroautobusa bāzes uzbūvējis Race Transport Solutions Lielvārdē. Šādu auto pieteikt ir cēlāk nekā izpriecām, tai skaitā sportam veiktas automašīnu pārbūves, kuru variācijas uzņēmums rāda savā mājaslapā. Šādu variāciju kolekcijā vairāk nekā 10 unikālu auto - vairāk nekā uzņēmumā jeb darbnīcā darbinieku.

Sarūgtināt nākas tos, kuri gribētu saistīt ar Latviju spokaina, jokaina un vēl savādāk pamanāma izskata automašīnas ar Dartz zīmolu: bruņumašīnas īpaši turīgiem klientiem, Holivudas filmām u.tml. Tas viss top Igaunijā, lai gan Latvijas žurnālisti labprāt atsaukušies uz uzņēmuma saimnieku Leonardu Jankeloviču, ka «darbības koordinēšana» notiekot Latvijā. Tomēr ne Uzņēmumu reģistra, ne Valsts ieņēmumu dienesta datubāzes to neapliecina, tāpēc neplivināsim svešas spalvas.

Vienā rūpnīcā un vienā darbnīcā radītie automobiļi Latvijā ir greznojums skrūvīšu un citu detaļu ražošanai. CSP uzrāda par automobiļu ražošanas kopapjomu to, kas pamatā ir auto detaļu ražošana automobiļu montēšanai citās valstīs, kuras paņem lauvas tiesu no ieņēmumiem par automobiļu pārdošanu. Latvija tādā veidā pati sev piešķīra tiesības reklamēties ar pieaugumu «augsto un vidēji augsto tehnoloģiju ražošanas nozarēs», starp kurām ietilpst automobiļu, bet ne to detaļu ražošana. Skrūvīšu ražošanas iepīšana kaut vidēji augsto tehnoloģiju nozarē ir kā anekdote par garderobistu, kurš stāsta, ka strādājot augstskolā par pasniedzēju. Tādas vārdu spēles nav aizliegtas ne cilvēkiem, ne valsts iestādēm, bet ar tām nevar paaugstināt vidējo garderobista algu līdz vidējai pasniedzēju algai.