Lai sagatavoties rudenī gaidāmajai Covid-19 pandēmijai, veselības nozarei jau tūlīt ir nepieciešami 20 miljoni eiro, bet tas nav viss. Atkarībā no vīrusa izplatības scenārija vīrusa ierobežošanai vēl papildus varētu būt nepieciešami 45 līdz 100 miljoni eiro, aprēķinājusi Veselības ministrija.
Veselības ministrijas sagatavotajā ziņojumā iezīmēti pieci Covid-19 saslimstības izplatības scenāriji rudenim, no tiem divus - zema apdraudējuma Covid-19 izplatība vai jauna pandēmija - paši eksperti raksturo kā maz ticamus. Veselības ministrija ziņojumu publiskojusi pirms saskaņošanas ar Finanšu ministriju.
Detalizētajā Veselības ministrijas ziņojumā aprakstīta līdzšinējā situācija ar Covid-19 un iezīmēti scenāriji vīrusa izplatībai rudenī. Veselības ministrijā apgalvo, ka iespējamos Covid-19 saslimstības izplatības scenārijus rudenim un atbilstošus plānus, kā tiem sagatavoties, tā sagatavojusi jau pavasarī. “Diskusijas par plānu noritēja gan ar veselības aprūpes sistēmas pārstāvjiem, gan nozaru ministrijām, un plāns no 2. jūnija tiek saskaņots ar Finanšu ministriju,” “Neatkarīgajai” pastāstīja Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders.
Vēl šonedēļ valdības darba kārtībā šis ziņojums nebija iekļauts, jo tas nav saskaņots ar Finanšu ministriju. Ņemot vērā ilgo saskaņošanas procesu, kas saistīts, protams, ar ievērojamiem papildus nepieciešamajiem līdzekļiem, Veselības ministrija publiskojusi plānu un vakar aicināja valdību, vēl pirms tā devusies vasaras atvaļinājumā, vienoties par to, kas ļaus kopīgi sagatavoties rudenī iespējamajai Covid-19 saslimstības izplatībai.
Veselības ministrijā skaidro, ka finansējums Covid-19 izplatības mazināšanai veselības nozarei bija piešķirts tikai gada pirmajam pusgadam, proti, līdz šā gada 30. jūnijam. “Ja valdība nevienosies par plānu, būs apdraudēta gan veselības nozares gatavība pandēmijas rudens vilnim, gan Covid-19 ierobežošanas pasākumiem jau vasarā, tajā skaitā testēšanai, Covid-19 pacientu ārstēšanai un rehabilitācijai, ģimenes ārstu darbam,” skaidro O. Šneiders.
Pašlaik pasaulē un Latvijā pieaug inficēšanās ar vīrusa omikrona BA5 paveidu, pieaug pacientu skaits slimnīcās. Ja šis vilnis būs nozīmīgs, daļu rudens pasākumu, iespējams, vajadzēs uzsākt jau agrāk, ko var apdraudēt kavēšanās ar Covid-19 gatavības plāna apstiprināšanu. Arī Latvijā pašlaik - ne strauji, bet pieaug saslimšanas gadījumu skaits ar Covid-19. Veselības ministrijas izstrādātais plāns paredz piecus vīrusa izplatības scenārijus (atbilstoši Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra prognozēm), bet trim ticamākajiem sagatavoti atbilstoši rīcības algoritmi.
Saskaņā ar pirmo Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra scenāriju SARS-CoV-2 izplatība neveicinās smagus saslimšanas gadījumus, kam nepieciešama ārstēšanās slimnīcā vai kas ir nāves gadījumu pieauguma cēlonis. Šajā gadījumā Covid-19 pārvaldība notiek pēc rutīnas algoritmiem kā jebkuras elpceļu infekcijas slimības gadījumā.
Savukārt otrs scenārijs nosaka: nepārtraukti veidojas jauni vīrusa celmi, pret kuriem iepriekš iegūtā imunitāte nav efektīva, regulāri notiek atkārtotas inficēšanās gadījumi, lai gan kopumā sabiedrībā nav novērojams būtisks mirstības pieaugums, tomēr ir novērojams mirstības pieaugums to cilvēku vidū, kam ir augtāks risks veselībai saistībā ar Covid-19. Šajā gadījumā jāparedz īpaši piesardzības pasākumi riska grupu vidū. Šo situāciju eksperti raksturo līdzīgi kā sezonālo gripu.
