Dzemdes kakla vēzis ir novēršama slimība, un cilvēka papilomas vīrusa klātbūtnes noteikšana ļaus ievērojami veiksmīgāk un efektīvāk atklāt un ārstēt sievietes, kurām dzemdes kakla vēža attīstības risks ir augsts, norāda Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Vija Veisa.
Latvijā šovasar ieviesta jauna valsts apmaksātā dzemdes kakla vēža skrīninga metode sievietēm.
Tas ir ļoti būtiski, jo dati par dzemdes kakla skrīningu pēdējos gados nav iepriecinoši. Šīm pārbaudēm, uz kurām sievietes aicina ar īpašu vēstuli, pagājušajā gadā atsaucās tikai trešā daļa sieviešu.
Nacionālais veselības dienests informē, ka no šā gada 1. jūlija Latvijā tiek ieviesta jauna valsts apmaksātā dzemdes kakla vēža skrīninga metode sievietēm vecumā no 30 gadiem, kas ļauj noteikt cilvēka papilomas vīrusa klātbūtni organismā. Tieši savlaicīga cilvēka papilomas vīrusa noteikšana spēj brīdināt par vīrusa ierosināta priekšvēža dzemdes kakla izmaiņu attīstību. “Jaunā metode tiek izmantota valsts organizētā vēža profilaktiskās programmas ietvaros, kas paredz uzaicinājuma vēstuļu nosūtīšanu sievietēm noteiktos vecumos pārbaudes veikšanai pie ginekologa,” stāsta Nacionālā veselības centra speciāliste Evija Štālberga. “Vizīte un izmeklējamā materiāla parauga ņemšana noris tāpat kā līdz šim, savukārt materiāla laboratoriskā testēšana turpmāk tiks veikta, izmantojot jauno metodi cilvēka papilomas vīrusa noteikšanai.”
Dzemdes kakla vēzis ir novēršama slimība, un cilvēka papilomas vīrusa noteikšana ļaus ievērojami veiksmīgāk un efektīvāk atklāt un ārstēt to sieviešu riska grupu, kurām dzemdes kakla vēža attīstības risks ir augsts. “Svarīgi ir šo iespēju izmantot un mums katrai apvaicāties sev pašai, savai mammai, meitai un draudzenei - kad pēdējo reizi veikts dzemdes kakla vēža skrīnings? Tas ļauj atklāt vēža attīstības risku agrīni un dzīvot pilnvērtīgu un veselīgu dzīvi ilgāk,” saka Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Vija Veisa. Ārste uzsver, ka, ieviešot cilvēka papilomas vīrusa noteikšanu skrīninga ietvaros, Latvijas sievietēm dota līdzvērtīga iespēja novērst dzemdes kakla vēzi tāpat kā citās Eiropas valstīs.
Uzaicinājuma vēstules dzemdes kakla vēža profilaktiskās pārbaudes veikšanai reizi trijos gados tiek nosūtītas sievietēm vecumā no 25 līdz 67 gadiem, ja iedzīvotāja gada laikā pirms paredzētā uzaicinājuma sūtīšanas nav vērsusies pie ārsta un jau veikusi šādu pārbaudi. Uzaicinājums tiek nosūtīts uz sievietes deklarēto dzīvesvietas adresi, bet informācija par nosūtītajām uzaicinājuma vēstulēm ir pieejama arī ģimenes ārstu praksēs un ginekologu praksēs, kurām ir noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu.
Nacionālais veselības dienests aicina sievietes, kuras saņēmušas uzaicinājuma vēstules, neatlikt tās malā un veikt pierakstu pārbaudes veikšanai, lai pārliecinātos par savu veselību, jo izmaiņas veselībā var noritēt bez acīmredzamiem simptomiem. “Tikai regulāra pārbaužu veikšana sniedz patiesu pārliecību un drošību par savu veselību. Ja pārbaudē tomēr tiek atrastas pirmsvēža izmaiņas, tā ir iespēja uzsākt savlaicīgu ārstēšanos, lai novērstu nopietnas slimības attīstību,” skaidro E. Štālberga.
Dzemdes kakla vēža skrīninga atsaucības rādītāji liecina, ka Covid-19 pandēmijas laikā veikto profilaktisko pārbaužu gadījumu skaits samazinājās. Pirms Covid-19 izplatības to veica aptuveni 40 procenti uzaicināto sieviešu, bet 2021. gadā pārbaudes veikšanai atsaucās vien 35 procenti. Pērn kopumā ar vēstuļu palīdzību veikt dzemdes kakla skrīninga pārbaudi tika uzaicinātas 195 664 sievietes, tomēr pārbaudi veica tikai 68 736 sievietes. Lielāka atsaucība šīm skrīningam bija Vidzemē (atsaucās vairāk nekā 40 procenti sieviešu) un Latgalē (36,7 procenti sieviešu).
Arī krūts vēža skrīninga atsaucības rādītāji ir salīdzinoši zemi. 2012. gadā uzaicinātas 139 711 sievietes, no kurām pārbaudi (mamogrāfiju) veica tikai 30 procenti sieviešu. Krūts vēža skrīningu arī aktīvāk izmantojušas Vidzemes sievietes (33 procenti).
Ievērojami labāki rezultāti nekā citus gadus ir saistībā ar zarnu vēža skrīningu, kurā nav nepieciešams gaidīt uzaicinājuma vēstuli, bet skrīninga veikšana notiek ģimenes ārsta uzraudzībā, un to var veikt ikviens iedzīvotājs, kurš ir noteiktā vecumā. Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, pērn 319 541 cilvēks varēja veikt valsts apmaksātu skrīninga testu un to izdarīja vairāk nekā 60 000 cilvēku, kas ir 18,8 procenti. Salīdzinājumam - 2020. gadā tikai 14 procenti iedzīvotāju veica šo testu. 8,6 procentiem pacientu pārbaudē atklāja vēža saslimšanu.
Pavisam nesen sācis darboties prostatas vēža skrīnings vīriešiem, bet pagaidām vīriešu atsaucība ir neliela, ko speciālisti skaidro ar tikko kā uzsākto programmu.
2021. gadā kopējais vīriešu skaits, kuriem tiek apmaksāts skrīnings, bija 139 033, bet izmeklējumus veica 3876 vīrieši jeb 2,8 procenti.
