Ziemeļkorejas rēgs sabradā Latvijas bankas

 
©Ed Jones, AFP/Scanpix/LETA

Katra sevi cienoša ASV iestāde ir jau pacentusies vai vēl pacentīsies sacerēt apgalvojumu par Latvijas komercbanku saistību ar Ziemeļkorejas kodolieroču programmas finansēšanu.

Pārdesmit gadus būvētā Latvijas komercbanku sistēma sagruva pēc viena trieciena, kāds bija viena ASV Finanšu ministrijas departamenta - Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (Financial Crimes Enforcement Network, FinCEN) 2018. gada 13. februāra paziņojums par ABLV Bank. Taču jāpatur vērā, ka pat vienai pašai ASV Finanšu ministrijai ir ne viens vien departaments. Pagājušā gada oktobrī Latviju par Ziemeļkorejas finanšu metropoli atzina tās pašas ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (Office of Foreign Assets Control, OFAC).

Dzīvo, lūk, Turcijā kāds Husejins Šahins (Uzņēmumu reģistrā viņš pieteikts nelatviskotā veidā kā Sahin Huseyin), kura uzņēmuma Falcon International Group meitasuzņēmums Falcon International audzējis liellopus Latvijā pie Baldones. OFAC atklājis, ka pārdesmit hektāru zemes apsaimniekošana pārdesmit liellopu uzturēšanai ģenerēto naudas plūsmu šis H. Šahins novirzījis nekur citur, kā tieši uz Ziemeļkoreju. Neizbēgami iesaistītas šajā procesā bijušas vairākas Latvijas komercbankas. Pēc gada, t.i., jau 2019. gada oktobrī šo gadījumu aktualizēja bankas Citadele valdes locekles Santas Purgailes virzīšana uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas amatu. Kuri to nevēlējās, tie atgādināja par gadu iepriekš publiski pieminēto gadījumu ar Falcon International, kuru apkalpojusi arī Citadele. Notikumu gaita toreiz bijusi tāda, ka Latvija par Falcon International brīdināta mazliet pirms OFAC paziņojuma, un bankas sākušas sacensību par to, kura pirmā slēgs Falcon International kontus. Sacensību tiesneses lomu uzņēmusies un varbūt joprojām pilda toreiz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta, bet tagad Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa. Vienas un tās pašas iestādes pārsaukšana citā vārdā atņēmusi izlūkošanas dienesta priekšniecei I. Znotiņai tiesības stāstīt to, ko novēršanas dienesta priekšniece I. Znotiņa vēl drīkstēja. Ir atrodams I. Znotiņas 2018. gadā teiktais, ka «rudenī sapratām no dažādiem datiem, ka jāsāk interesēties par šo uzņēmumu, sākām strādāt faktiski pāris dienas pirms ASV paziņojuma izdarīšanas», bet 2019. gadā viņa kategoriski atteicās darīt zināmu ja neko citu, tad vismaz to, vai FID savu darbu šajā lietā pabeidzis vai joprojām turpina. «Par jautājumiem saistībā ar SIA Falcon International informējam, ka saskaņā ar Likuma 53. pantu, FID nav tiesīgs komentēt konkrētus gadījumus un/vai iegūtos secinājumus,» skan FID atbilde Neatkarīgajai.

Īstenībā FID neatbildēja ne uz vienu no Neatkarīgās uzdotajiem jautājumiem, ja par atbildi neuzskata pamācību lasīt to, ko FID uzskata par Likumu ar lielo burtu. Tas ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums, kura 51. pantā esot «izsmeļošs FID pienākumu un tiesību uzskaitījums.

Falcon International atrakšana nekļuva par bedri S. Purgailes ceļā uz FKTK vadītājas vietu. Pieņemsim, ka Citadele arī pret Falcon International izpildīja normatīvu, kādā Latvijas bankām jāiekļaujas, slēdzot kontus juridiskām un fiziskām personām pēc, bet vēl labāk pirms pirmā mājiena, ka tā vajag darīt. Nekāds pamatojums šādai banku rīcībai nav vajadzīgs. Varbūt arī konkrētais gadījums palīdzēja S. Purgailei tikt augstākā amatā, taču tas nav atrisinājums visām problēmām. 6. decembrī viņai nācās uzklausīt ekonomikas ministru Ralfu Nemiro, ka «pēdējā gada laikā uzņēmēji mani vairākkārt informējuši par grūtībām sadarboties ar banku sektoru Latvijā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, un to var vērtēt kā būtisku ierobežojošo faktoru Latvijas tautsaimniecības attīstībā». Kā šādos gadījumos parasts, tālākā publiskā versija par abu amatpersonu tikšanos vēstīja par labo un skaisto, ka esot «rasti vairāki kopsaucēji» un «ekonomikas ministrs atzinīgi novērtē FKTK vadītājas definētās prioritātes un darbības virzienus».

