Darbs attālināti, cilvēku pulcēšanās ierobežojumi, masku lietošana visās sabiedriskās vietās – šādus pasākumus paredz Veselības ministrijas izstrādātais plāns rudens-ziemas Covid-19 pandēmijai. Drošības pasākumu noteikšana būs atkarīga no tā, cik plaša būs vīrusa izplatība rudens sākumā, kāds vīrusa paveids būs noteicošais un vai pret to strādās esošās vakcīnas.
Veselības ministrijas ziņojumā, ko šodien beidzot plānojusi izskatīt valdība, sacīts, ka pasākumi ar lielu cilvēku skaita pulcēšanos un būtiski cilvēku mobilitātes ierobežojumi būs jānosaka plašas Covid-19 infekcijas izplatīšanās gadījumā, tomēr ziņojumā nav paskaidrots, kas ir “plaša vīrusa izplatība”.
Veselības ministrijas sagatavotajā ziņojumā aprakstīti pieci Covid-19 saslimstības izplatības scenāriji rudenim atbilstoši Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra ieteikumiem, no tiem divus - zema apdraudējuma Covid-19 izplatība vai jauna pandēmija - paši eksperti raksturo kā maz ticamus. Savukārt kā Latvijas gadījumā ticamākos Veselības ministrija izvirzījusi trīs scenārijus, atbilstoši tiem sagatavoti rīcības algoritmi. Visos gadījumos liela nozīme būs vakcinācijai, cilvēku pulcēšanās ierobežojumiem un masku lietošanai sabiedriskās vietās, tomēr pašlaik nav norādīti konkrēti vīrusa izplatības rādītāji, pie kuriem Veselības ministrija rosinātu un valdība varētu apstiprināt drošības pasākumus, piemēram, ieviest ārkārtas situāciju un tai atbilstošus drošības pasākumus. Ziņojumā uzsvērta veselības aprūpes gatavošanās jaunam Covid-19 epidēmijas vilnim, taču par iespējamu attālinātu izglītības iestāžu darbu vai sabiedrisko vietu slēgšanu ziņojumā nav rakstīts.
Pašlaik pasaulē pieaug inficēšanās ar vīrusa omikron BA4 un BA5 paveidu, pieaug pacientu skaits slimnīcās. Slimību profilakses un kontroles centrā norāda, ka Latvijā pašlaik - ne strauji, bet arī pieaug saslimšanas gadījumu skaits ar Covid-19. Pēc epidemiologu teiktā, šie abi vīrusa apakštipi veicina straujāku infekcijas izplatību, ar to izskaidrojams arī tas, ka slimības pacēlums šosezon sācies agrāk nekā iepriekšējos divos gados. Epidemiologi novēro, ka pašreizējais vīrusa variants atšķirībā no alfa un delta vīrusa variantiem neizraisa pacientu smagā stāvoklī pieplūdumu slimnīcās. Prognoze liecina, ka vīruss turpinās izplatīties, un, ja šis vilnis būs nozīmīgs, daļu rudens pasākumu, iespējams, vajadzēs uzsākt jau agrāk, ko var apdraudēt kavēšanās ar Covid-19 gatavības plāna apstiprināšanu. Pēc “Neatkarīgās” rīcībā esošās informācijas, valdība ziņojumu varētu skatīt ceturtdien, 14. jūlijā, arī tādā gadījumā, ja tas joprojām nebūs saskaņots ar Finanšu ministriju.
Veselības ministrijas izstrādātais plāns paredz piecus vīrusa izplatības scenārijus (atbilstoši Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra prognozēm), bet trim ticamākajiem sagatavoti atbilstoši rīcības algoritmi. Kurš no visiem scenārijiem īstenosies Latvijā - pašlaik nav iespējams pateikt. Ņemot vērā iepriekšējo Covid-19 paveidu izplatīšanās dinamiku, ir pamats domāt, ka Latvijā rudens un ziemas epidēmijas ietekme izpaudīsies četras piecas nedēļas pēc jaunā celma atklāšanas vai uzliesmojuma citās valstīs. Saskaņā ar ekspertu prognozēm, divas nedēļas pirms epidēmijas sākuma varētu tikt saņemtas ziņas par epidēmijas raksturu un vīrusa paveida klīniskajām izpausmēm.
Gatavība rīcībai jauna Covid-19 viļņa gadījumā jāplāno tā, lai nepieciešamos pasākumus varētu sagatavot četru līdz piecu nedēļu laikā. Epidēmijas jaunais vilnis ir gaidāms šā gada septembrī - oktobrī.
Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs norāda, ka pašlaik ir būtiski nepārtraukti sekot epidemioloģisko rādītāju tendencēm Latvijā, lai nepieciešamības gadījumā īstenotu pasākumus saskaņā ar plānu.
