Saruna ar Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētāju Henriku Danusēviču
Kā vērtējat jaunos, pēc mājsēdes spēkā stājušos ierobežojumus?
Labi ir tas, ka atgriezušies esam pie tās situācijas, kāda bija līdz 15. oktobrim - nav vairs mājsēdes. Slikti ir tas, ka ir skarbāki ierobežojumi cilvēkiem, jo īpaši nevakcinētajiem, un arī uzņēmējiem ir vēl papildu ierobežojumi. Stāsts par to, ka zaudējumus kompensēs, nav īsti liels, jo tad jābūt apgrozījuma kritumam, kas ir diezgan liels - ja pareizi atceros, 60%. Un šie ierobežojumi savukārt nav tik lieli, lai uzņēmumiem apgrozījums kristos par 60%.
Jaunumi ir tādi, ka nevakcinētiem cilvēkiem bez sadarbspējīga sertifikāta aizliegs pirkt grāmatas, datortehniku, ziedus un tamlīdzīgas lietas. Viņiem atliek tikai draugi vai attālināta iegāde. Vēl ir tas, ka nesertificēti cilvēki nevar iepirkties veikalos, kas lielāki par 1500 kvadrātmetriem. Tas ir slikti tādās vietās, kur ir liela iedzīvotāju koncentrācija un veikaliem savulaik ir bijis ekonomiski izdevīgāk būvēt lielākas telpas nekā šie 1500 kvadrātmetri.
Bet tagad cilvēki, kas nav vakcinēti un starp kuriem ir daudz senioru, meklēs kādu mazāku veikalu un mēros varbūt lielāku ceļa gabalu līdz tam, lai nopirktu sev pārtiku. Bet šajā mazajā veikalā viņi nevarēs nopirkt to, ko piedāvā lielais veikals - zeķes, zeķubikses, krēmus utt. Jo mazajiem veikaliem šāds sortiments ir minimāls vai tā nav nemaz.
Ir labi, ka “zaļie” veikali var strādāt neierobežoti, taču tie veikali, kas ir tirdzniecības centros, nedrīkst strādāt brīvdienās un svētku dienās.
Diemžēl tā tirdzniecības centra definīcija ir diezgan komiska - veikals virs 1500 kvadrātmetriem ir kļuvis par “tirdzniecības centru”, kurā vairs nevar ieiet bez sertifikāta. Līdz ar to liela daļa nepārtikas veikalu nevar strādāt brīvdienās.
Tagad būs lielāks laiks dots iepirkties, jo mājsēdes laikā varēja līdz pulksten septiņiem, bet tagad varēs līdz deviņiem. Ar to tad daļēji tiks noņemta tā panika, kas bija tad, kad jāpagūst iepirkties līdz pulksten 19.00.
Pozitīvi, ka Veselības ministrija ir piekritusi runāt par saprātīgākiem noteikumiem - par 25 kvadrātmetriem uz vienu pircēju. Tādu nav nekur Eiropā. Kaimiņzemēs, kur bija daudz lielāka saslimstība, bija 15 vai 16 kvadrātmetri. Tas ir nepieciešams, lai cilvēkam nevajadzētu ilgi stāvēt ārā, rindā. Būs lieti, vēji, varbūt arī sniegs, bet cilvēkiem ārā jāsalst. Savukārt tirgotājam mazāki atļautie kvadrātmetri nodrošinās ātrāku pircēju apriti un līdz ar to arī efektīvāku darbu. Līdz ar to var neatlaist darbiniekus, necelt cenas.
Ar aptiekām ir citādi - Veselības ministrijas pakļautības iestādes ir privileģētā situācijā.
15 metri ar nosacījumu, ja aptiekā vakcinē un testē..
Nekur jau nav pateikts, ko nozīmē vakcinēšana. Aptieka var vakcinēt vienu stundu dienā, bet 15 metru kritērijs paliek visu dienu.
Un ja jau Veselības ministrija pieļauj, ka aptiekā taču iet slimāki cilvēki nekā uz veikaliem, tad nav loģikas. Kāpēc tad veikalam ir stingrāks telpas kritērijs nekā aptiekai?
