Lieltirgotavu un medicīnas iestāžu noliktavās pašlaik neizlietotas glabājas vairāk nekā viens miljons Covid-19 vakcīnas devu. Tās ir dažādu farmācijas kompāniju ražotas vakcīnas, kuras līdz šim izmantoja gan primārajā vakcinācijā, gan arī vakcinējot iedzīvotājus otro un trešo reizi.
Šonedēļ Latvija saņēmusi jau pielāgotās Covid-19 vakcīnas, kuras uzsāk savu ceļu uz ģimenes ārstu un vakcinācijas kabinetiem. Kas notiks ar miljonu neizmantoto “veco” vakcīnas devu, kuru vērtība lēšana desmitos miljonu eiro? Atbildīgās iestādes mierina, ka tās nav nederīgas vakcīnas un tās joprojām var izmantot vakcinēšanā, kamēr vēl nav beidzies vakcīnu derīguma termiņš.
Noskaidrot faktus par Latvijā uzglabāto vakcīnu daudzumu un vērtību naudā ir sarežģīti, jo par Covid-19 vakcīnām kopumā atbild vismaz četras valsts iestādes - Veselības ministrija, Zāļu valsts aģentūra, Nacionālais veselības dienests un Slimību profilakses un kontroles centrs, kur katrai iestādei ir strikti atbildības rāmji.
Zāļu valsts aģentūra, kas atbild par zāļu un vakcīnu reģistrāciju, vairākkārt informējusi par vakcīnu izpēti, reģistrāciju Eiropā un vakcinācijas blakusparādībām, taču par vakcīnu glabāšanu un uzkrājumiem šī iestāde neatbild. Šos datus varētu zināt Nacionālais veselības dienests, kas veic vakcīnu iepirkumus, un Slimību profilakses un kontroles centrs, kas, kā noskaidroja “Neatkarīgā”, atbild par neizlietoto vakcīnu krājumiem. Centrā izdevās noskaidrot, ka Latvijā pašlaik ir pieejams 1,271 miljons Covid-19 vakcīnas devu. Tās uzskaita katru mēnesi, jo vakcinācija, lai arī lēnākā tempā, tomēr turpinās arī pašlaik.
Slimību profilakses un kontroles centra speciāliste Ilze Arāja “Neatkarīgajai” norādīja, ka šīs vakcīnas ir derīgas un ir izmantojamas primārai vakcinācijai vai balstvakcinācijai pēc ģimenes ārsta konsultācijas. Šīs agrāk iepirktās vakcīnas gan pašlaik, gan arī turpmāk būs izmantojamas bērniem vecumā no pieciem līdz 11 gadiem vai gadījumos, kad nav iespējams lietot mRNS vakcīnas jeb pielāgotās vakcīnas.
Kāda ir šo vakcīnu finansiālā vērtība, proti, cik liels dārgums pašlaik glabājas noliktavās neizmantots? Atbildīgās iestādes šo informāciju nesniedz, jo tā ir konfidenciāla, lai arī par tām samaksāts no valsts budžeta līdzekļiem. Nacionālā veselības dienesta speciāliste Evija Štālberga skaidro: “Diemžēl atbilstoši Eiropas Komisijas un vakcīnu ražotāju noslēgtajiem cerību līgumiem
sensitīvā informācija, ietverot finanšu informāciju jeb produktu cenas, ir uzskatāma par konfidenciālu un nevar tikt izpausta trešajām personām,
līdz ar to Nacionālais veselības dienests nav tiesīgs izpaust informāciju par vakcīnu cenām.”