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs izstrādājis piecus scenārijus SARS-CoV-2 izplatībai. Pirmajā scenārijā Covid-19 faktiski būtu kļuvis līdzīgs sezonālai gripai, savukārt piektā scenārija gadījumā tiek pieļauts, ka izplatītos jauns vīrusa celms, pret kuru nav efektīvas pieejamās vakcīnas, kas strauji izplatās un izsauc smagus saslimšanas gadījumus un nāves, nav imunitātes. Šos abus scenārijus Latvija “atmetusi” kā mazticamus un norāda, ka ar vislielāko varbūtību ir iespējams Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra modelētais otrais, trešais, ceturtais scenārijs, un atbilstoši tiem ir sagatavoti nepieciešamie pasākumi.
Omikrona paveida izplatības scenārija gadījumā notiktu plaša saslimšana, mirstības pieaugums riska grupās, sezonāla Covid-19 izplatība. Šajā gadījumā vakcinācija būs orientēta uz cilvēkiem, kuriem ir augsts risks smagai saslimšanai (cilvēki vecumā virs 60 gadiem, hroniski slimību pacienti), kā arī personām, kuras strādā ārstniecības iestādes, ieslodzījuma vietās, sociālās aprūpes centros. Inficētie tiktu izolēti, bet nenotiktu aktīva kontaktpersonu apzināšana, mājas karantīnu šajā situācija nevienam nenoteiktu. Būtiski sabiedrības ierobežojumi šajā scenārijā netiek paredzēti, bet ir ieteikums - darbavietās veikt regulāru testēšanu, strādāt attālināti.
Otrā jeb vidējā scenārija gadījumā saslimstība būs vidēji augsta, smagāka saslimstība ne tikai riska grupām, bet visai sabiedrībai, vīrusa izplatība varētu izpausties kā grūti pārvaldāma infekcija ar plašu saslimšanu un smagāku slimības gaitu, īpaši nevakcinētajiem. Arī šeit paredzēts veikt vakcināciju riska grupām, plus vakcinēt izglītības jomā strādājošos, kā arī citus nodarbinātos, kuri ikdienā tiekas ar daudz cilvēkiem. Izolācija un mājas karantīna tiktu noteikta saslimušajiem. Šā scenārija gadījumā tiek pieļauta pasākumu ar lielu cilvēku skaitu ierobežošana un tiek veicināts attālinātais darbs.
Savukārt, ja Latvijā vīrusa izplatība rudenī notiks pēc trešā scenārija jeb “kā delta”, tas nozīmē plašu saslimstību, augstu mirstību, slimnīcu pārslodzi. Tātad vissliktākais scenārijs. Vakcinācija, gatavojoties šim vilnim, būtu jāveic visai sabiedrībai. Šī scenārija gadījumā valdībai būs jālemj par būtiskiem cilvēku mobilitātes ierobežojumiem. Ziņojumā nav minēti konkrēti ierobežojumi - skolu slēgšana, kultūras pasākumu apturēšana un citi.
Izsekojot visiem scenārijiem un pieļāvumiem, kad varētu veidoties vīrusa izplatības būtisks pacēlums, jāsecina, ka pirmie lēmumi par iespējamiem ierobežojumiem varētu sekot septembrī. Tomēr tas būs atkarīgs no vīrusa izplatības un rakstura.
“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka Veselības ministrija ar ziņojumu lūdz piešķirt būtisku papildfinansējumu - jau tūlīt pat jeb 2022. gada otrajam pusgadam nepieciešami vairāk nekā 20 miljoni eiro. Vienlaikus papildu finansējums būs nepieciešams pakalpojumiem, kuru īstenošana tiks veikta atbilstoši scenārijam, kāds attīstīsies un ko pašlaik nav iespējams prognozēt. Aprēķini veikti indikatīvi, proti, attīstoties pirmajam scenārijam, papildus pamata pakalpojumu un gatavības nodrošināšanai būs nepieciešami vēl 45 miljoni eiro, otrajam scenārijam - vēl 75,6 miljoni eiro, bet trešajam scenārijam - vēl 98,7 miljoni eiro.
Veselības ministrija ziņojumā norāda, ka visas ar Covid-19 saistītās izmaksas nolemts neiekļaut nozaru pamatbudžetā, bet gan atsevišķi pieprasīt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Par 2022. gada otrajā pusgadā risināto situāciju un veikto pasākumu apmaksai Veselības ministrija finansējuma pieprasījumu iesniegs izskatīšanai valdībā, visticamāk, jau pēc ziņojuma apstiprināšanas.
Vēl šonedēļ Veselības ministrijas ziņojums nebija saņēmis Finanšu ministrijas (esot jāizanalizē pieprasītais finanšu apjoms) akceptu, un ministrija pieļāva iespēju iesniegt to valdībā bez saskaņošanas.
