Jaunu veikalu atvēršanas plāniem vīruss pagaidām nav kaitējis

© Ilze Šteinfelde

Šogad gaidāma pirmo Lidl veiklu atvēršana, un maijā durvis jāver Rimi lielveikalam Aleja, kas ir uzbūvēts bijušās Rīgas robotu rūpnīcas vietā. Neatkarīgās aptaujātie tirgotāji koronavīrusa dēļ pagaidām nav mainījuši atvēršanas plānus.

Vietā, kur kādreiz atradās Rīgas robotu rūpnīca (kas tā arī nesāka savu darbu), šobrīd slejas Rimi Latvia tirdzniecības komplekss Aleja. No ārpuses šķiet, ka veikals ir pilnībā gatavs un tas teju jau varētu vērt durvis, taču Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja Regīna Ikala Neatkarīgajai atklāj, ka Alejas atklāšana ir plānota maijā. Viņa cer, ka veikalu varēs atvērt plānotajā laikā. «Taču, protams, viss atkarīgs no tā, kā attīstīsies esošā situācija,» piebilda R. Ikala.

Arī Lidl savus pirmos desmit veikalus Latvijā plānoja atvērt šogad. Tiesa, joprojām netiek atklāts to iespējamais atvēršanas laiks. 2018. gada oktobrī, uzsākot būvēt loģistikas centru Dreiliņos, tika lēsts, tā būvdarbi varētu noslēgties 2020. gada janvārī.

Lidl Latvija Komunikācijas departamenta vadītāja Dana Hasana Neatkarīgajai uzsvēra, ka pašlaik nav pamata runāt par atkāpēm no plānotā. «Mēs strādājam kā iecerēts un turpinām attīstīt veikalu tīklu Latvijā un loģistikas centru Dreiliņos Rīgā. Vienlaikus, lai operatīvi reaģētu uz situāciju ar Covid-19 attīstību, mēs jau pirms dažām nedēļām izveidojām krīzes vadības komandu, kas seko līdzi notiekošajam un pieņem lēmumus atbilstoši situācijas attīstībai. Vēlos uzsvērt, ka mūsu galvenā prioritāte ir Lidl darbinieku drošība, veselība un aizsardzība no vīrusa, tajā skaitā to darbinieku, kuri atrodas apmācībās ārvalstīs. Tiem, kas interesējas par darbu Lidl, varu teikt - joprojām turpinās darbinieku atlases process un attālināti veiktas intervijas ar digitālo rīku starpniecību,» sacīja D. Hasana.
Saskaņā ar pašreiz zināmiem Lidl attīstības plāniem, Ziepniekkalnā Lidl nepieder neviens zemesgabals, taču šī mikrorajona iedzīvotāji pieļauj, ka plānotā koku nociršana Graudu un Valdeķu ielas stūrī ir saistīta tieši ar Lidl veikala būvniecību. D. Hasana ne apstiprināja, ne arī noliedza šādu iespēju, uzsverot, ka «SIA Lidl Latvija izskata dažādas potenciālās veikalu celtniecības vietas visā Latvijā, taču nav konkrētā zemes gabala īpašniece».

Neatkarīgā jau rakstīja, ka daudzi Ziepniekkalna iedzīvotāji ir sašutuši par iespējamu 148 koku izciršanu zemes gabalā, kas atrodas Graudu un Valdeķu ielas stūrī, lai uzbūvētu divus veikalus. Sabiedriskā apspriešana par šo ieceri noslēgsies šā gada 5. maijā. Saskaņā arī Rīgas pilsētas būvvaldes publicēto informāciju, koku ciršanas ierosinātāji pērn bija SIA Valdeku properties, bet zemes īpašnieks - Rīgas pašvaldība un Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudze. SIA Valdeku properties dibināta 2013. gadā un nodarbojas ar nekustamo īpašumu izīrēšanu un pārvaldīšanu. Uzņēmums 100% pieder SIA Venturecorp Property Holdings Baltics, bet patiesais labuma guvējs ir Lietuvā dzīvojošais Kanādas pilsonis Teodors Berijs Nabūrs. Uzņēmuma valdes locekļi ir kanādietis Džeimss Džerijs Torpejs un lietuvietis Artūrs Šukis, liecina firmas.lv dati. Džeimss Gerijs Torpejs ir bijis nekustamo īpašumu attīstītāju Homburg Group grupas uzņēmumu vadītājs Baltijas valstīs un ar presi komunicējis arī kā Homburg Zolitude vadītājs, lai gan, pēc firmas.lv datiem, viņš nav bijis starp šā uzņēmuma amatpersonām.

Pamatojoties uz saņemtajām iedzīvotāju sūdzībām, Rīgas dome pērn nolēma pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu par 148 koku izciršanu Valdeķu ielā Ziepniekkalnā līdz šā gada 5. maijam. Tajā pašā laikā Rīgas pilsētas būvvaldes apstādījumu saglabāšanas komisija februāra sēdē nolēma atļaut nocirst visus 148 kokus, ja tiek samaksāti 32 tūkstoši eiro par dabas daudzveidības samazināšanu un tiek iestādīti citi koki. Turklāt, jau pērn gada beigās Rīgas dome atzina par spēku zaudējušu detālplānojumu, jo «detālplānojums kopš tā apstiprināšanas nav īstenots un ir mainījušies zemesgabala īpašnieki». Savukārt jauno zemesgabala īpašnieku attīstības iecere paredz tikai komerciāla rakstura apbūvi.

Ekonomika

Lauksaimniecības nevalstiskās organizācijas turpina iebilst Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvājumam eksportējamo liellopu sertifikācijā pāriet no samaksas par inspektora šim darbam veltīto laiku uz fiksētu maksu par katru dzīvnieku.

Svarīgākais