Ar nevakcinēto ļaužu ierobežošanu ir saprotams tā, ka tāda ir valdības līnija - palielināt vakcinācijas aptveri. Piespiedīs seniorus apsvērt - tipināt ar slimām kājām uz tālāku veikalu vai vakcinēties un iet iepirkties visur.
Jā, bet vai tas palīdzēs cilvēkiem, kas nodzīvojuši visu dzīvi un kam ir tāda attieksme, ka nomiršu agrāk vai vēlāk, kāda vairs tam nozīme? Un kāpēc riskēt ar vakcīnu? Vai tas, ka viņi nevarēs iepirkties, viņus pārliecinās? Tā ir diezgan nežēlīga attieksme.
Vēl jau ir arī cilvēki, kuri drīkst nevakcinēties. Taču kā veikalnieks lai pārbauda, ka cilvēks, kas drīkst nevakcinēties, ir ielaižams veikalā? Tāda problēma arī pastāv.
Mans kolēģis Juris Birznieks ir sācis akciju “Manā balsī” ar tādu saturu, ka, ja cilvēks ir apdrošinājis sevi pret kovidsaslimšanu un neuzliek papildu slogu medicīnas iestādei, un apņemas privāti ārstēties, tas viņš jāpielīdzina sertificētajiem un viņam jādod tādas pašas pārvietošanās iespējas kā sertificētajiem. Bet loģiski. Visi ierobežojumi jau ir tāpēc, lai mūsu medicīnas iestādes varētu tikt galā ar kovida ligu un nebūtu pārslogotas. Juris saka, ka tad cilvēks uzņemas atbildību pats - viņš vai nu vakcinējas, vai nevakcinējas un uzņemas atbildību par sevi pats, samaksājot un neapgrūtinot veselības aprūpes sistēmu, ja saslimst.
Vēl jau ir arī tas, ka ir cilvēki, kas ir pārslimojuši kovidu, bet tajā laikā nav veikuši testus. Viņiem organismā ir antivielas. Taču šīs antivielas netiek ņemtas vērā, un viņi tiek dzīti vakcinēties. Arī viņiem vajadzētu sadarbspējīgos sertifikātus, kamēr šo antivielu ir daudz.
Diezin vai valdība “uz to parakstīsies”. Vismaz pāris reizes Saeimā ir bijuši iesniegti opozīcijas priekšlikumi par antivielām, taču tie tika noraidīti. Gan Lietuvā, gan Igaunijā antivielas ņem vērā un uz laiku tiek izsniegti sertifikāti...
Jā, Latvija izceļas ar pārmērīgiem, ar loģiku nepamatotiem ierobežojumiem. Pie mums prasa 25 kvadrātmetrus uz vienu pircēju, taču nekur neviens nav pierādījis, ka tieši šādai platībai jābūt. Mēs jau labi zinām arī tos galvenos riskus - piemēram, sabiedriskais transports ir neskaitāmas reizes bīstamāks nekā veikals.
Es īsti nesaprotu, kas var notikt slikts, ja cilvēks, arī nevakcinēts, grāmatnīcā izvēlas grāmatu un to nopērk? Grāmatnīcās nekad nav drūzmas.
Cilvēkam netiek dota izvēle, alternatīva, kā pavadīt laiku - tautas sports ir ciet, pat dabas takas slēgtas. Kurp doties?
Šādos apstākļos attīstās psiholoģiskas problēmas, kas dažkārt kļūst par psihiskām saslimšanām, alkoholisms, narkomānija. Vajadzētu būt kaut kādam plānam - šo ierobežojam, bet ļaujam to.
Allaž trūkst loģikas. Bija slēgti veikali līdz pulksten 19.00, bet vai tad tam bija kāda jēga? Tā grupa, kas seniori un par kuriem ir cīniņš, jau septiņos sēž mājās siltās čībās, skatās televizoru vai dara kādus darbiņus. Šie cilvēki taču neklīst vakaros pa ielām un pa veikaliem.
