Zāles ekonomikas uzturēšanai pie dzīvības izmaksās dārgi

 
©Pixabay

Krīzē nonākušo uzņēmēju galveno prasību – nodrošināt darba nespējas lapu 100 procentu apmaksu no valsts budžeta – valdība ir apņēmusies īstenot, tāpat kā virkni citu atbalsta pasākumu, par kuriem valdība lems nākamajā valdības sēdē ceturtdien. Pirmie palīdzību saņems krīzē visvairāk cietušo nozaru uzņēmumi.

Covid-19 radīto seku novēršanai sociālajā un uzņēmējdarbības jomā, saskaņā ar vakar valdības sēdē lemto, nepieciešama rīcība četros virzienos. Labklājības ministrija gatavo priekšlikumus, kā Covid-19 pandēmijas laikā solidārā veidā sniegt terminētu valsts atbalstu darba devējiem darba nespējas lapu apmaksai, to veicot no speciālā budžeta līdzekļiem. Vienlaikus paredzēti arī nodokļu risinājumi, kā arī atbalsts uzņēmējdarbībai finanšu instrumentu veidā.

Uzņēmēji gaida palīdzību

Valdības sociālie partneri - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) - pilnībā atbalsta līdz šim veiktos valdības pasākumus un aicina Saeimu, valdību, Latvijas Banku un citas institūcijas darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka pēc iespējas vairāk uzņēmumu pārdzīvo šo krīzi, saglabājot darba vietas un nodarbinot Latvijas iedzīvotājus, maksājot nodokļus un sociālās iemaksas, tādējādi nodrošinot Latvijas valsts budžetu, lai pēc iespējas ātrāk varētu palīdzēt atjaunot Latvijas ekonomiku un nostiprināt sociālās drošības sistēmu pēc tam, kad būs pārvarēta Covid-19 izraisītā krīze.

Visvairāk krīzē cieš viesmīlības un tūrisma nozare. Gaujas nacionālajā parkā (GNP) darbojošies tūrisma pakalpojumu sniedzēji, kas ir apvienojušies klasterī Enter Gauja, uzsver, ka apmeklētājiem vismaz uz mēnesi ir slēgti vairāki tūrisma objekti, visi Gaujas nacionālā parka pašvaldību tūrisma informācijas centri, atcelti visi plānotie pārgājieni un sabiedriskie pasākumi, koncerti u. c., kurus organizē biedrības dalībnieki. «Uzņēmumiem rezervāciju kritums martā un aprīlī ir 95%, bet, ņemot vērā pašreizējo situāciju, daudziem šis skaitlis sasniegs visus 100 procentus. Gaujas nacionālā parka klastera dalībnieku skaitā 50% ir mazo, mikro un ģimenes uzņēmumu, kas ir šo uzņēmēju un ģimeņu vienīgais ienākumu avots,» uzsver Enter Gauja pārstāvji.

Lielākā daļa GNP tūrisma klasterī strādājošo tūrisma uzņēmēju sezonā (maijs-septembris) nopelna arī iztiku nesezonai, kad dabas tūrisma aktivitāte mazinās. Šogad nesezona bijusi jau īpaši skarba, jo nebija iespējams piedāvāt ziemas aktivitātes (slēpošana, slidošana u.tml.). Ņemot vērā situāciju, apdraudēta ir ne tikai tūrisma aktīvā sezona, bet arī pēc tās gaidāmā nesezona, kurai sapelnīt, visticamāk, nebūs iespējams. Tādējādi tie uzņēmumi, kas apgādā neskaitāmas ģimenes šajā reģionā, piedāvājot darbu tūrisma nozarē, var nespēt nodrošināt nedz darbību, nedz iztiku lielai daļai reģiona iedzīvotāju, kas strādā tūrisma jomā.

Enter Gauja aicina atbildīgās valsts institūcijas veikt ātrus un efektīvus valsts mēroga pasākumus, reaģējot uz Covid-19 izplatības Eiropā ekonomiskajām sekām.

Valsts sola atbalstu

Galveno uzņēmēju prasību - nodrošināt darba nespējas lapu 100% apmaksu no valsts budžeta - valdība ir apņēmusies īstenot. Tāpat virkni citu pasākumu, lai novērstu jaunā koronavīrusa radītās slimības negatīvās sekas uz ekonomiku.

«Latvijas ekonomika ir stabila, un stingra fiskālās disciplīnas ievērošana vairāku gadu garumā ir atmaksājusies. Tomēr šobrīd Covid-19 izraisītā krīze ir satricinājusi arī mūsu ekonomikas vidi, un šis ekonomiskais šoks, izmantojot dažādus instrumentus, ir maksimāli ātri jānovērš. Valdība atbalstīs uzņēmējus un strādājošos, tāpēc esam iesnieguši pirmos steidzamos priekšlikumus atbalsta sniegšanai gan nodokļu jomā, gan apgrozāmo līdzekļu pieejamībā. Nepārtraukta darba režīmā turpinām analizēt un diskutēt par citiem jauniem atbalsta veidiem, lai ekonomisko vidi saglabātu pēc iespējas funkcionējošu un drīzumā palīdzētu tai pilnībā atveseļoties un atgriezties pie ierastās darbības,» norādīja finanšu ministrs Jānis Reirs.

