ZM: sabiedrībai nav jāpārmaksā par svaigu vietējo pārtiku

 
©Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Latvija šobrīd ir vienīgā no Baltijas valstīm, kurā vismaz daļai pārtikas produktu tiek piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, proti, Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem tā ir 5%. Diskutējot par valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm nākamajiem pieciem gadiem, tiek spriests par samazinātā PVN piemērošanu arī gaļai, svaigām zivīm, maizei, graudaugu izstrādājumiem, pienam, sieram, biezpienam, krējumam un olām, kā to paredz valdības deklarācija.

Finanšu ministrija aprēķinājusi, ka, samazinot PVN likmi (no 21% līdz 5%) gaļai, svaigām zivīm, maizei, graudaugu izstrādājumiem, pienam, sieram, biezpienam, krējumam un olām, valsts zaudētu no 65 līdz 77 miljoniem eiro gadā. Savukārt Zemkopības ministrijas (ZM) aprēķini liecina, ka šīs četras produktu grupas pirmajā gadā radītu fiskālo ietekmi 21,34 miljonu eiro apmērā, taču no tā iegūtu iedzīvotāji, kuri varētu atļauties iegādāties vairāk un labākus produktus. Pēc ZM aplēsēm, gaļas cenas varētu samazināties vidēji par 10,1 procentu, piena cenas - par 10,3 procentiem, olu cenas - par 3,9 procentiem. Turklāt samazinātās PVN likmes ieviešana mazinātu arī nezināmas izcelsmes produktu apriti, kas savukārt radītu pozitīvu ietekmi uz valsts budžetu.

Šaubas un pārliecība

Finanšu ministra padomnieka Inta Dāldera (Jaunā Vienotība) izteikumi, ka samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem nav attaisnojies, aizskāris nozarē strādājošos. Zemkopības ministrija, augļu un dārzeņu nozarē strādājošie, kā arī veikalnieki uzskata, ka samazinātā PVN piemērošana svaigai pārtikai sniedz plašākus un būtiskākus ieguvumus, nekā tikai ietekmi uz produkta cenu.

ZM informē, ka atbilstoši veiktajam izvērtējumam par samazinātās PVN 5% likmes piemērošanu svaigajiem dārzeņiem, augļiem un ogām ir secināts, ka tā ir sevi attaisnojusi, jo efektivitātes rādītāju izpilde ir pozitīva un tā ir devusi būtiskus ieguvumus nozarei kopumā.

«Mēs esam jau vairākkārt runājuši un informējuši par ieguvumiem un sasniegtajiem rādītājiem, ko ir devusi samazinātās PVN 5% likmes ieviešana. Ieguvēji ir visas iesaistītās puses, tajā skaitā primāri - tie ir Latvijas iedzīvotāji, nozare un tautsaimniecība kopumā. Kā viens no faktoriem viennozīmīgi ir jāuzsver ēnu ekonomikas mazināšana, kā arī pašmāju svaigas pārtikas produkcijas pieejamības veicināšana sabiedrībā. Skaitļi ir pārliecinoši - tie iezīmē uzskatāmus ieguvumus, tādēļ viennozīmīgi varu apgalvot, ka PVN samazināšana svaigās pārtikas grupām viennozīmīgi sevi ir attaisnojusi, turklāt Zemkopības ministrija turpinās strādāt pie tā, lai samazinātais PVN 5% tuvākajos gados tiktu piemērots arī svaigai gaļai, zivīm, olām un pienam. Svaigas un kvalitatīvas pašmāju pārtikas produktiem ir jābūt pieejamiem visiem Latvijas iedzīvotājiem - sabiedrībai nav jāpārmaksā par svaigu vietējo pārtiku,» uzsvēra Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts.

Pozitīvas pārmaiņas

Latvijas lauksaimniecības pētnieku veiktā izpēte (cenu monitorings tiek veikts Latvijā, Igaunijā un Lietuvā) liecina, ka 5% PVN likmes ieviešanas rezultātā cenas augļiem, ogām un dārzeņiem Latvijā ir samazinājušās par 11,7 procentu punktiem. Turklāt šī produkcija Latvijā ir lētāka nekā kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā. ZM uzsver, ka visvairāk no samazinātās PVN likmes 5% apmērā ieviešanas ir ieguvuši tieši patērētāji - Latvijas iedzīvotāji, kas var par zemāku cenu iegādāties svaigus augļus, ogas un dārzeņus ne tikai sabiedrībā zināmos un iecienītos veikalos, bet arī tirgū.

Ministrijas ieskatā PVN pēc būtības ir regresīvs nodoklis, jo trūcīgākās mājsaimniecības PVN veidā samaksā lielāku daļu no saviem ienākumiem nekā turīgās mājsaimniecības. Tas nozīmē, ka finansiāli lielāku ieguvumu no PVN samazināšanas ir ieguvušas tieši finansiāli mazāk nodrošinātās sabiedrības grupas. Turklāt Latvijā ilgstoši ir viens no zemākajiem sociālā atbalsta līmeņiem un viens no augstākajiem sociālās nevienlīdzības līmeņiem ES dalībvalstu starpā. Tāpēc PVN ir viens no instrumentiem, ar kura palīdzību arī citas ES dalībvalstis ir mazinājušas ienākumu nevienlīdzību.