R. Nemiro iespējami saudzīgi pārstāstīja S. Purgailei to, ko uzņēmēji, ieskaitot arī baņķierus, pauž daudz asākos toņos. Šajā gadījumā vislabāk citēt S. Purgailes neseno priekšnieku, Citadeles valdes priekšsēdētāju Gunti Beļavski, ka «Latvijā šobrīd ir pilnīgi ciet visas investīcijas» un «neformāli ir pateikts, ka gribam maksāt un skaitīt naudu tikai valsts iekšienē» (Dienas Bizness, 16. oktobrī, 4. lpp.). Tātad nosacījums, lai FinCEN, OFAC u.tml. iestādes liktu Latvijas bankas mierā, tām jākļūst par norēķinu apstrādes uzņēmumiem, kas pārskaita uz privātpersonu kontiem algas un uz uzņēmumu kontiem šo privātpersonu samaksas par pirkumiem veikalos un par pakalpojumiem komunālās saimniecības uzņēmumos. A. Beļavska kolēģis, bankas Luminor padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis apgalvo, ka šis mērķis jau ir sasniegts vai gandrīz sasniegts vismaz viņa pārziņā esošajā bankā, kur «nerezidentu bizness nu veido niecīgu daļu» (Dienas Bizness, 3. decembrī, 18. lpp.).

Vakar FKTK informēja, kā Latvijas komercbankas saimniekojušas pēc nerezidentu kontu aizvēršanas. Šā gada 9 mēnešos bankas spējušas nopelnīt kopā 126 miljonus eiro, kas sadzīves līmenī izklausās daudz, bet ir gandrīz pusotru reizi mazāk, nekā tika nopelnīts gadu iepriekš. Peļņas kritums par 47,5% ir akumulējis samazinājumu aktīviem par 1,7%, noguldījumiem - par 5,1%, kredītiem - par 3,1% un banku pašu kapitālam - par 21,7%. Banku kopējā peļņa neizslēdz atsevišķu banku zaudējumus, bet lielākā daļa banku Latvijā vēl kādu laiku varētu pastāvēt arī bez ienākumiem no starptautisko darījumu apkalpošanas.

Bankas būs jāslēdz ciet tad, kad to pakalpojumus vairs nevajadzēs rezidentiem. Nebūs iespējams ilgtermiņā uzturēt pašreizējo apjomu naudas cirkulācijai starp vietējo uzņēmumu un iedzīvotāju kontiem, ja ne tikai bankām, bet arī to klientiem aizliegts sadarboties ar partneriem ārzemēs. «Ja, izvērtējot kādu jaunu uzņēmumu, mums nav simtprocentīgas pārliecības par tā sadarbības partneriem, banka nevēlas riskēt ar netiešu sankciju pārkāpumu,» Neatkarīgajai skaidroja bankas Citadele valdes loceklis Uldis Upenieks. To noteikti nedrīkst saprast tā, ka banku vecajiem klientiem ļauts savus sadarbības partnerus saglabāt. Jebkurā gadījumā, «lai bankas apkalpotu šo uzņēmumu norēķinus, mums jābūt pārliecībai, ka netiek pārkāptas sankcijas. Ja atceramies FKTK piemērotos sodus piecām bankām, tad nevienā gadījumā nebija runas par tiešiem sankciju pārkāpumiem. Bija darījumu ķēde ar desmit iesaistītām pusēm, kur bankas bija kāds piektais sestais posms. Bankas nevarēja redzēt nedz pirmo, nedz desmito posmu. Bet, kad uzraugi apkopoja visu informāciju, tie konstatēja, ka ir noticis netiešs sankciju pārkāpums. Latvijas likumi paredz vienlīdzīgu atbildību gan par tiešu, gan netiešu sankciju pārkāpumu,» turpināja U. Upenieks.

Gadījums ar Falcon International dod dažus orientierus saimnieciskās darbības sarukumam tad, ja uzņēmumam liedz pieeju bankas kontiem. Reālākais variants tad ir uzņēmuma slēgšana, bet Falcon International gadījumā reālā uzņēmējdarbība esot saglabāta, par ko Neatkarīgajai pastāstīja Baldones novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Jēkabsone. Uzņēmēji izgrozījušies tā, ka zemes nomas līgumus Baldonē Falcon vietā pārņēmis cits uzņēmums Bovine. Firmas.lv datu bāze uzrāda tādu saistību starp Falcon un Bovine, ka abu uzņēmumu amatpersonas un patiesā labuma guvēji ir turki. Acīm redzamais liellopu audzēšanas apjoms Baldonē neesot mainījies, bet Vecumnieku novadā reģistrētais Bovine valstij atskaitās par apgrozījuma samazināšanos no 373 tūkstošiem eiro 2017. gadā līdz 54 tūkstošiem eiro 2018. gadā. Falcon International savu faktisko darbību laikam gan beidzis jau 2017. gadā, fiksējot zaudējumus 113 tūkstošu eiro apmērā, bet no pievienotās vērtības maksātāju reģistra izslēgts šovasar. Jāsaka gan, ka zaudējumi šim uzņēmumam uzrādīti jau tad, kad par tiem nevarēja uzkraut atbildību amerikāņiem.

 

Abonē