Veselība

Covid-19 vakcīnas apstiprināto blakusparādību dēļ radīto kaitējumu cilvēka veselībai vai dzīvībai gadījumā kompensācijas paredzēts izmaksāt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, šādu lēmumu pieņēmusi valdība. Kompensāciju par vakcīnas nodarīto postu varētu prasīt 700 cilvēku gadā.

Ādas ļaundabīgie audzēji, ieskaitot ādas melanomu, ir visbiežāk sastopamie ļaundabīgie audzēji Latvijā. Ik gadu melanomas un citu ļaundabīgu ādas audzēju diagnožu skaits pieaug, visbiežāk slimo cilvēki vecumā no 40 līdz 60 gadiem, bet arvien vairāk saslimst gados jauni cilvēki.

Samazinoties pandēmijai, valdība piešķīrusi papildu naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Covid-19 medikamentu iegādei. Nacionālajam veselības dienestam tiek piešķirti 100 000 eiro par 50 medikamenta devu iegādi, kuras jau nodotas Stradiņa slimnīcas rīcībā. Savukārt Veselības ministrija ziņojumā valdībai par nākotnes scenārijiem saistībā ar Covid-19 ir visai nekonkrēta un norāda, ka “pastāv nenoteiktība attiecībā uz Covid-19 uzliesmojuma varbūtību nākotnē”.

Latvijā ik gadu HIV infekcija tiek atklāta ap 300 cilvēkiem, ierindojot Latviju otrajā vietā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vidū jauno gadījumu skaita ziņā uz 100 000 iedzīvotāju.

Rindas uz medicīnisko palīdzību psihiatrijā ir “nenormāli garas”, un par to visas atbildīgās iestādes ir informētas, situāciju raksturo Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Māris Taube. Pieejamību stacionārajiem vai ambulatorajiem pakalpojumiem var nodrošināt tikai uz mediķu pārstrādāšanās rēķina.

Lai arī no ērču encefalīta cilvēkiem ir iespēja sevi pasargāt vakcinējoties, pagājušajā gadā četri bērni ilgstoši ārstējās Bērnu slimnīcā. Visiem šiem bērniem slimība ir radījuši paliekošas sekas veselībai.

Onkoloģisko slimību ārstēšanai paredzēto kompensējamo medikamentu apmaksai pērn bija paredzēti 42,9 miljoni eiro, taču faktiskie izdevumi vismaz par astoņiem miljoniem lielāki.

Latvija no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansēs gēnu pētniecības attīstību, jo gēnu pētniecībai ir nozīmīga vieta mūsdienu medicīnas attīstībā, lai veidotu pamatu personalizētai medicīnai. Atveseļošanas fonds ir jauna budžeta programma, kas izveidota kā koordinēta Eiropas Savienības reakcija Covid-19 krīzē, un konkrēti šim projektam atvēlētais finansējums ir 2,3 miljoni eiro.

Kopš šā gada sākuma valsts pirmoreiz apmaksā vakcināciju pret vēzi izraisošo cilvēka papilomas vīrusu arī 12 gadus veciem zēniem. Līdz šim šī vakcīna bija pieejama tikai meitenēm.

Sirdij jāstrādā dienu un nakti bez brīvdienām. Vai mēs tai palīdzam vai, gluži otrādi, kaitējam – tas atkarīgs no katra paša. Pavasaris ir sava veida pagrieziena punkts, kas bieži vien rosina vairāk rūpēties par savu veselību un padomāt – ko es daru pareizi, ko – nepareizi un kādas labas dzīvesveida pārmaiņas sirds no manis gaida. Kādam varbūt pienācis laiks konsultēties par sirds veselību ar ārstu, citam vienkārši jāsāk vairāk staigāt vai jāmācās nestresot par lietām, ko nav iespējams ietekmēt.

Līdz ar siltā un saulainā laika atgriešanos mostas arī ērces, kas var sagādāt nepatīkamus pārsteigumus vai pat nopietni apdraudēt veselību. Lai ērces nesagādātu rūpes, vērtīgus padomus repelentu izvēlē sniedz BENU Aptiekas farmaceite Sintija Jureviča.

Pamazām tuvojas gada siltā sezona – laiks, kad aizvien vairāk brīžu tiks pavadīts ārā. Tādēļ, lai pilnvērtīgi sagaidītu un izbaudītu pavasara atgriešanos, ekspertes – ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece – dalās 10 veselīgos padomos, kurus jau šajā pavasarī savā ikdienā var ieviest ikviens.