Pozitīvas tendences ir uzskatāmi redzamas - kopš samazinātās 5% PVN likmes ieviešanas ir pieaudzis svaigu augļu, ogu un dārzeņu patēriņš. Saskaņā ar Latvijas tirgotāju sniegto informāciju Latvijas izcelsmes augļu, dārzeņu un ogu ar samazināto PVN likmi mazumtirdzniecības realizācijas apjoms (vērtības izteiksmē bez PVN) ir palielinājies pat par 14%! Ne mazāk svarīgi ir tas, ka augļu, ogu un dārzeņu patēriņam ir pozitīva ietekme uz sabiedrības veselības rādītājiem. Nepietiekami lietojot augļus un dārzeņus ikdienas uzturā, cilvēkam var tikt veicināta liekā svara un aptaukošanās attīstība, kas ilgtermiņā var sekmēt hronisku slimību attīstību.

Visbeidzot, kā viens no svarīgākajiem pozitīvajiem faktoriem jeb sasniegumiem ir tas, ka samazinātās 5% PVN likmes ieviešana ir mazinājusi ēnu ekonomiku šajā nozarē. Proti, uzņēmēji izvēlas legalizēt savu darbību, padarot to caurspīdīgu, kopumā mazinot ēnu ekonomiku augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecībā. Viens no rādītājiem, kas liecina par pozitīvo tendenci, ir reģistrēto PVN maksātāju pieaugošais skaits - kopš samazinātās 5% PVN likmes ieviešanas tas ir pieaudzis par 5%. Turklāt arī no 2018. gada uz 2019. gadu ir palielinājusies ar 5% PVN likmi apliekamo darījumu vērtība par 15,6% jeb 43 miljoniem eiro. Arī vidējais atalgojums augļu un dārzeņu ražošanas nozarē ir pieaudzis - no 2017. gada līdz 2019. gadam vidējā alga nozarē ir palielinājusies par 17%.

Visbeidzot ZM uzsver, ka iepriekš provizoriski aprēķinātā ietekme uz valsts budžetu realitātē ir vidēji uz pusi mazāka - plānoto sešu miljonu eiro vietā tikai trīs miljoni eiro.

Iedzīvotāji vēlas lētāku pārtiku

Lai palielinātu kvalitatīva un pilnvērtīga uztura pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, Maxima Latvija stingri iestājas par PVN likmes samazināšanu visām svaigo pārtikas produktu grupām, t. sk. svaigai gaļai, zivīm, olām un piena produktiem.

«Turpinoties diskusijai par plānotajām nodokļu politikas izmaiņām, aicinām koncentrēties uz Latvijas iedzīvotāju labklājības un dzīves kvalitātes veicināšanu, samazinot PVN likmi svaigajiem pārtikas produktiem. PVN un līdz ar to arī cenu samazinājums Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām ir veicinājis cilvēku paradumu ēst veselīgāk. Līdz ar PVN likmes 5% apjomā ieviešanu 2018. gada sākumā, par vairākiem desmitiem procentu ir audzis šīs kategorijas pieprasījums. Turklāt pārtika Latvijā joprojām veido proporcionāli ļoti lielu ikdienas izdevumu daļu, tāpēc PVN samazinājums arī citiem pārtikas produktiem sniegtu iespēju būtiski uzlabot iedzīvotāju pārticību,» uzsver Maxima Latvija valdes loceklis Viktors Troicins.

Eurostat dati par 2018. gadu parāda, ka Latvijas iedzīvotāju tēriņi par pārtikas precēm ir starp augstākajiem Eiropā. Ja vidēji Eiropā iedzīvotāji pārtikai novirza 12% no visiem ienākumiem, tad Latvijā tā ir teju piektā daļa jeb 18%. Turklāt no pircēju ikdienas pārtikas pirkumu groza gandrīz 70% veido tieši svaigie pārtikas produkti. Līdz ar to PVN samazināšana veicinātu kvalitatīvas un veselīgas pārtikas pieejamību Latvijas iedzīvotājiem un būtiski samazinātu ikdienas izdevumus.

Veicot aptauju, Maxima Latvija secināja, ka visvairāk iedzīvotāji vēlas, lai tiktu samazinātas cenas piena produktiem, svaigai gaļai, kā arī augļiem un dārzeņiem. To savās atbildēs norādīja aptuveni 80% respondentu. Piena produktu kategorijā aptaujā dominēja iecienīti brokastu produkti, TOP 3 preču cenas samazināšanas sarakstā ierindojot sieru, biezpienu un pienu. No gaļas produktiem ar pārliecinošu pārsvaru zemāku cenu svaigajai gaļai vēlētos 88% respondentu, kam seko gaļas izstrādājumi - žāvēta gaļa, desa un cīsiņi. Savukārt uzkodu un saldumu kategorijā par izdevīgāku cenu respondenti vēlētos iegādāties galvenokārt riekstus un šokolādi, bet kā mazsvarīgāko min čipsu cenu. Salīdzinoši mazāka ir aptaujāto interese par dzērienu cenu samazinājumu. Tikai 7% respondentu norādījuši, ka vēlētos samazinātu cenu atspirdzinošajiem dzērieniem, bet 13% atzīmējuši, ka vēlētos izdevīgāk iegādāties alkoholiskos dzērienus.

Ekrānšāviņš