Neskatoties uz savstarpējo cīņu par klientiem, uzņēmumi Latvijā sadarbojas dažādu tehnisku jautājumu risināšanā un jaunu mobilo sakaru risinājumu izstrādē.
Arī attīstot 5G tīklu, bez sadarbības neiztikt.
Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis pieļauj, ka mobilo sakaru operatoriem Latvijā nāksies sadarboties, lai nodrošinātu 5G tīkla pārklājumu lauku teritorijās, kur iedzīvotāju un ražotāju blīvums ir zems. «Atšķirībā no iepriekšējām tehnoloģijām, 5G tīkla izveide ir saistīta ar lielu skaitu raidošo iekārtu izvietošanu gan blīvi apdzīvotās pilsētās, gan arī lauku teritorijās, kur lietotāju skaits ir neliels. Tieši laikos šī tīkla pārklājuma nodrošināšana būs izaicinājums atšķirībā no pilsētām, kur 5G tīkls konkurences iespaidā attīstīties dabiski. Jau šobrīd lauku ainavās ir pierasts skats, ka uz viena uzkalniņa ir izvietoti trīs mobilo sakaru torņi. Tas nozīmē, ka arī ieguldījumi šajā vietā it trīskārši. Veidojot 5G tīkla pārklājumu, mobilo sakaru operatoriem, iespējams, vajadzēs domāt par infrastruktūras koplietošanu zonās, kur zems iedzīvotāju blīvums. Tas mobilo sakaru operatoriem ļautu investīcijas izmantot racionāli,» sacīja E. Beļskis. Neatkarīgās aptaujātie mobilo sakaru operatori atzina, ka sadarbība starp operatoriem notiek jau šobrīd.
Sakaru infrastruktūras nozīmība
SIA Latvijas mobilais telefons prezidents Juris Binde uzsvēra, ka mobilo sakaru operatori savstarpēji apmainās ar bāzes staciju vietās, kur tas ir ekonomiski nepieciešami, bet tas nenotiek masveidā. «Latvijā mobilo sakaru maģistrālie tīkli pārsvarā jau ir uzbūvēti. Tas, kas būs jābūvē tālāk, būs atkarīgs no politiskiem lēmumiem, jo jārēķinās, ka bāzes staciju skaits tiešām būs lielāks un blīvi apdzīvotās vietās tās būs jāizvieto uz ēkām. Galvenais, ar ko šobrīd saskaras operatori, ir dažādi administratīvie ierobežojumi. Svarīgi, lai valsts līmenī būtu izstrādāti un pieņemti normatīvie akti, kas nosaka, ka sakaru infrastruktūra ir tikpat svarīga kā elektrība un ūdensvads, nododot ekspluatācijā mājas,» skaidroja J. Binde. Viņš skaidroja, ka 5G tīkls attīstīsies tāpat kā iepriekšējās paaudzes - pakāpeniski. Tā kā 5G ļaus daudzas lietas darīt labāk un lētāk, tad pretēji pēdējā laikā bieži izteiktajiem apgalvojumiem finansējumam infrastruktūras attīstībā nebūs tik izšķiroša nozīme. Drīzāk svarīgas ir Latvijas uzņēmumu un valsts pārvaldes prasmes un gatavība izmantot digitālās transformācijas priekšrocības. Šajā sakarā jāapzinās, ka 5G vairs nebūs tikai vēl ātrāks interneta pieslēgums, tās ir jaunas automatizācijas iespējas. Vairs nepietiks tikai gaidīt no operatora jaunu pakalpojumu, jo praktiski jebkurā nozarē, lai uzlabotu efektivitāti un konkurētspēju, pašiem jau jāsāk attīstīt sadarbībā ar operatoriem pilnīgi jaunus industriālos mobilo sakaru risinājumus. LMT jau šobrīd strādā ar vairākiem partneriem, piemēram, sadarbībā ar Mikrotik tiks ražoti 5G rūteri Latvijā un izstrādāti viedie dūmu detektori. Savukārt kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti attīsta automatizēto dronu lidojumu iespējas, dronu ar datorredzi, kas ļauj meklēt cilvēkus. Savukārt ar Latvijas valsts mežiem izpēta digitālo ceļu attīstības iespējas un meža apsaimniekošanai tik ļoti nepieciešamos attālinātos dronu lidojumus.
Saredz ieguvumus visiem
Arī Tele2 Latvia sabiedrisko attiecību vadītājs Oskars Fīrmanis atzina, ka jau šobrīd visi Latvijas operatori visnotaļ pragmatiski sadarbojas pārklājuma nodrošinājuma jomā, piemēram, kopīgi izmantojot bāzes staciju torņus, jo tā var racionālāk un efektīvāk izmantot uzbūvētos infrastruktūras resursus. «Šāda un līdzīga veida sadarbība starp operatoriem nav nekas unikāls, un mobilo sakaru operatori visā pasaulē to jau sen piekopj.
5G attīstības kontekstā šāda veida sadarbībai ir vēl daudz lielāka motivācija un perspektīvas, ņemot vērā resursus, kādi nepieciešami, lai šo tehnoloģiju ieviestu maksimāli ātri pēc iespējas plašākā teritorijā. Lai arī Latvijas gadījumā nebūtu pamata runāt par nepieciešamību būvēt 5G bāzes stacijas ik pēc 500 metriem, ieguvēji no šādas sadarbības noteikti būtu gan operatori, gan klienti,» uzskata O. Fīrmanis.
Jauns kopuzņēmums
Tāpat septembra beigās tika reģistrēts mobilo sakaru operatoru SIA Bite Latvija un SIA Tele2 kopuzņēmums SIA Centuria, kura izveides mērķis ir veicināt 5G attīstību Latvijā un Lietuvā, dalot tīkla infrastruktūru. Šī partnerība paredzot koplietot aktīvo un pasīvo tīklu infrastruktūru un 2G, 3G, 4G, kā arī 5G sakaru pārraidi. Abu sakaru operatoru pašreizējie radio un pārraides tīkli tiks apvienoti, lai izveidotu kopīgu tīklu katrā valstī. Sadarbība attieksies tikai uz radiotīklu, bet neattieksies uz mobilo sakaru operatoru pamattīklu, tam saglabājoties katra operatora pārziņā. «Partnerības galvenais mērķis ir izveidot 5G infrastruktūru Latvijā ar mazākām izmaksām un ar labāku pārklājumu nekā tad, ja operatori to darītu atsevišķi. Vienota infrastruktūra sniegs augstāku pakalpojumu kvalitāti, plašāku pārklājumu un lielāku kapacitāti, nekā to varētu nodrošināt atsevišķi tīkli. Tāpat partnerība palīdzēs izmantot resursus daudz efektīvāk, kā arī sniegs pozitīvu ietekmi uz vidi,» norādīja Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls. Kopējais tīkls tiks izveidots pakāpeniski, sākot no 2021. gada, bet pilnīgu tīklu paredzēts izveidot līdz 2023. gada 31. decembrim.
Tīkla dalīšanai ir pozitīva pieredze citās valstīs, kurās jau šobrīd pastāv līdzīga veida sadarbība starp operatoriem. Pasaulē ir aptuveni 100 šāda veida vienošanās, tostarp 40 no tām ir Eiropā. Piemēram, Tele2 un Telenor Zviedrijā, Orange un T-Mobile Polijā, DNS un Telia Somijā, SFR un Bouyugues Telecom Francijā, Vodafone un Nova Islandē, Neatkarīgajai atklāj Bite Latvija sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Una Ahuna-Ozola.
