Kā pareizi padzīt ieguldītājus

 
PAR LATVIJU LEMJ visi citi un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja tajā skaitā, bet Latvija gan neko nelemj ©Neatkarīgā Rīta Avīze

Briselē sacerētā un uz Latviju tikai tagad rakstveidā atsūtītā prasība «likvidēt visas ieguldītājiem domātās sistēmas, kas paredz pilsonības vai uzturēšanās atļaujas iegūšanu», liek domāt tā, ka Latvija ir kārtējo reizi pārsteigusies pēc pirmā svilpiena izpildīt tādas prasības, kādas citas valstis līdz šim ignorējušas.

Prasību «likvidēt visas ieguldītājiem domātās sistēmas» arī Latvijā un latviešu valodā izplatījusi Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK). Par tāda kantora eksistenci pirmā dzirdēšana, bet Latvijas komercbanku sagraušana pēc formāli pieticīgas finanšu ekspertu grupas Moneyval pieprasījuma brīdina, ka prasība sūtīta kā obligāta.

EESK plašais (6,5 tūkstoši zīmju - puse Neatkarīgās lappuses blīvā drukā) teksts sacerēts sabiedrības, nevis valstu augstāko amatpersonu apziņošanai, kas tām tagad jādara. Pēc oficiālās definīcijas, «EESK ir ES padomdevēja struktūra, kurā darbojas darba devēju un darba ņēmēju organizāciju un citu interešu grupu pārstāvji. Tā sniedz atzinumus par ES jautājumiem Eiropas Komisijai, ES Padomei un Eiropas Parlamentam, veidojot sava veida saikni starp ES lēmējiestādēm un ES pilsoņiem.»

EESK nebūtu bijusi vajadzība tik ļoti nopūlēties ar vēstījuma sacerēšanu, ja visas ES dalībvalstis būtu metušās pildīt aizliegumu tirgoties ar termiņuzturēšanās atļaujām (tāda ir Latvijā pieņemtā terminoloģija - TUA) ar tādu dedzību, kādu Latvija izrāda jau kopš 2014. gada pavasara. 2014. gada 8. maijā visi 79 tobrīd klātesošie 11. Saeimas deputāti bez diskusijām nobalsoja par tādām TUA pārdošanas cenām un citiem nosacījumiem, pēc kuriem bija jākļūst pilnīgi skaidram, ka TUA pircēji šeit nav vēlami. Deputāti nevarēja nesaprast, ka noslēdz miljardos eiro mērāmu naudas plūsmu un izraisa valstij nepārskatāmu nepatikšanu virkni, bet tik un tā Saskaņa aizkustinošā vienprātībā ar Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK apliecināja Latvijas paklausību Eiropas Savienībai, NATO blokam un Starptautiskajam Valūtas fondam. Šie pasaules līmeņa varas centri pašā saknē apcirta iespēju diskusijām ar Krieviju vai Ķīnu par skaitliski kaut cik pamanāmu ārzemnieku kopienu locekļu īpašumtiesību, šādu grupu vai tajās ieskaitāmo indivīdu tiesību ievērošanu Latvijā. Ar to paši deputāti nobalsoja, lai Ķīnas kravas Latvijas ostās neparādītos un Krievijas kravas - pazustu agrāk vai vēlāk.

Deputātu vairākumam 8. maija balsojums bija tikai kārtējā iespēja ar savu pakalpību nopelnīt iespēju parāpties uz augstākiem pakāpieniem valsts amatu hierarhijā, no kuriem izkalpoties līdz vēl augstākiem amatiem utt., lai galu galā gūtu patiešām būtisku atalgojumu. Piemēru tam visam rāda bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kurš 2014. gada maijā bija jau pametis vietu valdībā, bet bez kura prasmes apsolīt vai piedraudēt nebūtu iestājusies 8. maija vienprātība gan starp Saskaņu un Visu Latvijai!.., gan starp citiem politiskajiem konkurentiem. Par to, t.i., arī par to V. Dombrovskim tā paša gada rudenī tika viceprezidenta vieta Eiropas Komisijā, kur viņš sēž joprojām.

Īpašus nopelnus TUA tirdzniecības apturēšanā sev var pierakstīt V. Dombrovska partijai Vienotība piederošais Kārlis Šadurskis. Viņš ir izrādījies pietiekami glums, lai jau divas reizes ne gluži atbilstoši vēlēšanu rezultātiem tomēr uz brīdi ieslīdētu Eiropas Parlamentā un divas reizes ierosītos izglītības un zinātnes ministra krēslā. Gadījums ar TUA ir viņa karjeras kvintesence. No vienas puses, viņš iemanījās uzmesties Latvijas politiķiem par vēstnesi, kurš pirmais esot uzzinājis, ko Briselē no Latvijas grib. No otras puses, viņš sacerēja sabiedrībai domātu absurdu, ka Latvija varot TUA sadārdzināt neierobežoti un tādējādi saņemt neierobežotu naudas summu, lai apmaksātu visiem visu. Šīm K. Šadurska izdarībām veltīta Neatkarīgās 2016. gada 31. augusta publikācija Matemātikas doktors Šadurskis neatšķir plusus no mīnusiem. To apliecināja tobrīd svaigākā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sniegtā informācija, ka TUA pircēju ieguldījumu summa sarukusi no 447 miljoniem eiro 2014. gadā līdz 38 miljoniem eiro 2016. gada pirmajā pusē. Tajā reizē K. Šadurskis tika uzrunāts un solīja sacerēt skaidrojumu par atšķirību starp viņa solījumiem un īstenību, bet arī šo solījumu neizpildīja.

