Viendzimuma laulību legalizācija sašķeļ franču sabiedrību

Vieni priecājās, bet citi iesaistījās vardarbīgās protesta demonstrācijās – tāda bija Francijas iedzīvotāju reakcija uz likumu par viendzimuma laulību legalizāciju, ko otrdienas pievakarē galīgajā lasījumā apstiprināja Senāts.

Opozīcija jau paspējusi likumu apstrīdēt Konstitucionālajā tiesā, taču tieslietu speciālisti prognozē, ka tai nekādu iebildumu nebūs, prezidents Fransuā Olands līdz maija beigām likumu parakstīs, un jūnijā pirmie franču homoseksuālie pāri jau varēs laulāties.

Sociālistu kontrolētais parlaments jau kopš pagājušā gada nav slēpis, ka viendzimuma laulību legalizēšana un tiesību piešķiršana adoptēt bērnus šādiem pāriem ir viens no tā galvenajiem uzdevumiem. «Pēc 136 stundu un 46 minūšu ilgām debatēm parlaments ir apstiprinājis likumu, kas ļaus laulāties viendzimuma pāriem,» otrdienas vakarā triumfējoši varēja paziņot parlamenta spīkers Klods Bartolone.

BBC norāda, ka šis likums atstājis aptuveni tādu pašu sociālo efektu kā 1981. gadā pieņemtais lēmums par nāvessoda atcelšanu. Kaut gan vēl pagājušā gada nogalē šķita, ka viendzimuma laulību legalizēšanai ir samērā stingrs atbalsts franču sabiedrībā, pašlaik situācija ir mainījusies. Romas katoļu baznīca, labējā opozīcija un organizācija Manif pour tous, kuru vada pazīstamā komiķe Virdžīnija Merklē (labāk zināma ar savu skatuves vārdu Frigīda Baržo) uz atsevišķām demonstrācijām spējusi pulcēt pat 800 000 homoseksuālo laulību pretinieku. Beidzamās socioloģiskās aptaujas liecina, ka neliels vairākums Francijas iedzīvotāju tomēr atbalsta geju tiesības laulāties, taču aptuveni tikpat liels vairākums uzskata, ka šādiem pāriem nevajadzētu piešķirt tiesības adoptēt bērnus.

«Mēs gatavojamies nodemonstrēt, ka nekas vēl nav beidzies. Es svinīgi aicinu prezidentu neparakstīt likumu un izsludināt referendumu par šo jautājumu,» otrdienas vakarā izskanējušo F. Baržo paziņojumu citē AFP. Viendzimuma laulību pretinieku līdere jau paziņojusi, ka maijā tikšot organizētas vairākas vērienīgas protesta akcijas. Francijas mediji pauduši bažas, ka tās varētu beigties ar vardarbību. Gluži tāpat kā naktī uz trešdienu, kad simtiem demonstrantu iesaistījās sadursmēs ar aptuveni 4000 policistiem, kuri bija norīkoti apsargāt parlamenta ēku Parīzē. Interneta ziņu vietne TheLocal vēsta, ka sadursmēs ir ievainotie, vairāki desmiti cilvēku aizturēti. Līdzīgas protesta akcijas notikušas arī citās Francijas pilsētās, pašas vērienīgākās no tām Lionā.

TheLocal atgādina, ka nekārtības izcēlušās arī laikā, kad parlaments balsojis par likumprojektu. Skatītāju galerijā uzliesmojis kautiņš starp tā piekritējiem un pretiniekiem, vairāki likuma oponenti pacēluši plakātu, kurā deputāti aicināti uz to reaģēt. Spīkers K. Bartolone uz mierīgo protestu reaģējis ar kliedzienu: «Izdzeniet šos demokrātijas ienaidniekus no parlamenta zāles.» AFP norāda, ka spīkera nesavaldība skaidrojama ar to, ka viņš saņēmis draudus no viendzimuma laulību pretiniekiem – nesen K. Bartolonem atsūtīta vēstule, kurā atradies šaujampulveris un aicinājums pārtraukt propagandēt homoseksuālistu laulības.

Francijas Iekšlietu ministrija atzinusi, ka pēdējo mēnešu laikā līdzīgus draudus saņēmuši arī citi sociālistu deputāti, valstī tikuši reģistrēti vairāki grautiņi geju bāros, uzbrukumi homoseksuālistiem. Iekšlietu ministrs Manuēls Valls brīdinājis, ka pret šādiem noziegumiem varasiestādes attieksies bez mazākās tolerances, savukārt labējās partijas UMP deputāts Ērvs Maritons, uzstājoties parlamentā, brīdinājis, ka sociālisti ar savu uzbāzīgo darbību likumprojekta pieņemšanā paši uzkurinot kaislības un radot visus priekšnosacījumu aktīvām homofobijas izpausmēm.

