Ārstu biedrības nosodītais Edgars Mednis, kuram ir ne tikai homeopāta, bet arī pediatra sertifikāts, ar profesijai neatbilstošiem izteikumiem dalījies jau agrāk, pirms Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas nomelnošanas saistībā ar difterijas gadījumiem. Iepriekš Ārstu biedrība bezdarbībā vien plātīja rokas, bet šoreiz izskanējis vismaz skaidrs nosodījums. Taču joprojām nemainīgi Mednis var praktizēt kā sertificēts, proti, valsts atzīts ārsts, ziņo "De facto".
Turklāt pediatra sertifikāts, kura termiņš drīzumā būtu beidzies, šomēnes, 11. septembrī jau pagarināts līdz pat 2029. gada oktobrim, noskaidrojis LTV raidījums “de facto”.
Ārstu biedrības Ētikas komisijā viņa jaunākos izteikumus vērtēs 8. oktobrī. Tur arī spriedīs, vai ārsta sertifikāts Mednim saglabājams. Iepriekš organizācijas attieksme pret viņu bijusi pielaidīga. Arī pediatra sertifikāta pagarināšana notikusi, neraugoties uz administratīvo sodu par epidemioloģisko noteikumu neievērošanu, ko Mednim kovida laikā piemēroja Veselības inspekcija, kā arī tolaik izvērsto dezinformāciju.
Jāatgādina, ka viņš toreiz apšaubīja pašu vīrusu un vakcināciju, un arī ieteica neatbilstošus medikamentus - dzīvniekiem domāto ivermektīnu.
Ārstu biedrības Ētikas komisija Medņa publiskie izteikumi vienīgo reizi vērtēti tikai 2022. gadā, un komisija vien lēma aicināt viņu atturēties no nepārdomātiem izteikumiem, kas nav pamatoti uz zinātniskiem pētījumiem. Vai tagad pie resertifikācijas tas tika vēlreiz vērtēts, skaidras atbildes nav.
Latvijas Ārstu biedrības valdes locekle Ilona Vilkoite norāda: “Sertifikācijas padome, protams, ļoti nopietni izskata resertificētos ārstus. Tur ir savi kritēriji, pēc kuriem viņi skatās: vai savākti tālākizglītības punkti, vai nav ētikas pārkāpumi. Līdz ar to, protams, šis viss tiek ņemts vērā katram ārstam.” Tomēr viņa nav biedrības Sertifikācijas padomē, tādēļ nevarēja komentēt, kā vērtēts tieši Medņa gadījums.
Tikmēr Veselības ministrijā izvairās no tiešas atbildes, vai Mednim sertifikāts saglabājams. Tas esot Ārstu biedrības jautājums. Taču ministrija ir gatava diskutēt par izmaiņām, ja tādas nepieciešamas, un ne tikai par ārstu sertifikāciju, bet arī stingrāku atbildību likuma priekšā, ja dezinformācija izplata ārsts. “Jo, protams, ja dezinformāciju izplata pilsonis Jānis tā ir viena lieta, bet, kad dezinformāciju izplata arī ārsts, tad, protams, liela daļa sabiedrības tajā ieklausās, un rodas apmulsums,” paskaidro ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, kuras vadība vērsās policijā, interneta vidē paustos uzbrukumus un dezinformāciju vērtē ne vien kā smagu triecienu slimnīcai un ārstiem, bet arī riskus sabiedrībai. Slimnīcas valdes locekle Zane Straume saka: “Man liekas tā sliktākā lieta, ka viņi atrod cilvēkus, kuri ir viegli ietekmējami savā nelaimē. Mums visiem kā sabiedrībai ir jāsaprot, ka šī ģimene ir piedzīvojusi traģēdiju, mums tā arī uz to ir jāskatās.
Mēs varam šiem cilvēkiem izteikt līdzjūtību viņu lielajā zaudējumā, bet man liekas ka tā sliktā lieta vai tā, uz ko manuprāt arī tiesībsargājošām institūcijām būtu jāskatās - šie cilvēki tiek ietekmēti un ar viņiem tiek manipulēts.”