Nav pieejamas arī oficiālas aplēses, cik tad šie uzkrājumi ir vērtīgi. Slimību profilakses un kontroles centrā norāda, ka noliktavās pašlaik glabājas četru dažādu ražotāju vakcīnas - “Comirnaty” (pieaugušajiem un bērniem), “Janssen”, “Nuvaxovid”, “Spikevax”, taču netiek izpausts, cik devu ir no katras konkrētas vakcīnas. Pērn, kad Latvija iegādājās vakcīnas, Veselības ministrija Saeimā stāstīja, ka vakcīnu cenas ir dažādas, atkarīgas no vakcīnas veida. Tās svārstījās no 1,78 eiro par vienu vakcīnas devu līdz pat 26 eiro. Piemēram, “AstraZeneca” vakcīnas deva maksāja 1,78 eiro, “Janssen” - 6,77 eiro, “BioNTech/Pfizer” - 12 līdz 16 eiro, bet “Moderna” - 20 līdz 26 eiro par vienu devu. Līdz ar to neizmantoto vakcīnu cena ir atkarīga no tā, cik daudz konkrētās vakcīnas ir noliktavās.
“Neatkarīgās” rīcībā esošā informācija liecina, ka neizmantoto vakcīnu vērtība ir vairāki desmiti miljonu eiro, turklāt liela daļa šo vakcīnu ir ar beigušos vai beigām tuvojošos derīguma termiņu. Šo pēdējo informāciju Slimību profilakses un kontroles centrs gan neapstiprina.
Latvijai kopumā tika iezīmēti 8,6 miljoni vakcīnas devu, kam no valsts budžeta bija nepieciešami vairāk nekā 140 miljoni eiro. Publiski pieejamā informācija rāda, ka līdz šim izmantotas 2,9 miljoni vakcīnas devu.
Lai arī daļu vakcīnu vēl var izmantot vakcinācijai, kā norāda speciālisti, tomēr maz ticams, ka lielāko daļu no šīm vakcīnām patiešām izlietos. Slimību profilakses un kontroles centrā stāsta, ka pašlaik visā Eiropas Savienībā ir vakcīnu pārpalikumi. Latvija kopā ar vairākām citām dalībvalstīm ir nosūtījusi Eiropas Komisijai oficiālu pieprasījumu pārskatīt komisijas ar Covid-19 vakcīnu ražotājiem slēgto līgumu nosacījumus, lai tie kļūtu elastīgāki un ļautu dalībvalstīm saņemt vakcīnas atbilstoši vajadzībām. Runājot par neizlietoto vakcīnu likteni, centrā saka: speciālisti regulāri skatās, kāda ir situācija. Ja vakcīnām beidzas derīguma termiņš, tad medicīnas iestādes atbilstoši noteiktajai kārtībai tās var utilizēt. Taču, kas notiks ar milzīgo vakcīnu uzkrājumu - skaidru atbildi pagaidām neizdevās saņemt. Scenāriji ir trīs: izmantot aktīvāk primārajā vakcinācijā (jaunās var izmantot tikai tad, ja cilvēks saņēmis primāro vakcināciju), nāksies tās likvidēt vai, kamēr tās derīgas - ziedot valstīm, kurām nav iespēju tās iegādāties.
Šonedēļ Latvija saņēmusi pielāgotās vakcīnas pret Covid-19 - kopumā divu dienu laikā saņemtas 230 400 pielāgotu vakcīnu “Comirnaty Original/Omicron BA.1” un 43 200 pielāgotu vakcīnu “Spikevax Bivalent Original/Omicron BA.1”. Šīs vakcīnas ir paredzētas lietošanai personām no 12 gadu vecuma, kuras saņēmušas vismaz primāro vakcināciju pret Covid-19. Paredzams, ka ģimenes ārstu praksēs un vakcinācijas kabinetos pielāgotās vakcīnas būs pieejamas, sākot no 12. septembra.
Šīs pielāgotās vakcīnas ir oriģinālo vakcīnu “Comirnaty” (“Pfizer/BioNTech”) un “Spikevax” (“Moderna”) izmainītas versijas, kas paredzētas aizsardzībai gan pret omikrona apakšpaveidu BA.1, gan pret oriģinālo Covid-19 izraisošo vīrusu. Šīs vakcīnas ir apstiprinātas lietošanai visā Eiropas Savienībā. Plānots, ka nākamo pielāgoto vakcīnu kravu Latvijā saņems nākamajā nedēļā.