Trešā scenārija gadījumā nebūs iespējams nodrošināt paliekošu efektīvu imunitāti, kas novērstu vīrusa izplatību sabiedrībā. Covid-19 noritēs ar smagāku slimības gaitu, īpaši cilvēkiem, kas nav vakcinēti. Šajā gadījumā ietekmes smagums uz sabiedrības veselību un veselības sektoru būs atkarīgs no sabiedrības motivācijas veikt balstvakcināciju. Ja būs zema sabiedrības vakcinācijas aptvere - zem 75 līdz 80 procentiem, Covid-19 radīs smagu veselības sektora pārslodzi, un infekcija var kļūt nepārvaldāma. Ceturtā scenārija gadījumā paredzama smagāka slimības gaita un slimnīcu pārslodze, bet risinājums arī būs vakcinācija.
Savukārt piektā scenārija gadījumā tiek pieļauts, ka izplatītos jauns vīrusa celms, pret kuru nav efektīvas pieejamās vakcīnas, kas strauji izplatās un izsauc smagus saslimšanas gadījumus un nāves, nav imunitātes. Tā kā jauna pandēmiskā celma vīrusa gadījumā vakcīnas nenodrošina sabiedrības aizsardzību, nepieciešams ieviest stingrus pasākumus, lai novērstu cilvēku savstarpēju kontaktēšanos.
Veselības ministrija secina, ka pirmais scenārijs ar zemu sabiedrības veselības apdraudējumu un piektais scenārijs, kas paredz jaunu pandēmiju, ir maz iespējami. Ar vislielāko varbūtību ir iespējams Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra modelētais otrais, trešais, ceturtais scenārijs, un atbilstoši tiem ir sagatavoti nepieciešamie pasākumi.
Otrais scenārijs ir līdzīgs omikrona paveida izplatībai - plaša saslimšana, mirstības pieaugums riska grupās, sezonāla Covid-19 izplatība, ceturtais scenārijs raksturots kā līdzīgs delta paveida izplatībai - plaša saslimšana, smagāka slimības gaita, slimnīcu pārslodze, nepārvarama sezonālā infekcija. Bet trešā scenārija gadījumā epidemioloģiskā situācija būtu starp otro un ceturto scenāriju, un tas varētu izpausties kā grūti pārvaldāma infekcija ar plašu saslimšanu un smagāku slimības gaitu, īpaši nevakcinētajiem.
Lai nodrošinātu situācijas izsekošanu, veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu Covid-19 pacientiem, tajā skaitā rehabilitāciju, gatavību ātri izveidot veselības aprūpes un vakcinācijas kapacitāti atbilstoši rudens scenārijam, papildus jau tūlīt pat jeb 2022. gada otrajam pusgadam nepieciešami vairāk nekā 20 miljoni eiro, uzsver Veselības ministrijā. Vienlaikus papildu finansējums būs nepieciešams pakalpojumiem, kuru īstenošana tiks veikta atbilstoši scenārijam, kāds attīstīsies un ko pašlaik nav iespējams prognozēt.
Aprēķini veikti indikatīvi, proti, attīstoties pirmajam scenārijam, papildus pamata pakalpojumu un gatavības nodrošināšanai būs nepieciešami vēl 45 miljoni eiro, otrajam scenārijam - vēl 75,6 miljoni eiro, bet trešajam scenārijam - vēl 98,7 miljoni eiro.
Veselības ministrija ziņojumā norāda, ka visas ar Covid-19 saistītās izmaksas nolemts neiekļaut nozaru pamatbudžetā, bet gan atsevišķi pieprasīt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. 2022. gada otrajā pusgadā risināto situāciju un veikto pasākumu apmaksai Veselības ministrija finansējuma pieprasījumu iesniegs izskatīšanai valdībā, visticamāk, jau pēc ziņojuma apstiprināšanas.
