Jaunas iespējas saules paneļu izmantošanā

Latvijā iegūtā saules enerģija energoefektivitātes ziņā neatpaliek no Vācijas, kur saules paneļi ir ļoti izplatīti. Turklāt līdz ar likuma izmaiņām tiek atvieglota saules paneļu uzstādīšanas kārtība Latvijā un saīsinās to atmaksāšanās laiks, intervijā Neatkarīgajai atklāj AS Latvenergo pārdošanas direktors Uldis Mucinieks.

- Šobrīd Latvijā aptuveni 1000 mājokļu vai citu objektu jau ir aprīkoti ar saules paneļiem. Salīdzinot šo rādītāju ar citām valstīm, var redzēt, ka šeit ir augsts izaugsmes potenciāls. Priecē tas, ka kopā ar citiem šī sektora dalībniekiem mums ir iespēja ar katru gadu audzēt saules paneļu apjomu aptuveni par 30 procentiem. Šobrīd katrs trešais saules panelis, kas tiek uzstādīts uz privātmājas Latvijā, ir Elektrum saules panelis.

Saules paneļi kā atsevišķs tirgus segments Latvijā straujāk sācis attīstīties tieši pēdējo gadu laikā. Daļēji tas ir pateicoties arī Latvenergo iesaistei šajā tirgū, kā arī iedzīvotāju interesei piedalīties atjaunīgo resursu izmantošanā. Izmaiņas Elektroenerģijas tirgus likumā, kas stājas spēkā 1. aprīlī, noteikti veicinās iedzīvotāju izvēli par labu šī atjaunīgā enerģijas resursa izmantošanai.

Sākot ar 1. aprīli, par saražoto, tīklā nodoto un atpakaļ saņemto elektroenerģiju saules paneļu klientiem vairs nebūs jāmaksā obligātās iepirkuma komponentes mainīgā daļa. Tas nozīmē, ka to lietošana būs izdevīgāka nekā iepriekš. Otra labā lieta - saules paneļu iegādes un saskaņošanas procedūra ir kļuvusi vienkāršāka. Līdz šim saules paneļu uzstādīšanai arī uz privātmājas (tas ir, saules paneļiem ar jaudu līdz 11,1 kW) vajadzēja saņemt Ekonomikas ministrijas atļauju, bet pēc izmaiņu stāšanās spēkā tas vairs nebūs jādara. Tas saskaņošanas un uzstādīšanas laiku saīsinās divkārt. Tiesa, joprojām saskaņošana būs vajadzīga ar AS Sadales tīkls, taču jaunā kārtība ļauj cerēt, ka saules paneļu iegādi, saskaņošanu un uzstādīšanu varēs veikt vidēji mēneša laikā.

Mēs esam vienlīdz aktīvi dalībnieki visu trīs Baltijas valstu tirgos. Šobrīd lielākais saules paneļu tirgus ir Lietuvā. Iespējams, tāpēc, ka Lietuva šajā segmentā ir saskatījusi iespēju realizēt savus nacionālos klimata aizsardzības mērķus. Lietuvā ir salīdzinoši liels valsts atbalsts saules paneļu iegādei. Tāds ir arī Igaunijā, bet mazākā mērā.

- Un Latvijā?

- Latvijā šāda atbalsta nav.

Taču mūs priecē tas, ka izaugsmi nodrošinām bez valsts atbalsta un subsīdijām, kas savukārt veido priekšnoteikumus ilgtermiņa izaugsmei.

- Pieņemu, ka Lietuvā un arī Igaunijā viens no iemesliem, kāpēc lietotāji izvēlas saules paneļus, ir tieši valsts atbalsts. Kas ir tas, kas liek Latvijas iedzīvotājiem izvēlēties saules paneļus?

- Argumentācija, laikam ejot, ir mainījusies. Pirms dažiem gadiem uz privātmājas uzlikti saules paneļi liecināja par tās īpašnieka zaļo domāšanu vai vēlmi izmēģināt jaunākās tehnoloģijas. Šobrīd saules paneļus izvēlas ne tikai šo aspektu dēļ, bet arī kā ilgtermiņa ieguldījumu, kas palielina īpašuma nākotnes vērtību. Ja pieņem, ka, uzstādot saules paneļus, elektrības rēķinu var samazināt par trešdaļu, tad ir skaidrs, ka tas īpašumam dos pievienoto vērtību nākamo 25 gadu laikā, un tā vērtība tikai pieaugs.

- Vai 25 gadu laikā var atpelnīt saules paneļu izmaksas?

- Noteikti. Saules paneļi atmaksājas aptuveni 12 līdz 15 gadu laikā, bet katram klientam tas būs individuāli, jo to nosaka vairāki faktori. Tiesa, publiskajā telpā ir dzirdēti stāsti par saules paneļu atpelnīšanos jau 7 līdz 8 gadu laikā. Taču šeit jāņem vērā, ka, lai sasniegtu šādus rezultātus, elektrības patēriņam ir jābūt pietiekami lielam, turklāt uzstādīto paneļu jaudai ir jābūt tik mazai, lai saražoto elektrību mājsaimniecība varētu pilnībā uzreiz arī patērēt. Tas lielākoties nav iespējams. Tāpēc drīzāk jārēķinās ar 12 līdz 15 gadiem, kas, ņemot vērā, ka saules paneļu tehnoloģiju kalpošanas laiks ir vismaz 25 gadi, padara šo ieguldījumu par saprātīgu.

