LVRTC: Unikāls objekts gaida pieredzējušu būvnieku

PĀRBŪVE būs ļoti sarežģīts, atbildīgs un skrupulozs darbs, uzsver Mariss Mežgals © Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Rīgas TV tornis ir 368 metrus augsts – augstākais tornis Eiropas Savienībā. Ekspluatācijā tas nodots 1989. gadā. Jau tā būvniecības iecerē ir ielikta ne tikai funkcionalitāte, bet arī estētika un tehnoloģiskie risinājumi, kas torni padara par ievērojamu objektu pilsētvidē, izziņas un informācijas vietu, kā arī vērtīgu tūristu pieturvietu. Zaķusalas TV torņa būvju komplekss un tajā esošā infrastruktūra ir ļoti nozīmīga valsts akciju sabiedrības Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) pamatdarbības funkciju un pakalpojumu nodrošināšanai. Tai pašā laikā tornis ir jaunākā būve Latvijā, kas iekļauta kultūrvēstures pieminekļu sarakstā. Intervija ar LVRTC valdes locekli MARISU MEŽGALU.

- Jau daudzus gadus tiek runāts par Rīgas TV torņa pārbūvi. Vai ir saskatāms laika nogrieznis, kad pārbūve kļūs par realitāti dzīvē?

- LVRTC ir uzsācis vērienīgu torņa pārbūves projektu, kura mērķis ir panākt, lai TV tornis un pieguļošā teritorija kļūtu par mūsdienīgu pilsētvides sastāvdaļu. Pēc pārbūves tornim jākļūst par būtisku sabiedrības izglītošanas centru tehnoloģiju jomā, kā arī nozares notikumu vietu.

TV torņa pārbūves ideja tiek virzīta jau kopš 2012. gada. 2017. gadā starp LVRTC un arhitektu biroju Nams tika parakstīts līgums par pārbūves projekta iz-strādi. Šobrīd projektēšana ir pabeigta - gaidām vēl apstiprinājumu no būvvaldes. Patlaban norit būvniecības iepirkuma konkursa nolikuma izstrāde. Iepirkumu plānots pabeigt vēl šovasar. Tad varēsim izsludināt starptautisku būvniecības iepirkuma konkursu. Optimālās aplēses liecina, ka pārbūvei atvēlētais laiks ir četri līdz pieci gadi.

- Vai projektā izdevās iekļaut visu, kas bija ielikts iecerē?

- Vienmēr ir lietas, ko būvprojekta izstrādes laikā nākas pārvērtēt atkārtoti. Arī šajā gadījumā ir lietas, no kā nācās atteikties, galvenokārt izmaksu dēļ. Piemēram, torņa pakājē iecerētā Latvijas formas ūdenstilpne izmaksātu vairāk nekā miljonu eiro, tāpēc no šīs idejas atteicāmies - tās vietā būs citi vides un labiekārtojumu objekti. Ticam, ka kopumā mums ir izdevies atrast labākos risinājumus.

Piebildīšu, ka torņa ēka pēc pārbūves būs darbavieta visiem Rīgā bāzētajiem LVRTC darbiniekiem - šobrīd mūsu darbinieki strādā trīs dažādās adresēs. Lai gan nereti iedzīvotājiem šķiet, ka līdz ar pārbūves projektu tornī šobrīd nekas nenotiek, tā nav! Tornis ir viens no būtiskākajiem elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju kolokācijas punktiem Baltijā, kas nodrošina datu apmaiņu ļoti plašā teritorijā. Gan cilvēki, gan tehnoloģijas šeit strādā 24/7 režīmā.

- Pārbūves akcents tiek likts uz tūrismu un izglītību. Cik lielu tūrisma plūsmu plānojat piesaistīt?

- TV torņa pārbūves galvenais mērķis ir nevis tūrisma attīstība, bet gan torņa tehniskā stāvokļa uzlabošana un tehnoloģiju pilnveidošana, lai tas bez lielām investīcijām efektīvi kalpotu nākamos 30 līdz 50 gadus.

