LIAA: Covid-19 radītās krīzes dēļ problēmas var rasties visās tautsaimniecības nozarēs

 
©Mārtiņš Zilgalvis/F64

Covid-19 radītās krīzes dēļ problēmas var rasties visās tautsaimniecības nozarēs, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

"Protams, visvairāk cieš tūrisms un HORECA (viesnīcas, restorāni, sabiedriskā ēdināšana) segments. Tas nav nekāds pārsteigums un nav nekāds jaunums, bet arī citās nozarēs mums ir jārunā par to, kas ir nepieciešams, lai mazinātu ietekmi. Piemēram, kokrūpniecība, mašīnbūve un metālapstrāde pašlaik darbojas, bet daļa pasūtījumu jau ir atcelti. Tā ir viena no bēdām, kas šobrīd ir steidzami jārisina," sacīja Rožkalns.

LIAA vadītājs stāstīja, ka mašīnbūve un metālapstrāde turpina darboties un problēmas drīzāk saredz nākotnē. Elektronikas nozare prognozē, ka varētu būt kritums par 20%. Pārtikas nozarē situācija ir ļoti atšķirīga. Ja galvenās piegādes bija domātas HORECA sektoram, tad situācija ir teju katastrofāla, savukārt tiem, kuri ražo pārtikas produktus ar ilgu derīguma termiņu, ir darbības pieaugums.

Tāpat ir vairākas nozares, kurām ārkārtējā situācija var radīt papildus iespējas. Piemēram, sadzīves ķīmijas un kosmētikas sektorā daži uzņēmumi pārorientējās un ražo tikai dezinfekcijas līdzekļus un ar pilnu ražošanas jaudu nespēj apmierināt pat vietējo pieprasījumu. Tekstila nozare kopumā šobrīd prognozē, ka viņiem būs kritums. Taču jautājums ir par katra uzņēmuma spēju pielāgoties, jo ir uzņēmumi, kuri var pārorientēties un ražot aizsargapģērbus un aizsargmaskas, kas nodrošinās viņiem apgrozījumu, stāstīja Rozkalns.

"Nedēļas sākumā jau sāksim konsultācijas uzņēmumiem, lai palīdzētu noorientēties situācijā. Piemēram, kuram ir tāda situācija, ka jāzvana uz Valsts ieņēmumu dienestu par nodokļu brīvdienām, kuram labāk pieteikties "Altum" atbalstam, kurš ir tādā situācijā, ka var adaptēties, un mēs tad varam dalīties ar idejām, ko dara uzņēmumi citās valstīs, kā arī savienot ar vietējiem importētājiem, kas līdz šim ir pirkuši līdzīgas preces, lai viņi mēģina vienoties. Visi jau saprot, ka mēs esam nonākuši ārkārtas apstākļos," stāstīja Rožkalns.

Tāpat LIAA vadītājs minēja, ka kopā ar Satiksmes ministriju pašlaik tiek risināts jautājums par iespējām izveidot jaunus preču piegādes kanālus.

"Piemēram, vai var atvērt jaunu ekspressprāmju līniju tikai kravām no Latvijas uz Vāciju, lai apietu garās kravas mašīnu rindas Lietuvā un Polijā, un varētu saglabāt gan izejvielu, gan saražotās produkcijas piegādi," vienu no iespējām ieskicēja Rožkalns.

"No Satiksmes ministrijas puses esam saņēmuši kontaktus, kuri no prāmju līniju operatoriem ar mums par šo būtu gatavi runāt. Tagad ar asociācijām runājam, kādi varētu būt kravu apmēri uz vienu un otru pusi, lai mēs varam jau savest kopā prāmju satiksmes organizētājus ar piegādātājiem. Viņiem par to būtu jāvienojas pa tiešo, jo tas ir biznesa lēmums. Mūsu koordinējošā loma savukārt ir tajā, ka ātri varam dabūt vajadzīgos cilvēkus ap vienu galdu vai šobrīd ap attālinātu "online" galdu. Tās ir lietas, kuras mēs varam darīt ārpus valsts finansiālā atbalsta," sacīja Rožkalns.

Jau ziņots, ka līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojumu.