Taupības nolūkos samazināt temperatūru ēku ūdensvadu sistēmā būtu apdraudoši iedzīvotāju veselībai, “Neatkarīgajai” norādīja Slimību profilakses un kontroles centrā. Šī bīstamība saistīta ar leģionāru slimību jeb legionelozi, kas jau vairākus gadus sagādā galvassāpes namu apsaimniekotājiem, mediķiem un iedzīvotājiem.
Turklāt saslimstība ar bīstamo plaušu slimību legionelozi Latvijā nesamazinās un pagājušajā gadā reģistrēti pieci nāves gadījumi.
Lai taupītu energoresursus un samazinātu izdevumus, izskanējusi ideja samazināt karstā ūdens temperatūru daudzdzīvokļu namos. Turklāt daudzviet tā vairs nav tikai ideja. Vienā no Rīgas mikrorajoniem iedzīvotāji augusta sākumā tika informēti, ka karstā ūdens temperatūra eksperimentālos nolūkos pa dienu tiks samazināta līdz 50 grādiem, bet naktīs - līdz 40 grādiem. Veselības inspekcijā norāda, ka karstā ūdens temperatūru nosaka Ministru kabineta noteikumi, bet namu apsaimniekotāji nevar rīkoties patvaļīgi, nosakot to zemāku par 55 grādiem.
Šādi noteikumi saistīti ar infekciju slimību profilaksi. Centrālajās ūdensapgādes sistēmās nepietiekami karsts vai nepietiekami auksts ūdens var izraisīt legionellu vairošanos, tās izraisa legionelozi. Infekcijas avots ir baktērijas saturošs ūdens. Cilvēki inficējas, ieelpojot baktērijas saturošas aerosolizētas ūdens daļiņas, kas veidojas no sīkiem ūdens pilieniņiem, kad ar legionellām piesārņotais ūdens atsitas pret cietām virsmām. Pilnībā iznīcināt legionellas ūdenī nav iespējams, tomēr var novērst to, ka tās pastiprināti vairojas, tāpēc ir ļoti būtiski veikt drošības pasākumus, un viens no tehniski vienkāršākajiem ir pastāvīgi augstas karstā ūdens temperatūras uzturēšana sistēmā.
Pret šādu ideju - taupīt uz karstā ūdens uzsildīšanu - ir atbildīgās veselības iestādes - Veselības inspekcija un Slimību profilakses un kontroles centrs. “Vēlamies uzsvērt, ka
ir būtiski ēkas ūdensapgādes sistēmā turpināt nodrošināt nemainīgu karstā ūdens temperatūru, novēršot tādu ūdens temperatūru, kas veicina legionellu augšanu tvertnēs un cauruļvados,
un uzturēt pastāvīgi auksto ūdeni zem divdesmit grādiem, bet karsto - 50 līdz 60 grādus pēc Celsija,” “Neatkarīgajai” stāsta Slimību profilakses un kontroles centra speciāliste Ilze Arāja. Temperatūras pazemināšana ēku ūdensvadu sistēmās var radīt nopietnu apdraudējumu šo ēku iedzīvotāju veselībai un dzīvībai, un to centra speciālisti var pamatot ar datiem.
Ja slimība netiek ārstēta, letāli var būt pat 39 procenti gadījumu. Pasaules dati rāda, ka šīs slimības letalitāte vidēji ir pieci līdz desmit procenti, taču Latvijā 2018. gadā tā sasniedza pat 21,6 procentus. Tas nozīmē, ka katrs piektais saslimušais ar legionelozi nomira.
Satraucoši ir tas, ka, neraugoties uz dažādiem pasākumiem, lai samazinātu legionellu izplatību, Latvijā kopumā pēdējos gados saslimstība ar legionelozi neuzrāda samazinājuma tendenci, bet 2021. gadā saslimušo skaits vispār bija gandrīz trīs reizes lielāks nekā līdz tam. Kopumā šajos gados saslimuši 222 cilvēki, bet 22 miruši.
Laikā no 2017. līdz 2020. gadam vidēji gadā saslimuši aptuveni 30 cilvēku, bet miruši vidēji pieci cilvēki gadā. Izņēmums ir 2018. gads, kad nomira astoņi cilvēki. Savukārt visvairāk saslimušo viena gada laikā bija 2021. gadā - 61. Arī 2022. gads nenes iepriecinošas ziņas - šogad saslimuši jau 32 cilvēki, miruši pieci. Iespējams, Latvijā augstā mirstība no legionelozes skaidrojama ar iedzīvotāju slikto veselības stāvokli kopumā. “Ne visi cilvēki, kuri inficējušies ar legionellu, saslimst, bet paaugstināts risks saslimt ir cilvēkiem ar hroniskām slimībām, piemēram, elpceļu slimībām, gados vecākiem cilvēkiem un smēķētajiem,” norāda Ilze Arāja.
ATGĀDINĀJUMS
Legioneloze jeb leģionāru slimība ir infekcijas slimība, kura bieži norit kā pneimonija (plaušu karsonis)
Legionelozei ir divas klīniskās formas - smagākā ir pneimonija un vieglāka, ko sauc par Pontiaka drudzi. Abu klīnisko formu sākotnējie simptomi ir apetītes trūkums, sāpes muskuļos un galvassāpes.
Slimībai raksturīgs:
straujš sākums;
temperatūras paaugstināšanās līdz 39-40,5 ºC;
novēro vispārējas intoksikācijas pazīmes, sausu klepu, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumus, pneimoniju, sirds un nieru darbības traucējumus, caureju
Ja slimība netiek ārstēta, letāli var būt pat 39% gadījumu
