Opozīcijā strādājošās “Saskaņas” pārstāvis Boriss Cilevičs Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, uzklausot Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) vadītāju Zandu Pūci, pauda interesi par to, vai fonda konkursos, kuros tiek sadalīti valsts līdzekļi medijiem, tiek nodrošināta ekspertu neatkarība.
Politiķa ieskatā šis jautājums ir sensitīvs, jo tas skar gan brīvo konkurenci mediju tirgū, gan arī mediju neatkarību. Turklāt tik mazā valstī kā Latvijā visi eksperti vai jomas profesionāļi ir savā starpā saistīti, kas rada papildu riskus valsts līdzekļu sadalīšanas objektivitātei.
Deputāts arī jautāja par SIF atbalstu masu medijiem mazākumtautību valodās, pirmām kārtām krievu valodā rakstošajiem vai raidošajiem, proti, vai šie mediji var pretendēt uz atbalstu konkrētās programmās. Tāpat deputāts vēlējās noskaidrot SIF nostāju šajā jautājumā, jo, liedzot atbalstu Latvijas medijiem mazākumtautības valodā, satura patērētāji tiek “atdoti” Krievijas propagandai un kaimiņvalsts masu medijiem.
Šī interese gan nenozīmējot, ka politiķim būtu pamats domāt, ka konkursu eksperti mēdz būt neobjektīvi vai atrastos interešu konfliktos. Tiesa, dažas nianses Covid-19 kontekstā B. Cilevičam šķiet aizdomīgas.
Jūs esat paudis bažas par SIF konkursu vērtēšanas ekspertu neatkarību. Tās bija tādas ziņkāres radītas bažas, vai jums ir pamats domāt, ka tajos konkursos kaut kas nav kārtībā?
Es vienkārši uzdevu jautājumu, tā nebija viedokļa paušana. Bet tas ir plašāks jautājums.
Labi atceros, ka vēl pirms dažiem gadiem ļoti lepojāmies ar to, ka atšķirībā no vairākām kaimiņvalstīm privātie mediji mums patiešām ir neatkarīgi. Arī Eiropas eksperti pauda izbrīnu, ka mums ar diezgan šauro tirgu, kas sadalīts pēc valodas pazīmes, darbojas vairākas neatkarīgas televīzijas, ir daudz avīžu un tā tālāk, bet tas patiešām bija iespējams.
Tagad mēs redzam, ka ar katru gadu neatkarīgie mediji saņem valsts atbalstu, kas ir gan budžeta, gan Eiropas Savienības nauda. Protams, negribu apgalvot, ka tas ir slikti, bet tas noteikti ir ļoti sensitīvs jautājums, jo šajā procesā jānodrošina, ka, sniedzot atbalstu, nekropļojam tirgu un neapdraudam mediju neatkarību. Un tas ir saistīts ar to, kas pieņem lēmumus.
Atceros, ka pirms dažiem gadiem nevalstiskajām organizācijām bija bažas, ka šajos konkursos ekspertu vārdi nebija zināmi. Tāpēc man bija interesanti, kā tas tiek organizēts tagad. Es nesaku, ka nevajag atbalstīt medijus, bet jānodrošina, ka pie tā atbalsta var tikt visi.
Kā vērtējat SIF veikumu, kopš to vada Z. Pūce?
Man grūti spriest, bet ir dažas liets, kas patiešām uzlabojušās. Tas attiecas uz organizatorisko pusi. Sadarbība ar citām institūcijām, šķiet, tagad ir konstruktīvāka, ir mazāk domstarpību, savstarpēju nesaprašanos un konfliktu, par ko dzirdējām regulāri pirms dažiem gadiem.
Bet joprojām aktuāls ir tas pats jautājums par interešu konfliktu - cik tas ir labi, ja koalīcijas partijas līdera sieva vada tik nopietnu iestādi? Likums to neaizliedz, bet, ņemot vērā, ka tā partija tik daudz runā par korupcijas apkarošanu un interešu konfliktu novēršanu, tas nav labi no ētikas viedokļa… Viņa varētu atrast jomu ārpus valsts dienesta, kur varētu pilnība piemērot savas spējas, zināšanas un pieredzi.
Vai esat apmierināts ar to, kā kovida laikā dalīta nauda starp latviskajiem un krieviskajiem medijiem?
Domāju, ka tas bija ļoti haotiski. No vienas puses, tas bija jādara ļoti ātri, bet, godīgi sakot, man ne kritēriji, ne lēmumi nebija skaidri. Rodas iespaids, ja runājam par izdevumiem krievu valodā, ka finansējumu saņēma tieši tie, kam bija labi kontakti ar atsevišķām koalīcijas partijām un atsevišķiem koalīcijas politiķiem.
Redzam sekas, ka liela krievvalodīgo iedzīvotāju daļa joprojām ir Krievijas mediju ietekmē. Te ir paradokss, jo Krievijas mediji aicina vakcinēties, bet tur cildina Krievijas vakcīnas, Rietumu vakcīnas dēvē par indēm. Tas nekādi neveicina vakcināciju.
