Pilsētā daudz tukšu ēku, kas celtas ar aprēķinu pārdot mājas un dzīvokļus termiņuzturešanās (TUA) atļauju lūdzējiem, no kuru naudas Latvijas valsts atteikusies.
«Pēdējos pāris gadus Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgū ir novērojams pieprasījuma kritums, kas ir iemesls jūtamam cenu samazinājumam,» apgalvo nekustamo īpašumu attīstītāja Baltic Investment Group īpašnieks Ļevs Golands. Fakta konstatācija šeit sapīta ar mārketinga triku, reklamējot Baltic Investment Group jaunuzcelto ēku ar 36 dzīvokļiem. Vienā no tiem Ļ. Golands apmeties pats un septiņus dzīvokļus pārdevis. Starp pircējiem bijis arī viens ārzemnieks, kuram vajadzējis mājokli, bet ne TUA, jo viņam tāda jau bijusi. Gandrīz jauni 30 dzīvokļi atkal papildina Jūrmalas jaunuzbūvēto projektu piedāvājumu ar miglainām izredzēm uz iemītniekiem.
Kārtējā spoku māju porcija Jūrmalā parādījusies tāpēc, ka 2010. gadā Latvijas valsts sāka piešķirt TUA ārzemniekiem, kuri Latvijā nopirkuši nekustamo īpašumu Rīgā, Pierīgā un lielākajās Latvijas pilsētās vismaz 100 000 latu vērtībā vai pārējā valsts teritorijā - 50 000 latu vērtībā. Ārzemnieku pievilināšanai būtiskas bija ne vien šādas cenas, bet arī darījuma noformēšanas nosacījumi, kas sākotnēji tika izveidoti ļoti pievilcīgi. Rezultātā darījumu skaits drīz vien sasniedza vairākus tūkstošus gadā un piesaistīja uzņēmēju interesi un naudu jaunu objektu celtniecībai. Tomēr tie ekspluatācijā tika nodoti tad, kad pircēju tiem vairs nebija. 2014. gada pavasarī Saeima grozīja likumus, dubultojot TUA lūgšanas pamatošanai nepieciešamo īpašumu cenas un ieviešot vēl citus nosacījumus, kas kopumā samazināja darījumu skaitu no tūkstošiem līdz desmitiem gadā. Šā gada pirmajā pusē Latvijā TUA piešķirtas par 49 īpašumu iegādi.
Jaunuzcelto īpašumu saimniekiem nākas pārorientēties uz vietējo pieprasījumu, tajā skaitā laist mājokļus īres tirgū. Ļ. Golands uz izīrēšanu nav saņēmies, jo saprot, ka īrnieki namsaimniekam nozīmē ne tikai ienākumus, bet arī izdevumus. Nav droši paredzams, cik izmaksās mājokļa sakopšana pēc īrnieka, lai mājokli no jauna izīrētu vai pārdotu.
Lozungu līmenī tas skan neapšaubāmi jauki, ka vismaz mūsu pašu augstu vērtēto Jūrmalu apdzīvos ja ne tikai un vienīgi latvieši, tad vismaz Latvijai vai ES piederīgi cilvēki. Par piederības pazīmi nedrīkst uzskatīt cilvēku ādas krāsu un nevienu citu ārēju pazīmi, bet tikai un vienīgi pilsonību. Taču nupat kā Latviju sasniedzis uzbrēciens no Briseles, ka arī Latvija nedrīkst savu pilsonību pārdot par naudu. Kopš publikācijas Bēgļiem jā, noguldītājiem nē šā gada 28. novembrī Neatkarīgā vairākkārt skaidrojusi, kas tā tāda Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) un kāpēc tā prasa no ES dalībvalstīm «likvidēt visas ieguldītājiem domātās sistēmas, kas paredz pilsonības vai uzturēšanās atļaujas iegūšanu». Šajā gadījumā visatbilstošākais citēšanai ir tāds prasības pamatojums, ka «valstspiederība - tā ir pilsoņa saikne ar valsti, un to rada vai nu piedzimšana noteiktā valstī, vai arī naturalizācija» ar valodas, himnas, vēstures mācīšanos, eksāmenu kārtošanu u.c. paklausības vingrinājumiem, kuru novērtējumu nedrīkst ietekmēt ne ar kādiem maksājumiem naudā, tajā skaitā ne ar nekustamā īpašuma pirkšanu. EESK vēstījums liek domāt, ka visas ES dalībvalstis nav bijušas tik paklausīgas kā Latvija un nav novedušas TUA tirdzniecību līdz niecībai, ko Latvija paveica jau 2014. gadā. Tādējādi nevar būt nekādu cerību uz TUA tirdzniecības atsākšanu kaut cik pamanāmā apjomā. Tieši otrādi, arī nekustamā īpašuma attīstītājiem jāgatavojas pilnīgam aizliegumam ne ES valstspiederīgajiem vai nu ar īpašumu Latvijā legalizēties ES, vai izmantot citā valstī iegūtu TUA kā atļauju apmesties pirktā vai īrētā mājoklī kaut vai Jūrmalā.
Jūrmalas mājokļu piedāvātājiem nākas veltīt lielas pūles, lai ievilinātu Jūrmalā vismaz kādu no Latvijas iedzīvotāju sarūkošā kopuma. Mārketinga izdevumus arī Ļ. Golands uzrāda kā vienu no nozīmīgākajiem posteņiem kopējos izdevumos, kādus prasa tukša īpašuma uzturēšana: nekustamā īpašuma nodokļi par to jāmaksā, apsilde, apsardze un apkārtnes uzkopšana jānodrošina, elektrības pieslēgums jāuztur u.tml. Rezultātā objekts sadārdzinās vismaz par
3% gadā. Tas gan ir lēnāk, nekā pieauga celtniecības izmaksas tieši pēdējos gados, kad valsts un pašvaldības caur celtniecību realizēja ES dāvināto naudu simtiem miljonu eiro apmērā ik gadu, izraisot celtnieku u.c. celtniecības resursu deficītu. No nākamā gada šim celtniecības bumam vajadzētu noplakt un būvizmaksām - samazināties kaut dažās pozīcijās un attiecībā pret iepriekšējo gadu maksimumu.
Stāsts par attīstītāju grūto dzīvi pēc TUA publikas padzīšanas kalpo vietējo pircēju piesaistīšanai. Viņiem jāsaprot, cik svarīgi Jūrmalas īpašumu pārdevējiem ir tikt vaļā no saviem projektiem. Neko lieku virs objektu pašizmaksas un pieticīgas peļņas viņi prasīt neatļausies. Ļ. Golands atsaucas uz Baltic Sotheby`s International Realty pētījuma datiem, ka kopējais nekustamo īpašumu tirgus apgrozījums Jūrmalā samazinājis no 67 miljoniem eiro 2017. gadā līdz 41 miljonam eiro 2018. gadā (-39%). Lai pārdotu vismaz kaut ko, dzīvoklis premium klases mājā Jūrmalas centrā šobrīd esot lētāks nekā tādas pašas klases dzīvoklis Rīgas centrā. Piemēram, divistabu dzīvoklis jaunā mājā Dzintaros maksājot aptuveni 125 000 eiro, bet analoģisks dzīvoklis Rīgas centrā būs vismaz par 30% dārgāks. Cenu starpība tūkstošos eiro ir pietiekami liela, lai nosegtu daudzus gadus, diendienā kursējot uz darbu Rīgā un mājām Jūrmalā. Ir cerības, ka, pirmkārt, jau pēc dažiem gadiem šādiem braucieniem varēs izmantot jaunos pasažieru vilcienus, kuru būvi Latvija beidzot pasūtījusi, un, otrkārt, valsts turpinās dotēt ja ne visu sabiedrisko transportu, tad vismaz elektrisko transportu CO2 emisijas samazināšanas vārdā.
Diemžēl izvēle starp premium mājokli Rīgā vai Jūrmalā nav grūtākais, kas jāpaveic Latvijas iedzīvotājiem, lai šādā mājoklī tiktu. Tam ir vajadzīga nauda, kuras vairumam nepietiek. Nākas pirkt vienkāršākus mājokļus, kādus Baltic Investment Group sagādājusi Rīgā. Pavisam grūti uzņēmumam būtu iztikt ar ieņēmumiem par 7 pārdotiem dzīvokļiem un izdevumiem par gandrīz 30 nepārdotiem dzīvokļiem Jūrmalā, ja Rīgā nebūtu izdevies ne tikai atjaunot ēku ar
49 dzīvokļiem, bet arī jau pārdot 45 dzīvokļus par 2000 eiro par kvadrātmetru. Caurmēra pircējs šiem dzīvokļiem ir gados samērā jaunu cilvēku ģimene. Šiem cilvēkiem ir izglītība, darbs un vēlēšanās apmesties Rīgā. Viņu ienākumi ir pietiekami, lai kopīgu aizdevumu mājokļa iegādei viņiem izsniegtu kāda no komercbankām kopā ar valsts finanšu institūciju Altum. Šajā darījumu segmentā dzīvokļi Rīgā lētāki nekā Jūrmalā, kur par līdzīgiem dzīvokļiem prasot 2500 eiro par kvadrātmetru.
