Saeimai veidojot valsts nākamā gada budžetu, atkal aktualizējies jautājums par tā dēvētajām deputātu kvotām. Koalīcija gan uzskata, ka trauksme ir sacelta bez pamata un nekādu deputātu kvotu nav. Noraidīti tiek arī opozīcijas pārmetumi, ka budžeta veidošanā netiek ņemti vērā tās priekšlikumi
Neapmierinātību par deputātu kvotām paudusi ne tikai koalīcija, kura uzskata, ka 1,98 miljonus, kas iezīmēti koalīcijas deputātu priekšlikumu apmierināšanai, varētu tērēt lietderīgāk, bet arī Valsts kontrole.
Tās Revīzijas un metodoloģijas departamenta vadītāja Ilze Bādere uzsver, ka ar kvotām tiek apieta ierastā valsts finansējuma piešķiršanas kārtība un šis jautājums netiek risināts kontekstā ar valsts budžeta pieņemšanas pamatprincipiem un prioritātēm.
“Ja deputāti uztur prasību pēc šāda finansējuma, tad tā būtu jāvirza atbilstoši ierastajai valsts finansējuma piešķiršanas praksei caur ministrijām, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai - savlaicīgi, atklāti un sniedzot iespēju šo pieprasījumu izvērtēt kopskatā ar pārējiem nozaru pieprasījumiem, aktuālo situāciju valstī un no tā izrietošajām prioritātēm,” pauž I. Bādere.
Par deputātu kvotām dēvētajiem izdevumiem atvēlētie 1,98 miljoni eiro tikuši tikai koalīcijas deputātu priekšlikumu finansēšanai. Piemēram, 50 tūkstoši eiro atvēlēti Rēzeknes novada pašvaldībai stāvlaukuma izbūvei Viļānos, bet mazāka summa Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai. Kopumā valdībā apstiprināti 40 koalīcijas deputātu priekšlikumi, kas atbilst sabiedrībai izpratnei par to, kas ir “deputātu kvotas”.
Koalīcija šos pārmetumus noraida, bet Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars uzskata, ka neviens vēl nav spējis norādīt uz kādu konkrētu kvotu, jo tādu nav. Savukārt opozīcijas vēlmi, lai budžetā iekļauj arī tās priekšlikumus, politiķis uzskata par nepamatotu, jo opozīcijas uzdevums ir vien informēt par saviem nolūkiem, nevis aktīvi iesaistīties procesos.
Bažas par to, ka nākamā gada budžetā atkal parādījušās tā dēvētās deputātu kvotas, paudušas gan nevalstiskās organizācijas, gan Valsts kontrole, gan mediji. Tajā pašā laikā koalīcijas pārstāvji neatlaidīgi cenšas pārliecināt, ka kvotu nav. Kāpēc radusies šāda situācija?
Tad ir jāparāda, kas tieši ir deputāta kvotas, ir jāparāda, kur viņas ir, nevis vienkārši jāsaka, ka ir kvotas… Bet piekrītu, ka ir radusies šķietamība, un šķietamība jau ir slikti.
Acīmredzot Latvijā nepieciešamas debates par to, vai vispār ir pieņemams, ka deputātiem ir savi priekšlikumi ārpus valdības priekšlikumiem un vai nevajadzētu budžetu pieņemt jau pirmajā lasījumā. Ja politiskās partijas nevar ieviest savus akcentus, tad nav ko taisīt divus lasījumus, lai budžetu pieņem vienā lasījumā un viss.
Kāpēc koalīcija, skatot budžetu, kategoriski atsakās atbalstīt opozīcijas priekšlikumus?
Tāpēc, ka: ja skatās pēc būtības, kāds ir opozīcijas pienākums, norādīt, ko viņi gribētu darīt citādāk, darīt ne tā, kā koalīcija, un uz to, ko viņi darītu papildus. Tas ir opozīcijas redzējums par stāvokli valstī.
Koalīcijas redzējums ir citādāks un ir iesniegts kopā ar valsts budžetu.
Opozīcija nenogurusi atgādina, ka arī šajā budžetā netiek pildīti solījumi noteiktu nozaru pārstāvjiem palielināt algas. Kā jūs mierinātu opozīciju un algas pielikumu nesaņēmušos, piemēram, izglītības darbiniekus?
Šobrīd likumos iekļauts aptuveni viens miljards eiro, kas jāizmaksā vienai vai otrai nozarei, bet tas netiek darīts. Tādēļ ir jāmaina likumi vai jādomā, kā palielināt ekonomisko aktivitāti.
Esmu viens no tiem, kas ir par to, lai likumus grozītu, lai nebūtu situācija, ka mēs nepildām likumu. Bet es jau neesmu viens pats, esmu viens no simt deputātiem. Ja neesmu spējis pārliecināt, ka tas jādara, tad acīmredzami koalīcijai ir cits viedoklis.