- Vai uzņēmumi, kuriem elektrības patēriņš ir stabilāks, uzstādītos saules paneļus var atpelnīt ātrāk?

- Uzņēmumi šos ieguldījumus var atpelnīt ātrāk, taču, tāpat kā mājsaimniecību gadījumā, ir jāņem vērā vairāki faktori, proti, kādi ir elektrības patēriņa paradumi - vai elektrība tiek lietota vienmērīgi vai viļņveidīgi un vai šie viļņi saskan ar saules enerģijas ražošanas viļņiem, jo saules gaisma, kā zināms, nav vienmērīga visu diennakti. Tāpat jāņem vērā, kādas ir elektrības cenas mainīgās daļas izmaksas - jo tās ir augstākas, jo atmaksāšanās laiks būs īsāks un otrādi.

- Vai saules paneļu atpelnīšanās laiku ietekmē arī tas, kurā Latvijas vietā saules paneļi tiek uzstādīti - Saulkrastos, kur, kā runā, esot visvairāk saulainu dienu gadā, vai arī Alūksnē, kur šādu dienu esot mazāk?

- Tas ir mīts, ka saules paneļus nav vērts uzstādīt Ziemeļvalstīs vai, Latvijas gadījumā, vistālāk uz ziemeļiem. Arī Latvijā saules paneļi strādā efektīvi un to energoefektivitāte ir līdzvērtīga, piemēram, Vācijā izvietotiem saules paneļiem. Starp dažādiem Latvijas reģioniem, protams, ir atšķirības, bet tās ir nelielas. Daudz svarīgāka ir konkrētā vieta, kurā plānots uzstādīt saules paneli, kā arī tā novietojums un optimālās jaudas izvēle.

- Kā lai potenciālais saules paneļa īpašnieks saprot, kādas jaudas paneli izvēlēties un kurā vietā to uzstādīt?

- Sākotnējos indikatīvos aprēķinus var veikt, izmantojot speciālus rīkus Elektrum mājaslapā. Precīzus aprēķinus palīdzēs veikt Elektrum konsultants, kas novērtēs arī pārējos faktorus, ieteiks, kā un kur tos vislabāk novietot. Papildus Elektrum veiks īpašuma elektroenerģijas patēriņa individuālo analīzi, kas palīdzēs piemeklēt visatbilstošāko saules paneļa komplektu un ļaus optimizēt saules paneļu atmaksāšanās laiku.

- Vai saules paneļus novieto arī uz daudzdzīvokļu namu jumtiem?

- Šobrīd Latvijā tas nav ļoti izplatīts virziens, taču, manuprāt, tā būtu ļoti laba iespēja iesaistīt elektroenerģijas radīšanā no dabai draudzīgiem resursiem daudz plašāku iedzīvotāju loku. Šobrīd gan Eiropā, gan Latvijā diskutē par dažādiem saules paneļu izmantošanas veidiem. Patlaban visizplatītākais to izmantošanas veids Latvijā ir tāds, ka saules paneļa saražoto enerģiju izmanto pats tā īpašnieks. Uzreiz neizlietoto enerģiju, izmantojot neto norēķinu sistēmu, īpašnieks lieto tajā brīdī, kad saules paneļi neražo enerģiju tik aktīvi vai arī ir nepieciešamība pēc lielāka elektrības patēriņa kādā brīdī, piemēram, vasarā ar rezervi saražoto elektrību var lietot rudenī, kad saules ir mazāk. Nākamais solis, ko ceram ieraudzīt arī Latvijā, ir iespēja saules paneļu saražoto elektrību izmantot ne tikai konkrētajā īpašumā, bet arī citā objektā. Piemēram, lauku saimniecībā ir uzstādīti saules paneļi. To saražoto elektrību ar neto norēķinu starpniecību varētu izmantot arī citā objektā, piemēram, pilsētas dzīvoklī. Tādu pašu principu varētu izmantot arī daudzdzīvokļu namos, kur uz jumta uzstādīto saules paneļu saražoto enerģiju varētu izmantot visos nama dzīvokļos.

- Vai saules paneļa saražoto elektrību var arī pārdot brīvajā tirgū?

- Neliela daļa saules paneļu īpašnieku jau to dara. Tiesa, to īpatsvars ir neliels, jo saskaņā ar esošo likumdošanu šāda darbība tiek vērtēta kā saimnieciskā darbība ar visām no tā izrietošajām sekām - jāreģistrē saimnieciskā darbība, jāmaksā nodokļi utt. Elektrības daudzums, ko mājsaimniecība var saražot un pārdot brīvajā tirgū, ir neliels, savukārt prasību izpilde ir diezgan laikietilpīga. Tādēļ lielākā daļa klientu dod priekšrocību saražotās elektroenerģijas uzkrāšanai tīklā, lai to izmantotu savām vajadzībām vēlāk, nevis tās pārdošanai tirgū.

