Pasaulē strauji izplatās dažādi Covid-19 vīrusa omikrona varianta paveidi – ne visi ir ieguvuši īpašu nosaukumu, taču nupat vairākās pasaules un vienā Eiropas valstī izplatās tāds omikrona paveids, kurš sociālajos tīklos nodēvēts par “kentauru”.
Vai cilvēki vienkārši bezpalīdzīgi skrien pakaļ katram vīrusa variantam, paveidam vai apakštipam, vai tam visam ir nozīme? Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijas vadītājs Sergejs Ņikišins “Neatkarīgajai” apliecina, ka, piefiksējot un analizējot katru jaunu vīrusa apakštipu, mēs sekojam vīrusa izmaiņām, lai laikus spētu pamanīt jauna varianta parādīšanos. “Mēs zinām, ka omikrons salīdzinājumā ar delta variantu izplatās ļoti strauji, tomēr lielākoties nerada smagus saslimšanas gadījums, savukārt delta variants izplatās lēzenāk, bet slimības gaita var būt ļoti strauja. Sekojot tam, kā vīrusa varianti mutē, mēs varētu pamanīt, vai neveidojas vīrusa variants, kurš, piemēram, apvienotu deltas un omikrona īpašības,” stāsta ārsts Sergejs Ņikišins. Cerēsim, ka tāds vīrusa variants neparādīsies.
Jauna koranovīrusa mutācija oficiāli tiek saukta par omikrona apakštipu BA 2.75, un tā pirmoreiz konstatēta Indijā pirms aptuveni mēneša. Pašlaik ar šo vīrusa paveidu slimo arī cilvēki ASV, Jaunzēlandē, Kanādā, Lielbritānijā. Zinātnieki šo BA 2.75 sauc par “otrās paaudzes” variantu, jo tas izveidojies no cita omikrona apakštipa BA.2. Pagaidām saslimušo skaits ir neliels, tāpēc ir grūti savākt izsmeļošu informāciju par šo apakštipu. Atsaucoties uz Austrijas zinātņu akadēmijas pētnieku, molekulārbiologu Ulrihu Ellingu, vācu izdevums “DW” raksta: lai arī datu pašlaik nav daudz, ir dažas nianses, ar ko šis apakštips pievērsis zinātnieku uzmanību. Salīdzinot ar priekšgājēju BA.2, jaunajam apakštipam ir astoņas papildu pīķa proteīna mutācijas, un zinātnieki uztraucas, ka šīs mutācijas ļaus vēl straujāk izplatīties omikronam, jo cilvēki, kuri, piemēram, pārslimojuši Covid-19 ar BA.2 apakštipu, inficēsies jau ar BA.2.75, jo nebūs izveidojusies imunitāte.
Uzmanība šim apakštipam pievērsta arī tāpēc, ka Indijā tas izplatās ļoti strauji un tieši reģionos, kur jau bijis šī apakštipa “sencis”, proti, BA.2. Jaunais vīrusa apakštips sociālajos medijos tiek dēvēts arī par mutantu, bet, piemēram, britu raidorganizācija BBC, ziņojot par BA.2.75 saslimšanas gadījumiem Krievijā, to sauc par “kentauru”.
Koronavīruss, kas sāka izplatīties 2020. gadā, tā sauktais Uhaņas vīruss, nav tas pats vīruss, kas izplatās šodien. Tam ir pavisam citas īpašības. Mums jau ir vairāki Covid-19 varianti - alfa, delta, omikrons, savukārt omikronam - vairāki apakštipi. “Vīrusam mutējot, veidojas tā varianti,” stāsta Sergejs Ņikišins. Piemēram, omikronam ir 30 līdz 50 mutāciju, kas to ļāva noteikt kā atsevišķu variantu. Vīrusa varianti turpina mutēt, un veidojas apakštipi, kurus ir nepieciešams klasificēt. Omikronam līdz ar to ir vairāki apakštipi, kurus apzīmējam ar BA.1, BA.2 un tālāk. Šiem apakštipiem nav piešķirti nekādi nosaukumi.
Ārsts norāda, ka BA.2.75 ir viens no omikrona apakštipa BA.2 apakšpaveidiem. “Ja salīdzinām šo jauno apakšpaveidu ar BA.2, tam ir deviņas jaunas papildu mutācijas. Tas atklāts Indijā, un arī pašlaik 74 procentos gadījumu šis apakšpaveids izplatās tieši tur,” stāsta Sergejs Ņikišins. Astoņi procenti saslimšanas gadījumu ar šo vīrusu konstatēti Lielbritānijā, bet pieci procenti - ASV. “Oficiāli ne no Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra, ne Pasaules veselības organizācijas šim paveidam nav dots nekāds īpašs nosaukums, un, ja tam ir parādījies publiski kāds nosaukums, tas ir nācis no sociālajiem tīkliem, bet nekāda zinātniska pamatojuma tam nav,” saka Sergejs Ņikišins.
Latvijā veiktajās notekūdeņu analīzēs līdz šim jaunais apakštips nav konstatēts. Šis parasti būtu pirmais signāls, ka Latvijā parādītos kāds jauns variants vai apakštips. Arī laboratoriskajās saslimušo iedzīvotāju analīzēs BA.2.75 apakštips konstatēts pagaidām nav. Dominējošais vīrusa variants ir omikrona BA.5 - 99 procentos gadījumu pašlaik Latvijā slimojošajiem ir šis vīrusa paveids, apstiprina Sergejs Ņikišins. Delta variants gandrīz neizplatās, reģistrēti atsevišķi gadījumi.
Kā skaidro ārsts, Indijā konstatētajam apakštipam pievērsta uzmanība, jo tas izplatās straujāk nekā citi, tāpēc tas ir atzīts par “interesantu” un ievērības cienīgu. Kāpēc tik būtiski ir sekot tam, vai parādās jauni apakštipi? “Tas ir svarīgi, lai analizētu vīrusa pārmaiņas un laikus pamanītu kādu variantu vai apakštipu, kas izplatās īpaši strauji, nereaģē uz vakcināciju vai arī izraisa smagāku saslimšanu,” stāsta Sergejs Ņikišins. Pašlaik ir grūti prognozēt, vai un kad varētu parādīties pavisam jauns variants, tāds kā omikrons vai kāds cits, kurš tad nu iegūtu patiešām jaunu nosaukumu. Jaunam variantam būtu jābūt pavisam ar jaunām īpašībām. Šīs vīrusa izsekošanas procesa nozīme ir arī laikus pamanīt tādu vīrusa variantu, kas, iespējams, apvienotu omikrona varianta ātro izplatīšanos un deltas izraisīto smago slimības norisi. Tad attiecīgi būtu jārīkojas. Otrkārt, kā uzsver ārsts, vakcīnas pamatā ir balstītas uz reaģēšanu pret pīķa proteīnu - olbaltumu, bet, ja vīrusa variantam ir daudz mutāciju, vakcīnas var nedarboties. “Tas laikus jāpamana,” uzsver S. Ņikišins.
