Veselības inspekcija brīdina: izplatās peldētāju nieze

PELDES. Visdrošāk peldēties oficiāli atzītas peldvietās, kā arī sekot norādēm par ūdens tīrību un pārbaudēm © Gints Ivuškāns/F64

Ja peldvietā ūdens plūsma ir lēna vai ūdens ir stāvošs, kā arī ja tur uzturas ūdensputni un ūdens zīdītāji, iespējams, ūdenstilpē varētu būt savairojušies parazīti, kas izraisa alerģiju ar nosaukumu “peldētāju nieze”, brīdina Veselības inspekcija.

Visbiežāk inspekcija saņem sūdzības par nepietiekami tīrām ūdenstilpēm, kuras nemaz oficiāli nav pieteiktas kā peldvietas un kurās līdz ar to ūdens kvalitāte netiek regulāri pārbaudīta.

Karstajā laikā ūdens kvalitāte krīt

Veselības inspekcija aicina pašvaldības pievērst īpašu uzmanību peldūdeņu kvalitātei, kā arī iedzīvotājus novērtēt ūdenstilpi, kur peldēties. Ja ūdenskrātuvē, kura tiek izmantota peldēšanai, ūdens plūsma ir lēna vai ūdens ir stāvošs, piemēram, karjeros un ezeros, kā arī ja tajā ir novērota ūdensputnu vai ūdens zīdītāju klātbūtne, iespējams, ūdenstilpē ir savairojušies mikroskopiski parazīti, kas var cilvēkiem ar jutīgāku ādu izraisīt ādas alerģiju ar nosaukumu “peldētāju nieze”.

Karstajā laikā Latvijas ūdenstilpēs pazeminās ūdens līmenis, un Veselības inspekcija pēdējās dienās saņem ziņas par peldētāju sūdzībām pēc peldēm vairākās iekšzemes ūdenskrātuvēs, kas nav oficiālas peldvietas. Inspektori saņēmuši informācija par ādas alerģiskām reakcijām pēc peldēm Tukuma novada Melnezerā un Gulbenes novada Stāmerienas ezera peldvietā “Lāčauss”. Veselības inspekcija brīdina, ka, iespējams, tā ir “peldētāju nieze”.

Nav bīstami, bet nepatīkami

Alerģiska ādas reakcija pēc peldes, kas tiek dēvēta par “peldētāju niezi”, vasaras mēnešos ir samērā izplatīta visā pasaulē un aizvien biežāk izplatās arī mūsu ģeogrāfiskajā zonā. “Peldētāju niezi” izraisa reakcija uz noteiktiem mikroskopiskiem parazitāro tārpu kāpuriem, kas savā attīstībā inficē putnus vai ūdens zīdītājus un pēc tam gliemežus. Kāpuru stadija, kas izdalās no gliemežiem, var radīt alerģiskās parādības jutīgiem cilvēkiem. Kāpuri nevar iekļūt cilvēku organismā un īsā laikā aiziet bojā. Vairumā gadījumu, ja ir konstatēta “peldētāju nieze”, medicīniska palīdzība nav nepieciešama, simptomus var mazināt jebkurš pretalerģijas preparāts vai ādu nomierinošs losjons. Lai izvairītos no nevēlamām sekām, peldoties vietās, kur iespējams saskarties ar parazitāro tārpu kāpuriem, Veselības inspekcija iesaka ievērot higiēnas un piesardzības nosacījumus.

Bērniem un iedzīvotājiem, kuri ir jutīgi pret dažādiem faktoriem, kas izraisa alerģiju, nevajadzētu neizmantot peldvietu, ja ir zināma informācija par novērotiem gadījumiem, kad pēc peldes jau kādam ir konstatēta “peldētāju nieze” un peldvietas apkārtējā teritorija liecina, ka ir iespējams ūdens piesārņojums ar mikroskopiskiem parazītiem. Par to liecina tas, ka apkārtne ir purvaina, ūdenī ir sastopami daudz gliemežu un ūdensputni, bebri, ūdensžurkas vai citi ūdens zīdītāji. Speciālisti iesaka arī tūlīt pēc peldes noslaucīties ar dvieli vai noskaloties dušā, ja tas ir iespējams, jo, kamēr peldētājs ir ūdenī, kāpuri nemēģina tikt ādā, bet mēģina to darīt laikā, kad peldētājs iznācis no ūdens un āda pakāpeniski nožūst. Peldvietās arī nevajadzētu barot ūdensputnus, jo tas veicina putnu piesaisti noteiktai vietai.

Regulāri ņem ūdens paraugus

Visās Latvijas oficiālajās jūras un iekšzemes peldvietās Veselības inspekcijas speciālisti peldēšanās sezonā veic padziļinātu un regulāru ikmēneša ūdens mikrobioloģiskā piesārņojuma analīzi. Nākamnedēļ tiks veikta visu 58 oficiālo peldvietu ūdens paraugu ņemšana laboratoriskajiem izmeklējumiem. Laboratorijā tiek noteikti mikrobioloģiskie rādītāji: fekālā piesārņojuma indikatori zarnu nūjiņas (E.coli) un zarnu enterokoki, savukārt vizuāli ūdens paraugu ņemšanas laikā tiek novērtēta ūdens krāsa, pievērsta īpaša uzmanība peldošiem atkritumiem un naftas produktiem ūdenī un zilaļģu savairošanās procesam.

Ja peldvietu ūdens paraugu analīžu rezultāti liecinās, ka ūdens neatbilst prasībām, inspekcija noteiks peldēšanās ierobežojumus - ieteikumu nepeldēties vai aizliegumu peldēties, un informācija tiks izvietota konkrētās peldvietas informatīvajā stendā. Ieteikums nepeldēties būtu ievērojams jutīgām iedzīvotāju grupām: maziem bērniem, vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar hroniskām slimībām, kuru imūnā sistēma ir novājināta.

Lai novērstu jebkādus peldūdens kvalitātes riskus, inspekcija aicina pašvaldības pievērst īpašu uzmanību peldūdeņu kvalitātei un atgādina pašvaldībām par nepieciešamību izlikt informatīvas brīdinājuma zīmes peldvietās, kur konstatētas pirmās ādas alerģijas pazīmes peldētājiem.

Veselība

Arī Saeimas darba kārtībā nonācis jautājums par bērnu vakcināciju pret difteriju un citām infekcijas slimībām. Saskaņā ar Veselība ministrijas datiem, bērnu vakcinācijas līmenis ir apmierinošs, tomēr pieaugušie pret difteriju vakcinējas nepietiekami. Tikai puse Latvijas iedzīvotāju ir revakcinējušies pret difteriju, kas kopumā negatīvi ietekmē sabiedrības kopējo aizsardzību pret šo infekcijas slimību.

Svarīgākais