Jau pērnā gadsimta septiņdesmitajos gados Rīgas TV torņa koncepcijā tika iekļauts tas, ka tornis kalpos ne tikai apraides nodrošināšanai, bet arī kā izglītojošs un izklaidējošs objekts. Būvējot torni, tika paredzēts, ka tas kalpos 200 gadus - saprotams, ka tehnoloģijas attīstās ļoti strauji un tas, kas tolaik bija unikāls un pilnīgs tehnoloģisks brīnums, šodien ir fiziski un morāli novecojis. Tornis vienmēr ir piesaistījis interesentus, un, manuprāt, lielākā daļa no mums ir bijuši TV tornī klases ekskursijas laikā. Es pats atceros fantastiskās sajūtas, ko manī radīja ekskursija uz torni. Vēl līdz pagājušā gada maijam tornis bija atvērts apmeklētājiem, kuru nebija mazums - galvenokārt tās bija klašu ekskursiju grupas. Saredzam, ka torņa pārbūves rezultātā, šis objekts kļūs par vēl pieprasītāku apskates un izziņas vietu apmēram 200 000 apmeklētāju gadā - gan vietējiem, gan ārvalstu apmeklētājiem.

Piebildīšu, ka Rīgas TV tornim 2016. gadā ir piešķirts kultūrvēstures mantojuma statuss. Tas ir unikāls notikums, jo tradicionāli šādu statusu piešķir objektiem, kuri pastāv 50 un vairāk gadu - TV tornim šādu statusu piešķīra jau pēc 30 gadu pastāvēšanas. Tas nozīmē, ka tornis ir atzīts ne tikai par nozīmīgu pilsētvides elementu, bet arī iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarkastā kā vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.

Mūsu mērķi ir daudz plašāki par skatu laukuma un restorāna atjaunošanu - plānojam izveidot zinātnes un inovāciju centru telekomunikāciju nozarē. Mēs esam valsts akciju sabiedrība, un mūsu uzdevums ir arī izglītot sabiedrību un radīt pievienoto vērtību caur zināšanām informāciju tehnoloģiju jomā. Dodot iespēju visa vecuma cilvēkiem iepazīt ne tikai IKT, bet arī būvobjekta unikālo inženieriju, tornis kalpos kā pamudinājums dzīvi saistīt ar IKT un citām eksaktajām zinātnēm.

Lai panāktu, ka TV tornis kļūst ne tikai populāra tūrisma vieta, bet arī sabiedrības izglītošanas vieta, būtiski ir izveidot ilgtermiņa sadarbību gan ar universitātēm, gan dažādiem inovāciju klasteriem un starptautiskām izglītības organizācijām. Sabiedrības izglītošana un izaugsme ir būtisks šī objekta pamatvērtību elements.

- Vai plānota arī ārvalstu tūristu piesaiste?

- Viennozīmīgi - mēs saprotam, ka tornis nevar būt vienīgais objekts, kura dēļ cilvēki brauks uz Latviju, bet vēlamies, lai tas tiek iekļauts starptautiskos tūrisma ceļvežos un ir viens no pirmajiem galamērķiem, ierodoties Rīgā. Mūsuprāt, skats no augšas dod lielisku pirmo iespaidu ne tikai par Rīgu, bet arī par valsti kopumā.

- s jau teicāt, ka tūrisms nav pārbūves galvenais mērķis, bet gan tehnoloģiju pilnveidošana, kas nodrošinātu darbības nepārtrauktību jau esošajiem un potenciālajiem klientiem atbilstoši šodienas prasībām. Kā spēsiet nodrošināt darbības nepārtrauktību pārbūves laikā?

- Vēl pirms būvniecības iepirkuma izsludināšanas aicinām uz atvērto durvju dienām potenciālos būvniekus, lai viņiem rastos pilns priekšstats par objekta unikalitāti un sarežģītajiem darba apstākļiem pārbūves laikā, jo torņa darbība nedrīkst tikt apturēta ne uz mirkli. Es to varētu salīdzināt ar slimnīcas kapitālo remontu laikā, kad tur ārstējas pacienti. Tornis nav tukša telpa, bet gan piepildīta ar procesiem un tehnoloģijām, tāpēc gribam piesaistīt pieredzes bagātāko būvnieku, kurš vēlas savu paveikto darbu portfeli papildināt ar Rīgas TV torņa pārbūves projektu un ar to lepoties starptautiskajā būvniecības tirgū.

Latvijas un starptautiskās būvkompānijas tornī gaidīsim 2. aprīlī. Ņemot vērā starptautiskās sabiedrības bažas par vīrusa izplatību, nodrošināsim interesentiem dalības iespēju arī attālināti. Šobrīd vēlamies radīt būvniekos interesi un iespēju savu spēju izvērtēšanai vēl pirms konkursa izsludināšanas.

- Vai ir izdarītas aplēses, cik izmaksās torņa pārbūve?

- Provizoriskās aplēses būvniecībai, kas var arī mainīties, ir ap 50 miljoni eiro, ko četru piecu gadu laikā LVRTC plāno investēt no saviem līdzekļiem. Plānots, ka pārbūvi pabeigsim 2025. gadā.

Latvijā

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais