Pārtikas cenas varētu samazināties

 
©Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Pretēji bažām par iespējamo pārtikas produktu cenu sadārdzinājumu Covid-19 pandēmijas dēļ, Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe prognozē, ka pārtikas cenas varētu pat samazināties. Iedzīvotāju pirktspējas krituma dēļ lielāks pieprasījums nākotnē varētu būt pēc lētākajiem piena produktu izstrādājumiem, tas ir, tādiem, kas ir ražoti no augu taukiem.

«Pandēmijas ēnā grūti prognozēt, kas notiks ar pārtikas produktu cenām. Patlaban biržas ir nestabilas un neaktīvas. Pircēji nogaida, jo nav saprotams, kas notiks. Bet pārtikas produktu cenas Latvijā vienmēr korelē ar pasaules tirgus cenām. Droši vien, ka daļa pārtikas produktu kļūs lētāka. Tas daļēji varētu būt saistīts ar iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos saistībā ar vīrusa izraisīto ekonomisko krīzi. Visticamāk, diemžēl būsim spiesti vairāk lūkoties siera un krējuma izstrādājumu virzienā,» uzsver I. Gulbe.

Siera, krējuma, sviesta un pat saldējuma ražošana no augu taukiem savu zvaigžņu stundu piedzīvoja iepriekšējā krīzē. Tiesa, arī šobrīd veikalos ir nopērkams, piemēram, Tukuma piena ražotais Skābais krēms, kas gatavots no augu taukiem un vājpiena kā alternatīva skābajam krējumam, piena un augu tauku maisījuma pasta Latgales un Lauku, kas top Latgales pienā kā alternatīva sviestam. Rīgas piena kombināts joprojām ražo saldējumu Karlsons, kurā augu tauki ir gan šokolādes glazūrā, gan arī daļēji hidrogenēti augu tauki (palmu, šī, kokosriekstu, rapšu sēklu, SOJU, saulespuķu, palmu kodolu) - pašā saldējumā. Šo un līdzīgu augu tauku produktu īpatsvars kopējā piena produktu grozā nav liels, taču tam ir savs stabils pircēju loks, lielākoties šo produktu zemākās cenas dēļ. Savukārt pagājušā krīzē ieviestās samazinātās sviesta paciņas gan ir ienākušas uz palikšanu. No 19 dažādiem sviesta paciņu veidiem, kas ir nopērkami barbora.lv internetveikalā, tikai astoņi veidi bija 200 gramu paciņās, pārējie bija iepakoti no 165 gramu līdz 180 gramu paciņās.

Piena produkti vai to aizstājējprodukti martā nav piedzīvojuši būtiskas cenu izmaiņas kā citi produkti. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra dati liecina, ka, salīdzinot ar pagājušā gada decembri, ievērojami sadārdzinājusies gaļa, gaļas produkti, augļi un dārzeņi, savukārt gada laikā cenas ievērojami kāpušas daļai augļu un ogu, gaļas izstrādājumiem, kā arī rīsiem.

«Gada sākumā dažas veikalu ķēdes paaugstināja cenas vairākiem produktiem, kas arī atspoguļojas vidējās cenās. Darbaspēka izmaksas vairākās nozarēs Latvijā, līdzīgi kā 2008. gadā, bija sasniegušas neadekvātus augstumus. Cenas palielinājās daudz kur. Augļu un dārzeņu cenu izmaiņas pamatā saistītas ar sezonālajām izmaiņām. Bet, ja skatāmies gada griezumā, tad šogad būtiski zemākas ir nozīmīgāko dārzeņu cenas. Tas ir saistīts ar 2018. gada lielo sausumu, kad neizauga plānotais, un 2019. gadā bija samazināts piedāvājums. Savukārt rīsu cenu kāpums nav saistīts ar pastiprināto pirkšanu Covid-19 sakarā, bet gan ar cenas kāpumu pasaules tirgos. Cūkgaļas cenas palielinājās visā Eiropā, jo bija pieaudzis Ķīnas imports, kas Eiropā radīja iztrūkumu. Ir palielinājušās gandrīz visu gaļas un gaļas produktu cenas. Servelādes cenas samazinājums monitoringā uzrādās tāpēc, ka lielveikalu tīklos parādījies jauns un lēts šīs desas veids,» skaidroja I. Gulbe.

Arī Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā esošā informācija par pārtikas produktu cenām liecina, ka rīsu cenas gada laikā vidēji kāpušas par 15 procentiem, cūkgaļa bez kaula - par 17 procentiem.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka Krīzes vadības padome uzdevusi ministrijām veikt cenu monitoringu, lai Latvijā uz krīzes rēķina negodīgi piegādātāji vai tirgotāji mākslīgi nepaaugstinātu cenas. Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece Neatkarīgajai skaidroja, ka Zemkopības ministrijā ir izveidota Krīzes vadības grupa, kurā pārstāvēti arī lauksaimniecības un pārtikas produktu ražotāji, pārstrādātāji un mazumtirgotāji. «Darba grupa pastāvīgi uzrauga izmaiņas nozarēs un ziņo vadības grupai par identificētajiem problēmjautājumiem, lai operatīvi rastu risinājumus. Ja tirgū tiktu konstatēta kādu produktu krasa cenu palielināšanās, tad arī šāda informācija tiktu ziņota krīzes vadības grupai, lai operatīvi varētu izvērtēt cenu izmaiņu cēloņus. Tāpat Zemkopības ministrijas uzdevumā LLU veic iknedēļas mazumtirdzniecības cenu monitoringu,» sacīja D. Muceniece.

Ekrānšāviņš