- Vai Latvenergo izmanto brīvā tirgus iespējas kaimiņzemēs?

- Latvenergo, šķiet, ir vienīgais uzņēmums Baltijā, kas tiešām izmanto šīs iespējas visos Baltijas valstu tirgos un ir aktīvi tajos pārstāvēts gan elektrības, gan gāzes, gan arī saules paneļu sektorā.

Saules paneļu piedāvājumu Latvijā uzsākām 2017. gadā. Pēc pirmā veiksmīgi aizvadītā gada sapratām, ka esam uzkrājuši unikālu pieredzi, ar ko varam startēt arī plašākā mērogā, piedāvājot saules paneļu iegādi un uzstādīšanu Lietuvas un Igaunijas tirgū. Mūsu eksporta vērtība ir uzkrātās zināšanas un pieredze, kas ļauj gūt peļņu no tirdzniecības kaimiņvalstu tirgos un dividenžu veidā papildināt Latvijas valsts budžeta ieņēmumus. Šobrīd aptuveni 2/3 no saules paneļu pārdošanas apjoma mums ir kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā.

Savukārt gāzes mazumtirdzniecību sākotnēji uzsākām Igaunijā 2016. gada izskaņā, jo šī valsts bija pirmā Baltijā, kur atvērās gāzes tirgus. Igaunija mums bija kā pilotprojekts, lai apzinātu šo segmentu. Atveroties gāzes tirgum Latvijā un pēc tam jau arī Lietuvā, sekmīgi uzsākām darbošanos arī šajos segmentos. Ar sasniegtajiem rezultātiem esam apmierināti. Lielākais dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgus, protams, mums ir Latvijā. Elektrum kā dabasgāzes piegādātāju izmanto aptuveni 800 uzņēmumu. Savukārt mājsaimniecību sektorā, kurā darbojamies tikai gadu, šobrīd ir jau aptuveni 7000 klientu. Tas ir pat nedaudz vairāk nekā sākotnēji plānojām. Iesaistoties dabasgāzes tirgū, gan rēķinājāmies, ka mājsaimniecību iesaiste sākotnēji būs lēnāka, jo šis tirgus joprojām ir regulēts. Taču vienalga redzam, ka drīzumā pārsniegsim 10 000 dabasgāzes mājsaimniecību klientu skaitu kā simbolisku slieksni.

- Kādi ir iemesli, kāpēc klienti izvēlas Elektrum kā savu dabasgāzes piegādātāju?

- Tie noteikti ir vairāki. Viens no tiem - iespēja apvienot vienā rēķinā gan elektrību, gan gāzi, kas ir ļoti ērti. Tāpat arī esošā pozitīvā pieredze ar citiem Elektrum produktiem, plašas un ērtas saziņas iespējas. Tie, kuri dabasgāzi izmanto apkurei, novērtē apkures katlu apkopes pakalpojumu. Šobrīd ceturtā daļa no mūsu mājsaimniecības klientiem dabasgāzi izmanto apkurē. Tas ir augstāks īpatsvars nekā vidēji tirgū.

- Kādi jaunumi gaidāmi klientiem?

- Protams, saviem klientiem esam sarūpējuši jaunumus arī šogad, taču es aicinātu droši izmantot arī jau esošos Elektrum piedāvājumus!

Daļa potenciālo klientu joprojām atliek saules paneļu iegādi, cerot uz to palētināšanos. Ir tiesa, ka šīs tehnoloģijas kļūst arvien lētākas, un iepriekšējos gados ir piedzīvoti arī vairāki lēcienveidīgi cenu samazinājumi. Taču vienlaikus jārēķinās, ka Latvijā ar katru gadu pieaug darbinieku vidējās algas. Darba ņēmējus tas priecē, bet vienlaikus jārēķinās, ka tas palielina darbaspēka izmaksas, kas savukārt atstāj ietekmi uz pakalpojuma kopējo pašizmaksu. Tāpēc pilnībā paļauties uz cenas samazinājumu nākotnē arī nevar.

Turpināsim attīstīt arī e-veikalu (https://elektrumveikals.lv), kas kalpo klientiem ne tikai kā ērta vieta, kur iegādāties preces mājas drošībai, apgaismojumam, izklaidei, bet arī sniedz vērtīgus padomus un ieteikumus.

Augoša un arvien pieprasītāka joma ir elektroauto uzlādes staciju izveide. Šo tīklu paplašinām atbilstoši pieprasījumam. Interesanti, ka privātpersonas un uzņēmumi lūdz ierīkot viņu teritorijās elektroauto uzlādes vietas, lai ērti uzlādētu īpašumā esošās automašīnas, kas darbināmas ar elektrību, vai arī uzņēmumu gadījumā to piedāvātu kā bonusu saviem apmeklētājiem.