Par ko šodien Saeimas ārkārtas sēdē spriedīs deputāti?

Šodien, 11. augstā, plkst. 09.00 Saeimas deputāti sanāks uz ārkārtas sēdi, lai lemtu par vairākiem nozīmīgiem jautājumiem.

Saeima šodien plāno lemt par atbalsta piešķiršanu iedzīvotājiem energocenu pieauguma apstākļos, to nosakot Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Likuma grozījumos paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām.

No valsts budžeta līdzekļiem paredzēts sniegt atbalstu sešos virzienos - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro. Izmaiņas virzītas, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Tāpat ar grozījumiem paredzēts uzlabot mājokļa pabalsta pieejamību un noteikt valsts atbalstu noteiktām personu grupām - senioriem, personām ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušām personām, kā arī ģimenēm, kuras saņem piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti.

Kā arī Saeimā šodien plānots tālākai izskatīšanai Nacionālās drošības komisijā (NDK) nodot vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju virzīto iniciatīvu par Latvijas Krievu savienības (LKS) darbības izbeigšanu.

Tomēr atbilstoši Saeimas Kārtības rullim, ja kaut viens deputāts iebilstu, šo priekšlikumu tomēr nevarētu izskatīt uzreiz konkrētajā Saeimas sēdē.

Iepriekš Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija atbalstīja deputāta Ainara Latkovska (JV) ierosinājumu par iniciatīvas nodošanu NDK.

Komisijas sēdes diskusijās arī izskanēja, ka Saeima nav tiesīga aizliegt kādu partiju, jo tas ir tiesībsargājošo institūciju un tiesu ziņā.

Kā ziņots, komisijas sēdē Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus pauda, ka, ja kādai fiziskai vai juridiskai personai ir informācija, ka LKS darbība neatbilst Politisko partiju likuma jaunajiem nosacījumiem, tad to vajadzētu iesniegt VDD.

VDD vadītāja vietnieks uzsvēra, ka drošības dienests turpina sekot līdzi LKS aktivitātēm un, ja tiks konstatēts nesen spēkā stājušos Politisko partiju likuma nosacījumu pārkāpums, tad iestāde nevilcināsies ar virzību uz partijas darbības aizlieguma ierosināšanu. Cinkus skaidroja, ka VDD kā valsts iestādei kā juridisks fakts jākonstatē, kā LKS būtu veikusi likuma pārkāpumu pēc tam, kad jūnijā stājās spēkā jaunie likuma grozījumi. Pašlaik informācijas par šādiem juridiskiem faktiem iestādei nav.

Reizē Cinkus norādīja, ka vēl likuma iepriekšējā regulējuma laikā, šogad pirmajā ceturksnī, VDD izteica brīdinājumu LKS līderiem, kādas darbības nav pieļaujamas.

Arī Ģenerālprokuratūras pārstāvis, prokurors Armīns Reinis komisijā uzsvēra, ka, lai vērstos ar pieteikumu tiesā par partijas darbības izbeigšanu, ir jākonstatē kāds no likumā minētajiem pārkāpumiem. Kopš jūnija, kad stājās spēkā jaunais regulējums par partiju darbības nosacījumiem, no drošības iestādēm nav saņemta informācija par kādiem pārkāpumiem, kas būtu veikti pēc jūnija attiecīgā datuma.

Prokurors Reinis reizē uzsvēra, ka prokuratūrai nav šaubu, ka VDD monitorē situāciju un, ja attiecīga informācija tiktu saņemta, tad prokuratūra arī rīkotos jeb tiesā prasītu partijas darbības izbeigšanu.

Iedzīvotāju iniciatīvas pārstāvis Gatis Auziņš pauda, ka viņa ieskatā LKS Eiropas Parlamentā jūlijā iesniegtā petīcija par padomju armijas pieminekļu saglabāšanu un tajā izteiktie apvainojumi rusofobijā ir vērtējami kā nesaticības izraisīšana un būtu pietiekams iemesls, lai rosinātu LKS darbības izbeigšanu.

Kā ziņots, jūnijā spēkā stājās Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Politisko partiju likumā, kas nosaka, ka partijām savā darbībā ir aizliegts vērsties pret Latvijas vai citu demokrātisku valstu neatkarību un teritoriālo nedalāmību.

Partijai savā darbībā aizliegts vērsties pret Latvijas vai citu demokrātisku valstu neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt vai izplatīt priekšlikumus par Latvijas vai citas demokrātiskas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, ja to nepildīšana apdraud valsts drošību, sabiedrisko drošību vai kārtību, sludināt vardarbību vai terorismu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, propagandēt karu, veikt darbības, kas vērstas uz nacionālā, etniskā, rasu, reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu, slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus.

Ja partijas darbība ir pretrunā ar Satversmi, likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem, tā apdraud valsts vai sabiedrisko drošību vai ir pretrunā ar kādu no minētajiem aizliegumiem, tad partijas darbību var izbeigt tiesa.