Vasarās enterovīrusi izplatās daudz straujāk un tas nav nekas neparasts, tomēr šovasar bērnu vecākus sabiedējis Koksaki vīruss, visticamāk, tā eksotiskā nosaukuma dēļ.
Dzemdes kakla vēzis ir novēršama slimība, un cilvēka papilomas vīrusa klātbūtnes noteikšana ļaus ievērojami veiksmīgāk un efektīvāk atklāt un ārstēt sievietes, kurām dzemdes kakla vēža attīstības risks ir augsts, norāda Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Vija Veisa.
Lai sagatavoties rudenī gaidāmajai Covid-19 pandēmijai, veselības nozarei jau tūlīt ir nepieciešami 20 miljoni eiro, bet tas nav viss. Atkarībā no vīrusa izplatības scenārija vīrusa ierobežošanai vēl papildus varētu būt nepieciešami 45 līdz 100 miljoni eiro, aprēķinājusi Veselības ministrija.
Ja peldvietā ūdens plūsma ir lēna vai ūdens ir stāvošs, kā arī ja tur uzturas ūdensputni un ūdens zīdītāji, iespējams, ūdenstilpē varētu būt savairojušies parazīti, kas izraisa alerģiju ar nosaukumu “peldētāju nieze”, brīdina Veselības inspekcija.
Lai arī Covid-19 nav pazudis un joprojām katru dienu tiek reģistrēti vairāki simti inficēšanās gadījumu, Nacionālais veselības dienests uz laiku apturējis Covid-19 uzziņu tālruņa 8989 darbību.
Lielākā daļa pasaules valstu tabakas smēķēšanas ierobežošanā balstās uz stingriem kontroles un tabakas produktus ierobežojošiem pasākumiem. Lai gan līdzšinējie priekšstati liek domāt, ka ir jāpastiprina tabakas kontroles pasākumi, datu analīze parāda, ka līdzšinējai Pasaules veselības organizācijas politikai ir ierobežota ietekme uz tabakas izraisītu mirstību, Varšavā Polijā notikušajā starptautiskajā nikotīna forumā norādīja Zviedrijas eksperts, Tabakas izpētes institūta pētnieks dr. Larss M. Ramštrēms.
Veselības ministrija sagatavojusi un nodevusi apspriešanai plānu psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanai, ar kura palīdzību cer trīs četru gadu laikā būtiski uzlabot psihiskās veselības pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.
Turpinoties ekstremālam karstumam, svarīgi ir ievērot atbildīgo dienestu norādījumus – neuzturēties tiešos saules staros, regulāri padzerties un sekot līdzi savai pašsajūtai. Tāpat svarīgi, dodoties ārā, ir lietot arī saules aizsargkrēmu, lai izvairītos no ādas apdegumiem
Kopumā 39 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi nedēļā saskaras ar miega traucējumiem, to skaitā 11 % – katru vai gandrīz katru nakti, 15 % – 2 līdz 3 reizes nedēļā, 13 % – reizi nedēļā, secināts jaunākajos BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS. Tikmēr 21 % ar miega traucējumiem saskaras vidēji 1 līdz 2 reizes mēnesī, 23 % – retāk, 14% – nekad, bet 3 % konkrētu viedokli sniegt nevarēja.
Runa ir par gļotādu veselību. Ikdienā par to īpaši nedomājam un diez vai apzināmies, cik būtiska ir šī ķermeņa daļa – liela daļa, jo gļotādu virsmas kopējā platība cilvēka organismā sasniedz 400 kvadrātmetru. Tās klāj gandrīz visas ķermeņa atveres, tostarp acis, ausis, mutes un deguna iekšpusi, elpceļus, maksti, urīnizvadkanāla un gremošanas orgānu iekšpusi. Ja gļotāda nejūtas labi, tad tā nejūtas arī viss organisms.
Jo garākas rindas uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, jo retāk iedzīvotāji dodas uz konsultāciju pie ārsta vai veikt izmeklējumus. Pēdējo četru gadu laikā ārstu apmeklējuma biežums ir vēl vairāk sarucis.