«Laulības definīcija ir fundamentāls princips, kuru nav iespējams mainīt ar vienkāršu likumu,» sacīts labējā opozīcijas prasībā, kas jau sagatavota iesniegšanai Konstitucionālajā tiesā. Tomēr ģimenes lietu ministre Dominika Bertinoti paudusi pārliecību, ka tiesa šo prasību noraidīs. «Mēs esam droši, ka likums ir juridiski korekts,» viņa uzsvērusi. Līdzīgi domā ne tikai vairākums juristu, bet arī biznesmeņi – jau šīs nedēļas nogalē Parīzē iecerēts pirmais gadatirgus, kurā piedāvās īpašas preces viendzimuma pāru laulībām.

***

VALSTIS, KURĀS LEGALIZĒTAS HOMOSEKSUĀLU PĀRU LAULĪBAS

Nīderlande, 2001. gadā. Naktī uz 1. aprīli, īsi pēc pusnakts, kad jaunais likums tik tikko bija stājies spēkā, Amsterdamas pilsētas mērs Jobs Kohens salaulāja vienu lesbiešu un trīs geju pārus.

Beļģija, 2003. gadā. Pēc viendzimuma laulību atļaušanas Beļģijā attapās Vatikāns.

Toreizējā pāvesta Jāņa Pāvila II padomnieks teoloģiskajos jautājumos kardināls Jozefs Racingers (vēlākais pāvests Benedikts XVI) 12 lappušu biezā dokumentā brīdināja, ka homoseksuālās laulības ir amorālas, pretdabiskas un kaitīgas.

Spānija, 2005. gadā. Likums par viendzimuma laulību legalizēšanu tika pieņemts, neraugoties uz to, ka pret to aktīvi iebilda katoļu baznīca, kas savāca 600 000 parakstu petīcijai, kurā parlamentārieši tika mudināti noraidīt likumprojektu.

Kanāda, 2005. gadā. Kopš 2003. gadā viendzimuma laulības jau bija atļautas lielākajā daļā Kanādas provinču. To izmantoja un joprojām izmanto homoseksuālie pāri no tiem ASV štatiem, kur tās nav legalizētas (tādu ir vairākums – homoseksuālās laulības ir atļautas deviņos štatos un galvaspilsētā Vašingtonā jeb Kolumbijas apgabalā).

Dienvidāfrikas Republika, 2006. gadā. Kaut gan lielākajā daļā Āfrikas kontinenta homoseksuālas attiecības joprojām ir tabu, DĀR parlamenta deputātiem nācās pakļauties Augstākās tiesas lēmumam. Izskatot sūdzību, ko 2004. gadā bija iesniegušas lesbietes Mērija Fourī un Sesīlija Bonthuiza, tiesa secināja, ka viendzimuma pāri patiešām tiek diskriminēti un uzdeva parlamentam labot šo nevienlīdzību.

Norvēģija, 2009. gadā. Kopš 1993. gada Norvēģijā jau bija legalizētas homoseksuālu pāru partnerattiecības, taču, lai pieņemtu likumu, bija nepieciešams, lai to atbalstītu lielākās opozīcijas partijas.

Zviedrija, 2009. gadā. Piecus mēnešus pēc likuma stāšanās spēkā viendzimuma laulībām savu svētību deva Zviedrijas luterāņu baznīca.

Portugāle, 2010. gadā. 2009. gadā, izskatot lesbiešu Terēzas Piresas un Helēnas Paiksao iesniegto sūdzību, Konstitucionālā tiesa nosprieda, ka valsts pamatlikums nepieprasa viendzimuma laulību legalizēšanu, taču arī neaizliedz tās. Līdz ar to jautājuma izlemšana tika atstāta parlamenta ziņā.

Islande, 2010. gadā. Dienā, kad stājās spēkā likums par viendzimuma laulībām, Islandes premjerministre Johanna Sigurdardotira oficiāli salaulājās ar savu partneri – rakstnieci Joninu Leosdotiru.

Argentīna, 2010. gadā. Pret viendzimuma laulību legalizēšanu aktīvi iebilda kardināls Horhe Mario Bergoljo (pašreizējais Romas pāvests Francisks), kam par šo jautājumu bija ļoti asa vārdu apmaiņa ar prezidenti Kristīnu Fernandesu.

Dānija, 2012. gadā. Vēl 1989. gadā Dānija kļuva par pirmo pasaules valsti, kurā sāka reģistrēt homoseksuālu pāru civilās savienības.

Urugvaja, 2013. gadā. 2008. gadā Urugvaja kļuva par pirmo Latīņamerikas valsti, kurā tika atzītas viendzimuma pāru partnerattiecības, bet šā gada 10. aprīlī parlaments legalizēja viendzimuma laulības. Gaidāms, ka prezidents Hosē Muhika, kurš atbalsta šo ieceri, likumu parakstīs jau tuvākajā laikā.

Jaunzēlande, 2013. gadā. Neraugoties uz kristiešu organizāciju iebildēm, Jaunzēlandes parlaments 17. aprīlī grozīja 1955. gadā pieņemto likumu par laulībām, legalizējot arī homoseksuālu pāru laulības. Tagad četru mēnešu laikā ir jāizstrādā normatīvie dokumenti, lai šis likums varētu stāties spēkā.