Veselības ministrija uzskata, ka arī zālēm ārpus valsts kompensācijas sistēmas receptēs ir jānorāda vienīgi starptautiskais nepatentētais nosaukums jeb aktīvā viela, nevis konkrētas firmas un konkrēta nosaukuma medikaments.

Datos par tuberkulozes saslimstību Latvijā jūs redzēsiet strauju saslimušo skaita kritumu. Diemžēl tā nav patiesība, saka Rīgas Austrumu slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību centra galvenā ārste Andra Cīrule. Pasaules veselības organizācija norāda, ka pēdējos gados Covid-19 pandēmijas dēļ 20 līdz 30 procenti tuberkulozes gadījumu netiek atklāti.

Pēc ilgstošas “dīkstāves”, sajūtot pavasara vēsmas un atkāpjoties Covid-19 pandēmijai, mūsu ķermenis un prāts prasa aizvien vairāk fizisko aktivitāšu. Cik gudri ir jāatsāk fiziskās aktivitātes uz “Neatkarīgās” jautājumiem atbild Vaivaru ambulatorās rehabilitācijas klīnikas sertificēta fizioterapeite Zane Viktorova.

Latvija ir vienā no pēdējām vietām Eiropā pēc veselīgi nodzīvotiem dzīves gadiem pēc 65 gadu vecuma. Pensionējies cilvēks Latvijā veselīgi nodzīvo vidēji vien četrus piecus gadus, savukārt vidēji Eiropas Savienībā seniori nodzīvo veselīgi vismaz desmit gadu.

Kad sāk tecēt kļavu un bērzu sulas, ir skaidrs, ka pavasaris ir klāt. Latviešiem sulu dzeršana ir vēsturiski iedibināta, un to dziednieciskajām īpašībām veltīts simtiem rakstu un padomu. Vai varam nodarīt sev pāri ar pārlieku lielu sulu patēriņu?

Puse Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem uzskata, ka Covid-19 krīze negatīvi ietekmējusi viņu garīgo veselību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada iedzīvotāju aptaujas par ienākumiem un dzīves apstākļiem dati.

Lai mazinātu nevienlīdzību un nodrošinātu vairumam Latvijas iedzīvotāju visaptverošus vēža aprūpes pakalpojumus, kā arī samazinātu vēža radīto slogu uz valsti un palīdzētu valdībai uzlabot vēža profilaksi un vēža aprūpes pakalpojumus, Latvijā uzsākts Eiropā pirmais visaptverošs vēža aprūpes uzlabošanas projekts “Vēža aprūpes koordinācijas un skrīninga uzlabošana Latvijā un Slovākijā”.

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi Eiropas vēža uzveikšanas plānu, nosakot onkoloģiju kā prioritāti veselības aprūpes jomā. Šis plāns paredz, ka līdz 2030. gadam 90 procenti onkoloģijas pacientu ārstēšanu saņems starptautiski akreditētā Vēža centrā.

Līdztekus tam stresam, ko mēs tik labi pazīstam savā ikdienā un ko pēdējā laikā īpaši veicina ziņu virsraksti, ir arī oksidatīvais stress, kad organismā dažādu iemeslu dēļ sašķobījies līdzsvars starp brīvajiem ra-dikāļiem un antioksidantiem. Viena no svarīgākajām vielām, kas palīdz šo līdzsvaru noturēt, ir mikroelements selēns.

Smēķētāji bieži stāsta, ka cigaretes iespaidā jūtas labāk, var vieglāk koncentrēties un mazinās stress. Tādas patiešām ir viņu subjektīvās sajūtas, taču šeit darbojas atkarības mehānisms: kad nikotīns sāk izvadīties no asinīm, pīpmanis jūt nemieru un trauksmi, tādēļ aizsmēķē, lai no tās atbrīvotos. Patiesībā viņš tikai noņem abstinences blakusefektus un nonāk tādā stāvoklī, kādā nesmēķētājs ir katru dienu – vienkārši normāli jūtas. Ar laiku periodi starp cigaretēm pakāpeniski saīsinās, smēķēt vajag vairāk un biežāk, cilvēks izvēlas stiprākas cigaretes.