Latvija reaģējusi ātri un operatīvi noteikusi pirmo pērtiķu baku saslimšanas gadījumu. Pacients, kurš inficējies kādā no Eiropas Savienības valstīm, slimo vieglā formā, un, kā norāda Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs, pašlaik tiek apzinātas personas kontaktpersonas, lai nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos.
Ja pacienti ar aizdomām par onkoloģisku slimību paātrinātā kārtā var saņemt konsultācijas un diagnostiskos izmeklējumu “zaļā koridora” ietvaros, tad pacientiem, kuriem ir aizdomas par slimības atgriešanos jeb recidīvu, līdz šim bija problemātiski laikus nokļūt pie veselības aprūpes pakalpojumiem – konsultācijām un izmeklējumiem.
Saslimstība ar Covid-19 ir būtiski mazinājusies, pacientu skaits slimnīcās vairākkārt sarucis, un sabiedrībā pandēmiskā panika beigusies. Vasarā savu darbību beigs arī Vakcinācijas nodaļa un mediķiem vairs nemaksās Covid-19 piemaksas. Vai tas nozīmē Covid-19 pandēmijas beigas?
Epilepsija izraisa dažāda smaguma lēkmes, kas pacientam var sākties pavisam negaidīti, piemēram, uz ielas vai naktī, un mediķi, zinātnieki jau daudzus gadus meklē iespējas, kā epilepsijas pacientus izārstēt. Īpaši tādos gadījumos, kad epilepsijas lēkmes noņemt nepalīdz medikamenti.
Latvija jauno kompensējamo medikamentu ziņā pirmoreiz vēsturē apsteigusi kaimiņvalsti Lietuvu, un mūsu valsti vairs nevar uzskatīt par nabadzīgāko valsti no inovatīvo zāļu pieejamības viedokļa. Tomēr Latvija joprojām ir Eiropas Savienības valstu saraksta lejasdaļā, un mūsu pacientiem ir pieejama vien puse zāļu, kādas ir citu valstu pacientiem.
Eiropā, tostarp vairākās Eiropas Savienības valstīs konstatēta jauna infekciju slimība – pērtiķu bakas. Par vairākiem saslimšanas gadījumiem ziņo Lielbritānija, Portugāle un Spānija, liecina Eiropas slimību profilakses un kontroles centra ziņojums.
Starptautiskajā Hipertensijas dienā kardiologi atgādina par augsta asinsspiediena riskiem un mudina pārbaudīt asinsspiedienu. Latvijā paaugstināts asinsspiediens ir vismaz trešdaļai iedzīvotāju, un tas ir ļoti nozīmīgs sirds un asinsvadu slimību riska faktors.
Latvija atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, un pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm attiecībā uz inovatīvu terapiju pieejamību. Tikai pēdējos gados ir novērojami nelieli uzlabojumi, secināts Amerikas Tirdzniecības palātas sadarbībā ar ekspertiem veiktajā pētījumā par ilgtspējīgu, efektīvu un taisnīgu veselības aprūpi.
Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanu sabiedrībā un dzīvei ārpus aprūpes institūcijām atbalsta vairāk nekā divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju, liecina Labklājības ministrijas pētījums. Viens no pasākumiem, kā cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem varētu dzīvot sabiedrībā, ir deinstitucionalizācija, tomēr dati rāda, ka sabiedrībā zināšanas un izpratne par to, ko tas nozīmē, pēdējos gados pat ir samazinājusies.
Neapskaužamā un smagā situācijā Latvijā ir atopiskā dermatīta pacienti. Tā ir hroniska ādas slimība, kas būtiski ietekmē visu cilvēka dzīvi. Eiropā jau vairāk nekā divdesmit gadu ir pieejami medikamenti, kas palīdz pacientiem un ārstē dermatītu.
Kompensējamo zāļu budžetā papildus nepieciešami vismaz simt miljoni eiro, lai valsts apmaksāto zāļu sarakstā iekļautu jaunus medikamentus, paplašinātu zāļu kompensāciju, kā arī lai palielinātu valsts kompensācijas apmēru. Tā ir daudz lielāka naudas summa par to, kura kompensējamo zāļu maku papildināja šodien.
