Naudas vietā saņem interesi

 
©Arnis Kluinis

No 2019. gada garumā uzturētā piedāvājuma iegūt 30 gadu nomas tiesības uz Stūra māju jeb Tetera namu Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) nav nopelnījuši naudu, bet uzņēmēju interesi jeb solījumus painteresēties par atkal nākamo minētās ēkas izsoli.

Šovasar Neatkarīgās uzmanību piesaistīja Stūra mājas iznomāšanas izaicinoši bezcerīgie noteikumi. Nebija jābūt nekustamā īpašuma tirgus speciālistam, lai uzņemtos paredzēt izsoles izgāšanos. «Izsoles noteikumi vismaz pirmajā acu uzmetienā izskatās pārrakstīti no cita slavena objekta - Vāgnera zāles izsoles noteikumiem. Tātad - no noteikumiem, uz kuriem izsolē un atkārtotā izsolē neviens nepieteicās. Tā laikam arī ir lietas būtība, ka VNĪ imitē darbošanos, jo brūkošu ēku izsoļu organizēšana valstij izmaksā lētāk nekā šo pašu ēku remontēšana,» Neatkarīgā skaidroja 17. jūnija publikācijā Rīko riskantu izsoli. Protams, ka līdz 30. jūlijam nepieteicās neviens, kurš gribētu ieguldīt daudzus miljonus eiro Rīgas centra ainavai būtiskas ēkas atjaunošanai, uzņemties nomas maksu 2,3 eiro mēnesī par katru no 7,9 tūkstošiem ēkas telpu kvadrātmetru, piemaksāt 1,06 eiro x 7,9 tūkstoši par ēkas apsaimniekošanu, tam visam pievienot savam nosaukumam atbilstošo pievienotās vērtības nodokli par tiesībām maksāt valstij un pēc 30 gadiem atdot ēku valstij atpakaļ.

Stūra mājas atpazīstamība pievērsa uzmanību arī izsolei un tās neveiksmei, par kuru VNĪ centās taisnoties. VNĪ 1. augusta paziņojumā ietverti VNĪ valdes priekšsēdētāja Andra Vārnas vārdi, ka VNĪ nevis vienkārši izziņojusi izsoli, bet «veica uz aktīvu iznomāšanas kampaņu balstītu jaunu klientu piesaisti un tirgus dalībnieku apzināšanu, t. sk. piesaistot nekustamā īpašuma brokerus. Lai arī nomas tiesību izsolē oficiālu pieteikumu noteiktajā termiņā nav, interese par šo īpašumu ir, tādēļ turpinām darbu ar ieinteresētajiem tirgus dalībniekiem» un, «izziņojot atkārtotu izsoli, meklējam iespējas nodrošināt konkurētspējīgākus nosacījumus atbilstoši likumam».

Tik tiešām tika izsludināta atkārtota izsole ar pieteikšanās termiņu līdz 10. decembrim, kuras rezultāts ir kārtējā VNĪ izgāšanās. Nav līdzējis tas, ka VNĪ, pirmkārt, samazinājusi nomas maksu par 20% līdz 1,85 eiro par kvadrātmetru (īstenībā vairāk, jo jāpieskaita PVN), un, otrkārt, atlikusi šīs naudas iekasēšanas sākumu līdz ēkas nodošanai ekspluatācijā pēc rekonstrukcijas, kas nozīmē atlikšanu uz ļoti ilgu laiku. Līdz tam nomniekam būtu tikai jāatlīdzina VNĪ faktiskie izdevumi par īpašuma apsaimniekošanu, apdrošināšanu un nodokļiem.

Pēc kārtējās izgāšanās VNĪ sacerēja kārtējo skaidrojumu un solījumu, ka VNĪ jau «tuvākajā laikā plāno izsludināt atkārtotu vēsturiskā Tetera nama jeb Stūra mājas Brīvības ielā 61 Rīgā ilgtermiņa nomas tiesību izsoli»; «interesentiem tiks dots vairāk laika lēmuma pieņemšanai un finansējuma avotu piesaistei».

VNĪ nedod publiskus signālus par izsoles noteikumu novešanu līdz tādam stāvoklim, lai izsole tik tiešām piesaistītu dalībniekus un ēka iegūtu ilgtermiņa nomnieku. «Nomas nosacījumi ir samērīgi un izstrādāti, ņemot vērā ēkas tehnisko stāvokli,» Neatkarīgajai apgalvoja VNĪ Iznomāšanas un pārdošanas pārvaldes direktore Anita Feldmane. Viņa centās apiet faktu, ka neviens tomēr nav pieteicies izsolē, kuras noteikumi esot «samērīgi» ar izsolāmo objektu.

VNĪ labpatiktu tāda versija, ka nevis pēc iepriekšējo izsoļu izgāšanās tiek rīkota jauna izsole, bet «izsoles termiņa pagarinājums ir nepieciešams darījuma izvērtēšanas termiņa pagarināšanai».

