Runa ir par gļotādu veselību. Ikdienā par to īpaši nedomājam un diez vai apzināmies, cik būtiska ir šī ķermeņa daļa – liela daļa, jo gļotādu virsmas kopējā platība cilvēka organismā sasniedz 400 kvadrātmetru. Tās klāj gandrīz visas ķermeņa atveres, tostarp acis, ausis, mutes un deguna iekšpusi, elpceļus, maksti, urīnizvadkanāla un gremošanas orgānu iekšpusi. Ja gļotāda nejūtas labi, tad tā nejūtas arī viss organisms.
Sievietēm gļotādu problēmas bieži sāk izpausties līdz ar premenopauzi - periodu pirms menopauzes iestāšanās, kas parasti sākas pēc 40-45 gadu vecuma, kad pakāpeniski mainās menstruālais cikls, tas kļūst neregulārāks un sevi jau liek manīt menopauzei raksturīgās hormonu līmeņa izmaiņas.
Kad sievietes organismā premenopauzē un menopauzē krītas estrogēnu daudzums, maksts gļotāda kļūst plānāka un trauslāka, parādās izteikts maksts sausums, kam bieži pievienojas kairinājums un nieze. Var veidoties pastiprināti izdalījumi un nepatīkams aromāts, mēdz būt sāpes dzimumakta laikā, līdz ar to mazinās vēlme pēc intīmās tuvības ar partneri, tāpēc dzīves kvalitāte cieš gan fiziski, gan emocionāli.
Kā tāds tas arī jāuztver, jāizprot un jāpieņem, rūpējoties par savu pašsajūtu. Varbūt nevajag daudz klausīties savas mammas, astoņdesmitgadnieces, šausmu stāstos par klimaktēriskā sindroma izpausmēm, kas reiz piemeklējušas viņas pirmspensijas vecuma priekšnieci un likušas ciest visam darba kolektīvam. Mūsdienu medicīnai ir daudz risinājumu, ko piedāvāt sievietēm šajā periodā, tikai nevajag zaudēt kontaktus ar savu ginekologu, kurš ieteiks piemērotākos veidus, kā tikt galā ar traucējošiem menopauzes simptomiem. Protams, ir vērts ievērot arī vispārējos veselīga uztura ieteikumus, atturēties no smēķēšanas, vingrot un būt sociāli aktīvai.
Daudzi no pieredzes zina, ko nozīmē sausās acs sindroms. To veicina ilga atrašanās pie datora ekrāna, tekstu lasīšana mobilajā telefonā, kā arī nepietiekama šķidruma uzņemšana un atsevišķi medikamenti, ko lieto, piemēram, sāpju vai ādas slimību ārstēšanai. Redzes diskomforts izpaužas kā graušana, asarošana, dedzināšana un miglošanās. Ja sausās acs sindromu nenovērš, tas var novest pie hroniska konjunktivīta - acs gļotādas iekaisuma, ko izraisa vīrusi un baktērijas. Tad vajadzīga nopietna izmeklēšana un ārstēšana. Lai nepieļautu sindroma attīstību, dienā jāizdzer 1,5-2 litri ūdens un jārūpējas, lai telpās relatīvais gaisa mitrums būtu 40-50% robežās. Strādājot ar datoru, acis vismaz reizi stundā jāatpūtina, palūkojoties tālumā, ļoti ieteicami arī acu vingrinājumi. Acu veselībai vajadzīgs A, D, E un C vitamīns, zeaksantīns, luteīns, cinks. Vislabāk par to individuāli konsultēties ar acu ārstu.
Vasarā cilvēki bieži vien dara pāri deguna gļotādai, pakļaujot sevi krasām vides temperatūras svārstībām. Tipisks piemērs ir sakarsušie, kas metas peldēties aukstā ūdenī vai mēģina atvēsināties caurvējā. Vai arī karstā dienā, kad laukā termometrs rāda +32 grādus, mašīnā vai birojā gaisa kondicionēšanas iekārta ir noregulēta uz +16 grādiem. Kondicionēšanas rezultātā gaiss var kļūt arī sauss, kas rada degunam papildu risku, un iesnas klāt. Lai ātri atbrīvotos no iesnu radītā diskomforta, cilvēki izvēlas preparātus, kas novērš aizlikumu, sašaurinot gļotādas asinsvadus. Šos līdzekļus drīkst lietot reti un neilgu laiku, kā tas norādīts arī pievienotajās instrukcijās, tomēr daudzi to neievēro. Ar laiku efekts kļūst vājāks un īslaicīgāks, cilvēks nonāk pie LOR speciālista, kurš konstatē medikamentozas iesnas, un pacientam ir jāatradinās no šīm zālēm. Ja gļotādai ir problēmas, deguns vairs nevar normāli pildīt savu uzdevumu - attīrīt, sasildīt un mitrināt gaisu, pirms tas nonāk tālāk, tā pasargājot mūs no iekaisumiem dziļākos elpceļos.
Ja deguns nestrādā, cilvēks sāk elpot caur muti, līdz ar to cieš mutes gļotāda - tā izžūst, tāpēc mutes dobumā netiek uzturēta normāla vide, vieglāk attīstās smaganu, mēles un citu mutes dobuma orgānu iekaisumi, elpa kļūst smakojoša, var sākties sēnīšu slimības, biežāk attīstās arī kariess, jo trūkst siekalu, kas aizskalo skābās baktērijas. Sausumu mutē veicina arī stress, smēķēšana, atsevišķu medikamentu lietošana un citi faktori.
Šis produkts ir īpaši paredzēts sievietēm menopauzes vecumā un palīdz gļotādu sausuma gadījumā.
Lai saglabātu normālu gļotādu stāvokli, īpaši svarīgs ir A vitamīns. Tas labvēlīgi ietekmē arī ādu un redzi. Viens no dabā esošajiem bagātākajiem A vitamīna avotiem ir smiltsērkšķu ogas un sēklas. Smiltsērkšķi, kuru dzimtene ir Himalaju kalnos, labi pazīstami un iecienīti arī Latvijā. Smiltsērkšķu eļļa satur vērtīgas nepiesātinātās taukskābes omega-3, -6, -7, -9 un A vitamīnu betakarotīna veidā. No smiltsērkšķu ogām un sēklām iegūtā eļļa ir iekļauta Bioactive Omega 7 sastāvā, tā palīdz nodrošināt un uzturēt nepieciešamo A vitamīna daudzumu bioloģiski viegli pieejamā formā. Saudzīgajā ražošanas procesā nenotiek bioloģiski aktīvo vielu zudums, tam lieto videi draudzīgu, organisku ekstrakcijas metodi, kas neietver šķīdinātāja izmantošanu.
