Rudenī vakcinēšanos pret Covid-19 nopietni apsver tikai neliela daļa Latvijas iedzīvotāju – nepilni divdesmit procenti. Izpētot datus, “Neatkarīgā” secina, ka skepse pret vakcinēšanos šajā rudenī nav atkarīga ne no dzimuma, ne vecuma, ne izglītības. Cilvēki nav pārliecināti, ka vakcinācija būs spēcīgs ierocis, lai stātos pretī kārtējam Covid-19 pandēmijas vilnim.
Veselības ministrija gatavojas plaši izsludināt aicinājumu vakcinēties pret Covid-19 rudens sākumā, bet pašlaik visai pasīvi apkārt ceļo informācija, ka vakcīnas gaida tos, kuri vēl nav veikuši pat primāro vakcināciju.
Iespēju rudenī vakcinēties pret Covid-19 apsver kopumā 36 procenti Latvijas iedzīvotāju, un tikai 16 procenti norāda, ka patiešām plāno vakcinēties. To cilvēku īpatsvars, kuri neplāno un nevakcinēsies, ir daudz lielāks: vakcinēties neplāno trešā daļa uzrunāto cilvēku, liecina “Benu aptiekas” sadarbībā ar “Gemius” veiktā Stresa termometra dati. Vēl 20 procenti teikuši, ka visdrīzāk nevakcinēsies. Tātad kopumā skeptiski pret vakcināciju ir puse aptaujāto.
Vērtējot datus pēc aptaujāto dzimuma, secināms, ka biežāk vakcinēties pret Covid-19 plāno vīrieši - kopumā pozitīvu atbildi snieguši 38 procenti vīriešu un 34 procenti sieviešu. Nē vakcinācijai teica 48 procenti vīriešu un 51 procents sieviešu. “Neatkarīgā” izpētīja, ka
vislielāko gatavību vakcinēties pret Covid-19 rudenī apliecina iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 74 gadiem - viņu vidū to plāno darīt 42 procenti.
Otra iedzīvotāju grupa, kura vairāk paudusi vēlmi vakcinēties nekā citas, ir cilvēki vecumā no 25 līdz 34 gadiem (39 procenti). Vismazākais atbalsts vakcinācijai ir jauniešu vidū - tikai ceturtā daļa jaunu cilvēku vecumā no 18 līdz 24 gadiem plāno vakcinēties.
Tā var secināt pēc šīs aptaujas datiem. Tiesa, biežāk pozitīvu atbildi par vakcināciju patiešām sniedza iedzīvotāji ar augstāko izglītību - 39 procenti (plāno vakcinēties 17 procenti iedzīvotāju, 22 procenti - drīzāk jā), taču viņu vidū ir arī liels īpatsvars cilvēku, kuri neplāno vakcinēties - 27 procenti, drīzāk neplāno - 20 procenti. Pārējās iedzīvotāju grupās pēc izglītības līmeņa valda līdzīgs viedoklis - par vakcināciju ir aptuveni trešā daļa, aptuveni puse - nevakcinēties, bet 15 procentiem - neatkarīgi no izglītības līmeņa - nav viedokļa.
Ja aplūko datus pēc sarunvalodas ģimenē, biežāk vakcinēties plāno latvieši - 38 procenti. Vakcinēties neplāno 48 procenti latviešu un 60 procenti ģimenē krievu valodā runājošie.
Latvijā jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits katru nedēļu pieaug par nepilniem diviem procentpunktiem (tie ir vidēji 1368 apstiprināti inficēšanās gadījumi dienā). Jau trešo nedēļu tiek novērots neliels pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu. Stacionāros pacientu pieaugums par 43 procentiem vairāk nekā nedēļu iepriekš, ik dienu stacionējot vidēji 39 pacientus.
Pagājušajā nedēļā visaugstākā saslimstība saglabājās vecuma grupā 30 līdz 39 gadi, bet pieaugums novērots arī vecuma grupās no 40 līdz 49 gadiem un virs 60 gadiem. Virs vidējā Latvijas saslimstības rādītāja ir Rīga, Latgale un Vidzeme. Eiropas Savienībā savukārt turpina samazināties vidējais Covid-19 saslimstības rādītājs, arī atsevišķās valstīs, kur bija vērojami augsti pacēlumi, pašlaik Covid-19 gadījumu skaits mazinās, “Neatkarīgajai” pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centrā.
Pašlaik vakcinēties eksperti aicina cilvēkus, kas nav uzsākuši primāro vakcināciju un nav vēl saņēmuši pirmo balstvakcīnu. Savukārt otro balstvakcīnu tiek aicināti saņemt cilvēki ar ļoti būtiski novājinātu imūno sistēmu, kā arī cilvēki vecuma virs 65 gadiem situācijās, ja viņiem ir augsti Covid-19 slimības apdraudējuma riski, piemēram, nepieciešamas ārstnieciskas manipulācijas, bieža publisko pasākumu apmeklēšana, kontakts ar lielu skaitu cilvēkiem, došanās starptautiskos ceļojumos.
