2019. gads Pasažieru vilcienam bija intensīvs, taču vienlaikus ieguldītās pūles ir nesušas labus rezultātus, jo šobrīd ir iezīmējies skaidrs virziens tālākajai vilcienu satiksmes attīstībai. Uzņēmuma darbībai ir izvirzīti jauni stratēģiskie mērķi, ir izstrādāts jauns biznesa modelis, kas ļauj ķerties pie pietiekami ambiciozu plānu iedzīvināšanas.
Pasažieru skaita pieaugums gan prāmju, gan arī avio satiksmē liecina, ka Latvijas iedzīvotāji un viesi arvien vairāk izvēlas tādus transporta veidus, kas nodrošina ātru, ērtu un patīkamu ceļošanu.
Pagājušais gads turpina jau 2018. gadā pamanīto pasažieru skaita pieaugumu. 29,5 miljoni ārpilsētu autobusu pasažieru ir kaut par 0,1% vairāk nekā 2018. gadā, un 18,46 miljoni vilcienu pasažieru – par 2,1% vairāk nekā 2018. gadā. Pirms tam pasažieru skaits bija dilis gadu no gada septiņu gadu garumā.
Nedaudz vairāk nekā pusei iedzīvotāju ir bijušas grūtības veikt regulāros maksājumus finanšu trūkuma dēļ, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) veiktais pētījums. Ļoti bieži ar šo problēmu saskaras pieci procenti aptaujāto, paretam – 33 procenti.
Šā gada otrajā pusē Rīgas pievārtē, Ādažos, durvis vērs Laimas jaunā ražotne. Orkla Latvija šī projekta īstenošanā un Laimas zīmola turpmākā attīstībā investējusi 20 miljonus eiro.
Eiropas Savienības bioloģiskās lauksaimniecības logo (zaļo lapiņu) Latvijā atpazīst tikai 28 procenti, Igaunijā – 47 procenti, bet Lietuvā – 51 procents iedzīvotāju. Tajā pašā laikā vairums iedzīvotāju Baltijas valstīs vēlētos uzturā biežāk lietot bioloģisko pārtiku, bet nezina, kā to atpazīt, vai arī maldās savā izvēlē, mītus pieņemot par patiesību.
Iegūt izglītību, atrast darbu – tas ikvienam no mums prasa zināmu piepūli, gribasspēku, vēlmi šos mērķus realizēt. Tomēr ir cilvēki, kam ir vajadzīga dubultgriba, dubultspars, dubultapņemšanās, lai dzīvē ko sasniegtu.
2019. gada decembris līdzinās 2007. gada aprīlim ar mājokļu tirgus starpnieku vienprātību par to, ka apstājies cenu pieaugums dzīvokļiem Rīgas blokmājās.
Ir iznācis Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas veidotais kalendārs, kurā mēs iepazīstam Latvijas zinātniekus, kuri ar saviem pētījumiem valsts vārdu nes pasaulē. Zinātnieku veikums ir apskatāms arī ceļojošajā fotoiztādē #ZinātneLatvijai. Šogad Liepājas Universitāte lepojas ar savu logopēdi Baibu Trinīti, kura ir izvēlēta starp šī gada 12 zinātniekiem un kuras foto ir redzams kalendāra janvāra mēnesī.
Anna Panna un kūkas – tas ir nesaraujams vārdu virknējums. Šis draudzības stāsts aizsākās virtuvē – viens eksperiments, tad otrs, tad vēl un vēl. Pēc tam radās doma par sava bloga izveidi, lai ar rezultātiem virtuvē varētu iepazīstināt citus. Pamazām Anna un viņas kūkas ieguva arvien lielāku atpazīstamību. Kūkas ir atslēgvārds Annas profesionālās dzīves gājumā.
Lai gan daļa pārtikas produktu šogad pasaules tirgū varētu palikt lētāki, Latvijā šīs izmaiņas nebūs jūtamas. Pārtiku Latvijā sadārdzinās izmaksu kāpums, piemēram, akcīzes nodokļa sadārdzinātā degviela un darbaspēka trūkuma izraisītais atalgojuma pieaugums.
Tieši pirms trijiem gadiem autobūves nozare ar pieaugumu par 46,6% nodrošināja Latvijas rūpniecībai izaugsmi kopumā par 11,3%, bet 2019. gada beigās autobūve ar –15,7% pazemināja Latvijas rūpniecības kopējā apjoma izmaiņu rādītāju līdz –0,2% pret 2018. gada novembri.
Uzņēmumu reģistrs (UR) ir atvēris elektronisku pieeju lielai daļai no iestādē uzkrātās informācijas, lai ikviena fiziska persona varētu bez maksas daudz ko uzzināt par Latvijas uzņēmumiem un uzņēmējiem.
Šā gada izmaiņas nodokļos, protams, nevar salīdzināt ar 2018. gada nodokļu reformu, kuras sekas izjūtam joprojām, un, tā kā šogad netiek plānotas fundamentālas izmaiņas, pat ne pieļauto kļūdu labošana, tad tās izjutīsim arī nākotnē. Šogad ieviesto nodokļu izmaiņu rezultātā nedaudz lielāku naudas summu uz rokas saņems nelielus ienākumus gūstošie bez apgādājamajiem, bet dārgāk par degvielu un citām precēm nāksies maksāt visiem.
Neskatoties uz savstarpējo cīņu par klientiem, uzņēmumi Latvijā sadarbojas dažādu tehnisku jautājumu risināšanā un jaunu mobilo sakaru risinājumu izstrādē.
No 2019. gada garumā uzturētā piedāvājuma iegūt 30 gadu nomas tiesības uz Stūra māju jeb Tetera namu Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) nav nopelnījuši naudu, bet uzņēmēju interesi jeb solījumus painteresēties par atkal nākamo minētās ēkas izsoli.