Ja spēkā ir tikai VNĪ publiski paustais, tad nākamajām un visām turpmākajām izsolēm ir jāizgāžas tieši tāpat kā iepriekšējām, līdz kamēr gāzties sāks arī pati ēka un valsts būs spiesta piedāvāt ēku nevis nomai, bet pārdošanai. Tajā pašā laikā paturama vērā iespēja, ka ēka tiešām tiks kādam atdota īstenībā ne izsoles, bet sarunāšanas kārtībā. A. Feldmanes vārdiem runājot, «VNĪ turpina darbu ar Tetera nama ilgtermiņa nomā ieinteresētajiem tirgus dalībniekiem». Ja kāds no viņiem izrādīsies varbūt ne ēkas nomā, bet vispār ļoti «ieinteresēts», tad varbūt VNĪ izgāzīs vēl septiņas izsoles, lai galu galā ēka nonāktu pie tā, pie kura tai jānonāk ar tādiem noteikumiem, kādi interesentu interesē tieši tikpat, cik pati ēka.

Tam var ticēt un arī neticēt, ka Stūra māja patiešām kādu spēj interesēt. Varbūt VNĪ neizdosies sasmelt pašas valsts izlieto ūdeni. Visplašākajā tvērumā tā ir iedzīvotāju skaita samazināšanās valstī, kuras dēļ pielietojumu zaudē gan valstij, gan privātām fiziskām un juridiskām personām piederošas ēkas. Šaurāk un precīzāk valstij piederošās ēkas skar Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Administratīvās tiesas un vēl citu iestāžu pārcelšanās uz jaunbūvēm. Naudas grozīšanai, iekšzemes kopprodukta palielināšanai Eiropas Savienības palīdzības fondu apgūšanai vajadzīgo celtniecību attaisnoja apgalvojumi, ka veco ēku atjaunošana un uzturēšana ir nesamaksājami dārga un tehniski neizpildāma, ka darbinieku un apmeklētāju piekļuve tām ir neiespējama utt. Ja tas viss ir taisnība, tad valsts mēģina atrast uzņēmējus, lai tie piemaksā valstij par to, ka valsts tiek vaļā no atbildības par nekam nederīgiem īpašumiem, ka šie īpašumi tiek labi uzturēti un ka tie paliek valsts īpašumā.

Diez vai pat VNĪ kāds tic, ka kāds ar savu naudu apmaksās visus valstij izdevīgos nosacījumus, taču VNĪ darbinieki saņem algas - labas algas - par darba tēlošanu. «Uz aktīvu iznomāšanas kampaņu balstītu jaunu klientu piesaisti» veikušajam A. Vārnam par viņa pūlēm neatkarīgi no to rezultāta 2018. gada garumā samaksāti 74 tūkstoši eiro. «Darbu ar Tetera nama ilgtermiņa nomā ieinteresētajiem tirgus dalībniekiem» turpinošā A. Feldmane pa to pašu laiku nopelnījusi 33 tūkstošus eiro. Precīzie dati par VNĪ 2019. gadā nepaveikto darbu atalgojumu, cerams, atklāsies nākamā gada pavasarī valsts amatpersonu 2019. gada ienākumu deklarācijās, bet šogad Latvijā nav noticis nekas tāds, kas mainītu valstī nodibināto kārtību, ka labs darbs valsts iestādēs ir tāds darbs, kur maksā salīdzinoši daudz un katru gadu vairāk nekā iepriekš neatkarīgi no tā, ko cilvēki ir vai nav paveikuši.

***

Valsts nekustamie īpašumi

Darba vēriens 2019. gadā:

īsteno 34 nozīmīgus attīstības projektus aptuveni 154 miljonu eiro vērtībā,

strādā pie 25 jaunām projektu idejām,

nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību

• ap 450 nekustamo īpašumu adresēm ar 1200 ēkām 1,1 miljona kvadrātmetru platībā,

• vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā;

pārvaldāmo īpašumu portfeli veido 45% biroja ēku, 20% - kultūras un izglītības iestāžu un 12% - industriālo būvju, kā arī robežkontroles punkti un vēl citu veidu īpašumi;

neperspektīvie īpašumi 12% apjomā no kopējā īpašumu portfeļa atzīti par pārdodamiem līdz 2022. gadam.

***

Pieredze

Juris Rekšņa, Valsts policijas priekšnieks tad, kad tā strādāja Stūra mājā:

- Paldies VNĪ par ēkas krāsojuma atjaunošanu, bet mājas pamati nav stabili. Kad tur vēl atradās policija, māja šķiebās, logi plīsa, durvis kļuva vairs neveramas. Uz ielas ap māju iespējams novietot līdz 20 automašīnu. Nama pagalmā automašīnas pašlaik iebraukt nedrīkst, jo tad tās ielūzīs pagrabos zem pagalma. Droši vien pagalma pārsegumu varētu atjaunot, ja būtu nauda, kādas policijai noteikti nebija. Tomēr tehniskās grūtības nav galvenais šķērslis, kāpēc es, ja man piederētu liela nauda, pirktu jebkuru citu ēku Rīgas centrā, kur tukšu ēku netrūkst. Vietējai publikai tā vienmēr paliks Stūra māja, uz kurieni no laba prāta neviens neies. Protams, Rīgā apgrozās arī ārzemnieki un var jau būt, ka ēku izdodas padarīt vizuāli neatpazīstamu, bet šaubos, kas un kāpēc to visu uzņemsies.