Valdība rosina atbalstīt uzņēmumus to dīkstāves periodā. Ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē (neveic darbinieka saistību izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības) un šāda darba devēja rīcība ir tiešā cēloņsakarībā ar MK noteiktiem pasākumiem, kas saistīti ar Covid-19 seku novēršanu, darba devējam no valsts budžeta līdzekļiem tiek kompensēta un izmaksāta atlīdzība darbiniekam. Mehānisms tiks paredzēts MK noteiktās nozarēs strādājošiem uzņēmumiem. Tā ieviešanas nosacījumus un atlīdzināmos apmērus izstrādās Ministru prezidenta uzdevumā izveidota vadības grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam J. Reira vadībā.

Papildus esošajiem risinājumiem valdība noteiks iespēju nokavēto nodokļu maksājumu samaksu nodokļu maksātājiem MK noteiktajās nozarēs sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trīs gadiem finansiālo grūtību pārvarēšanai, ja termiņa nokavējums radies Covid-19 ietekmes rezultātā. Šāds regulējums vēl jāiestrādā normatīvajā regulējumā un jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Tas tiks attiecināts ne tikai uz nodokļu maksātājiem, kuriem radušās (radīsies) grūtības ar aktuālo nodokļu maksājumu samaksu, bet arī uz nodokļu maksātājiem, kuriem jau šobrīd ir piešķirts kāds no nodokļu samaksas termiņa pagarinājumiem saskaņā ar likumu par nodokļiem un nodevām un radušās grūtības ar attiecīgo maksājumu segšanu.

Valdība arī nolēma veicināt naudas līdzekļu atgriešanu uzņēmējiem, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, atmaksā apstiprināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summu visiem nodokļu maksātājiem 30 dienu laikā pēc PVN deklarācijas iesniegšanas termiņa, tās neuzkrājot līdz taksācijas gada beigām, nosakot, ka tas stājas spēkā 2020. gada 1. aprīlī. Attiecīgi plānots atgriezt arī to apstiprināto PVN summu, kura šobrīd tiek uzkrāta līdz 2020. gada beigām, saskaņā jau ar iesniegtajām PVN deklarācijām par 2020. gada janvāri un februāri. Norma par PVN ātrāku pārmaksu var tikt pārskatīta ar 2021. gadu, ja tiek konstatēti pamatoti iemesli.

Krīzes sekas mazinās ar 1 miljardu eiro

Pēc J. Reira teiktā, finansējums visiem šiem pasākumiem jau ir nodrošināts. Valsts kasē jau atrodoties viens miljards eiro, līdz ar to neesot nepieciešams meklēt jaunu aizdevumu, kā tas, piemēram, ir jādara Lietuvai. Tiesa, tas gan nenozīmē, ka nauda tiks šķiesta pa labi un kreisi. Visi atbalsta pasākumi un uzņēmumu vajadzība pēc atbalsta tiks rūpīgi izvērtēti.



Uzņēmēju vēlmes

* Nekavējoties nodrošināt darba nespējas lapu 100% apmaksu no valsts budžeta;

* noteikt nodokļu brīvdienas uzņēmumiem, kuru darbību ievērojami skārušas Covid-19 negatīvās sekas;

* atcelt darba devēja sociālo nodokli uz krīzes situācijas periodu, lai darbiniekiem varētu izmaksāt algas, no kā dzīvot, ja arī uzņēmumā ir dīkstāve;

* uzņēmumu tekošo maksājumu atcelšana vai pārcelšana - Latvenergo, NĪN;

* vienreizējas dotācijas uzņēmumiem, lai palīdzētu segt to pašreizējās uzņēmējdarbības izmaksas krīzes apstākļos;

* bezprocentu aizdevumi naudas plūsmai uzņēmuma darba organizēšanai pēc ārkārtas situācijas beigšanās, jo tūrisms tik ātri neatgūsies;

* valsts institūciju atbalsts līdzfinansējuma nodrošināšanai un priekšfinansējuma piešķiršanai projektu īstenošanas darbiem;

* pašvaldību pabalsts (līdzīgi kā skolēnu nodarbinātības programmā) uzņēmumiem, sedzot fiksētu samaksu kā daļu no atalgojuma izmaksām visiem uzņēmumā nodarbinātajiem, kas paliek strādāt uzņēmumā;

* atbalsts arī mazajiem uzņēmumiem un biedrībām, ja tās sniedz būtisku ieguldījumu vietējā tūrismā un atpazīstamībā.

Valsts solījumi

* Darba nespējas lapu 100% apmaksa no valsts budžeta ar Covid-19 skartajiem un karantīnā esošajiem;

* nepieciešamības gadījumā krīzē cietušiem uzņēmumiem apmaksāts darbinieku atalgojums 75% apmērā (bet ne vairāk kā 700 eiro);

* atbalsts uzņēmumiem dīkstāves periodā;

* nokavēto nodokļu maksājumu atlikšana;

* PVN atmaksa 30 dienu laikā pēc PVN deklarācijas iesniegšanas;

* saimnieciskās darbības veicējiem atļaut neveikt IIN avansa maksājumus līdz 2020. gada beigām.

Avots: Neatkarīgā