Pieļāvuma formā sakāms, ka K. Šadurskis 2013. gadā meloja apzināti, lai panāktu to, par ko cerēja uz lielu balvu, jo panākt to bija grūti. 2013. gada 15. oktobrī Neatkarīgā atstāstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas organizētā it kā diskusijā, bet patiesībā TUA tirgošanas aizstāvēšanai rīkotā pasākumā piedzīvotu epizodi, kad TUA «tirdzniecības iniciators Ainārs Šlesers atļāvās runāt ar PMLP priekšnieka vietnieci migrācijas jautājumos Mairu Rozi kā ar kalpotāju, kas pieķerta savu uzdevumu neizpildīšanā. Proti, kāpēc PMLP nav vēl atcēlusi jebkādas formālās procedūras uzturēšanās atļauju atkārtotajā izsniegšanā. M. Roze tūlīt piekrita A. Šleseram par uzturēšanās atļauju saņēmēju sūro un atvieglojamo likteni» utt. A. Šleseru nekādā ziņā nevar uzskatīt par vienīgo politiķi, kas cīnījās par TUA tirdzniecību ar visiem spēkiem, tomēr jau pēc pusgada viņu spēki bija galā. Jautājums, vai V. Dombrovskis par to nav piesavinājies arī K. Šadurska nopelnītās balvas.

Patlaban no TUA tirdzniecības Latvijā pāri palicis nav gandrīz nekas. Īstenībā šī tirdzniecība ir jau mīnusa zīmē, kad TUA jaunieguvēju skaits ir niecīgs pret to TUA turētāju skaitu, kas pasūtījuši nekustamo īpašumu mākleriem atrast pircējus viņu īpašumiem Latvijā. Ja vēl ir spēkā 7959 TUA par 3715 īpašumiem, tad divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, nākamos pircējus šiem īpašumiem atrast grūti. Otrkārt, ne PMLP, bet Valsts drošības dienests atņem TUA ne visiem uzreiz, bet tādā secībā, kādā pienāk TUA pagarināšanas termiņi. Skaitliski izteikt šos mākleru nostāstus ir grūti. Skaitliski zināmi PMLP dati, ka šā gada 6 mēnešos par 49 īpašumiem 13,7 miljonu eiro vērtībā nopirktas TUA 105 personām. Ieguldījumu vērtspapīros nav bijis vispār, bet ieguldījumus Latvijas kapitālsabiedrībās sākuši noformēt gandrīz tikai vjetnamieši.

Ja TUA tirdzniecība Latvijā atspoguļotu ES jeb Šengenas zonas valstu caurmēra līmeni, tad EESK nebūtu vērts pūlēties ar savu garo vēstījumu, ka TUA (dažādās valstīs tām dažādi apzīmējumi) tirgošana «rada riskus saistībā ar drošību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un ES noteikumu apiešanu» u.tml. apmēram vienu un to pašu desmit reizes. Ja visas valstis kaut vai tikai tagad, pēc EESP publiskā vēstījuma atteiktos no TUA tik viegli, kā Latvija to izdarīja pēc dažām kuluārsarunām un K. Šadurska absurdajiem ieteikumiem par valsts ienākumu palielināšanu, tad EESP nenāktos piedāvāt kompromisus par pārejas periodu. Tā laikā vajagot «nodrošināt, ka visiem aģentiem un starpniekiem, kas sniedz pakalpojumus pieteikuma iesniedzējiem, ir piemērojami ES noteikumi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, un aicināts precizēt privātā sektora lomu, ieviešot obligātu rīcības kodeksu, pārraugot reglamentēto profesiju speciālistus un šajā jomā izveidojot publiski pieejamu pakalpojumu sniedzēju reģistru».

Rēķinot kopš 2015. gada, Latvijā dažu politikāņu karjeras dēļ apgrozījies par dažiem miljardiem eiro mazāk naudas un nav uzceltas vai nav atjaunotas tūkstošiem ēku. No pozitīvās puses raugoties, esam mazāk izlutināti un tagad nevaram zaudēt to, kas jau zaudēts.

Ekrānuzņēmums/Neatkarīgā Rīta Avīze