Eiropas Savienībā kopš 2013. gada ir apstiprināta vakcīna pret bakām, un, palielinoties pērtiķu baku izplatībai mūsu reģionā, eksperti ir izvērtējuši un iesaka to izmantot, lai aizsargātu arī pret jauno sērgu.
Latvijā līdz šim reģistrēti pāris saslimšanas gadījumu ar pērtiķu bakām, taču arī mēs pieteiksimies vismaz nelielam daudzumam šīs vakcīnas, lai sapotētu mediķus, kuri strādā ar infekciju slimību pacientiem.
“Neatkarīgā” rakstīja, ka pērtiķu bakas ir reta slimība, kuru izraisa inficēšanās ar pērtiķu baku vīrusu, kura simptomi līdzinās bakām. Eiropas slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka pirmais pērtiķu baku gadījums reģistrēts šogad 7. maijā Lielbritānijā, un, visticamāk, šajā gadījumā slimība ir ievesta. Jaunākie dati rāda, ka pērtiķu bakas nedomā apstāties, bet izplatās visā Eiropā. Pašlaik vislielākais skaits inficēto reģistrēts Spānijā (3125), Vācijā (2191) un Lielbritānijā (2115).
Pasaules veselības organizācijā stāsta, ka pērtiķu baku vīruss pamatā cilvēkam tiek nodots no dzīvniekiem, bet vīrusa nodošana no cilvēka uz cilvēku līdz šim bijusi ļoti retos gadījumos. Pērtiķu bakas sākas ar drudzi, galvassāpēm, muskuļu sāpēm un limfmezglu pietūkumu. Vienu līdz trīs dienas pēc drudža iestāšanās parādās izsitumi, vispirms uz sejas, bet pēc tam tie izplatās pa visām ķermeņa daļām, tostarp rokām un kājām. Pašreizējie slimības uzliesmojumi, par kuriem tiek ziņots kopš 2022. gada maija, ir pirmie gadījumi ārpus Āfrikas bez saiknes ar endēmiskajiem reģioniem.
Pret pērtiķu bakām nav specifiskas vakcīnas vai ārstēšanas metodes, tomēr baku vakcīna var pasargāt arī pret pērtiķu bakām. Jāatgādina, ka bakas kā slimība tika izskausta 1980. gadā, tad tika arī pārtraukta cilvēku vakcinēšana pret bakām.
Tā kā vakcīna pret bakām var pasargāt arī pret pērtiķu bakām, zinātnieki uzreiz ķērās pie baku vakcīnas izvērtēšanas. Eiropā pašlaik ir zināma baku vakcīna “Imvanex”, kas Eiropas Savienībā ir apstiprināta kopš 2013. gada. Eiropas Zāļu aģentūras Zāļu reģistrēšanas komiteja iesaka paplašināt šīs baku vakcīnas lietošanu, lai tā būtu izmantojama arī pieaugušo aizsardzībai pret pērtiķu bakām.
Vakcīna satur novājinātu “Vaccinia” vīrusa paveidu, kas tiek saukts par “modificētu Vaccinia vīrusu Ankara”, kurš ir radniecīgs bakām, tāpēc tika apsvērts šo vakcīnu izmantot kā potenciālu vakcīnu arī pret pērtiķu bakām, jo pērtiķu baku un baku vīrusi ir līdzīgi. Šīs vakcīnas reģistrācijas apliecības īpašnieks ir “Bavarian Nordic”.
Zāļu reģistrēšanas komitejas ieteikumi ir balstīti uz datiem, kas iegūti vairākos pētījumos ar dzīvniekiem, kas uzrādīja aizsardzību pret pērtiķu baku vīrusu primātiem, kuri tika vakcinēti ar “Imvanex”.
“No šiem pētījumiem var secināt, ka vakcīna “Imvanex” ir iedarbīga cilvēka aizsardzības nodrošināšanai pret pērtiķu baku slimību,”
norāda Eiropas Zāļu aģentūrā. Lai apstiprinātu vakcīnas efektivitāti pret pērtiķu bakām, uzņēmums vāc datus no novērojumu pētījuma Eiropā. Zāļu drošuma profils ir vakcīnai labvēlīgs, jo novērotās blakusparādības ir vieglas vai mērenas, un tāpēc Zāļu reģistrēšanas komiteja secināja, ka ieguvumi no šo zāļu lietošanas ir lielāki nekā riski.
Zāļu valsts aģentūras speciālisti Dita Okmane “Neatkarīgajai” stāsta, ka vakcīna “Imvanex” sagatavo ķermeni aizsardzībai pret baku, pērtiķu baku un “Vaccinia” vīrusiem (līdzīgi bakām, tikai ar vieglāku slimības formu). Šajā vakcīnā esošā vīrusa līdzības dēļ ar šiem vīrusiem gaidāms, ka pret to izstrādātās antivielas aizsargās no pērtiķu bakām un bakām. Kad cilvēks saņem vakcīnu, imūnsistēma atpazīst vīrusu vakcīnā kā “svešu” un izstrādā pret to antivielas. Cilvēkam vēlāk nonākot saskarē ar līdzīgiem vīrusiem, antivielas līdz ar citām imūnsistēmas daļām spēj šos vīrusus iznīcināt un palīdz aizsargāties pret slimību.
Oficiāli bakas ir uzvarētas kopš 1980. gada, pēdējais baku saslimšanas gadījums bija reģistrēts 1977. gadā. Speciālisti pieļauj, ka cilvēki, kuri arī Latvijā vēl vakcinēti līdz astoņdesmitajiem gadiem pret bakām, iespējams, ir pasargāti no saslimšanas ar pērtiķu bakām.
Tomēr Eiropas Slimību un profilakses kontroles centra dati par šogad saslimušo vecumu rāda, ka ar pērtiķu bakām inficējušies dažādu vecumu cilvēki, arī virs 50 gadiem, kuri teorētiski varētu būt saņēmuši arī baku vakcīnu. Visvairāk saslimušo ir vecumā no 31 līdz 40 gadiem - gandrīz 4000 saslimšanas gadījumu. Vecumā līdz 17 gadiem inficējušies pieci cilvēki, 41 līdz 50 gadu vecumā - 2274 cilvēki, vecumā no 51 līdz 60 - 809, kā arī vēl 168 vecāki par 61 gadu.
Latvijā pašlaik nav jūtama panika pērtiķu baku dēļ, līdz ar to arī nav satraukuma par vakcīnām pret šo infekciju. Vakcīnu būs iespējams iegādāties Eiropas Komisijas kopējā iepirkumā, kurā Latvija arī ir pieteikusies savai daļai vakcīnu pret pērtiķu bakām, tas ir, 1400 vakcīnas devām. Tas nozīmē, ka ar šo vakcīnu daudzumu būtu pietiekami 700 cilvēku vakcinācijai. Pašlaik Latvija plāno vakcinēt tikai ļoti šauru loku cilvēku - pamatā mediķus, kuri strādā vai varētu strādāt ar pacientiem, kuriem ir pērtiķu gripa.
