Līdz šim pamata vakcināciju Latvijā pilnībā pabeiguši 68 procenti iedzīvotāju, bet aptuveni ceturtā daļa saņēmusi arī balstvakcināciju. Covid-19 izplatība atkal pieaug, taču vakcinācijas process pašlaik praktiski apstājies. Ko par vakcināciju saka Veselības ministrijas plāns, un vai rudenī mums atkal būs nepieciešami vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāti?
Šobrīd Latvijā valdošais Covid-19 omikrona paveids un tā apakšpaveidi ir daudz infekciozāki, tie apiet gan vakcinēta, gan izslimojuša cilvēka imunitāti, norāda Slimību profilakses un kontroles centrā. Taču saslimstība norit vieglākā formā. Rudens vakcinācijas process būs atkarīgs no tā, kāda tipa vīruss izplatīsies, bet, ja Latvija saskarsies ar jauniem Covid-19 vīrusa paveidiem, plaša sabiedrības vakcinācija būs neizbēgama.
Veselības ministrijas apkopotie dati par vakcināciju pret Covid-19 Latvijā rāda, ka visas epidēmijas laikā līdz 2022. gada maijam veikti 2,8 miljoni vakcināciju. Primāro vakcināciju uzsākuši 71 procents iedzīvotāju, bet vakcināciju pabeiguši 69 procenti iedzīvotāju. Šie rādītāji nedaudz pārsniedzot vidējo Eiropas Savienības rādītāju, kas ir 68 procenti.
Latvijā arī noteiktās vecuma grupās primārās vakcinācijas aptvere pārsniedz 80 procentus, un tie galvenokārt ir darbspējas vecuma iedzīvotāji. Balstvakcīnu saņēmuši vairāk nekā pusmiljons Latvijas iedzīvotāju, un šeit visvairāk vakcinēto ir vecuma grupā no 70 līdz 79 gadiem. Analizējot iepriekšējo Covid-19 izplatības vilni, Veselības ministrija norāda, ka kopumā vakcinācijas efektivitāte pret risku saslimt ar smagu Covid-19 formu, nonākt slimnīcā vai nomirt tika pierādīta, turklāt vakcinētiem cilvēkiem bija daudz mazāks risks nodot infekciju tālāk. Vakcinācija bijusi efektīva arī pret 2021. gada vasaras nogalē un rudenī strauji izplatījušos delta variantu.
Pašlaik vakcinācija ir “aizgājusi pagrīdē”, proti, praktiski nenotiek, jo iedzīvotājiem nav skaidrs, vai, kā un kad būtu jāvakcinējas, vai būtu nepieciešams saņemt balstvakcīnu un vai daļai Latvijas iedzīvotāju būtu vajadzīga jau arī nākamā balstvakcīna, gatavojoties rudens sezonai. Uz šiem jautājumiem “Neatkarīgajai” atbild Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologi.
Latvijā valdošais omikrona paveids un BA.4 un BA.5 apakšpaveidi ir daudz infekciozāki, kas apiet gan vakcinēta, gan izslimojuša cilvēka imunitāti, tādēļ arī mēs redzam Covid-19 inficēšanās gadījumu pieaugumu. Tas vērojams arī Eiropas Savienībā jau no jūnija sākuma. Vienlaikus stacionēto pacientu skaits un mirušo skaits nav liels. Inficētie pārsvarā ārstējas mājās, nenonākot līdz stacionāram, un slimnīcas turpina darbu ierastajā režīmā.
Pamatojoties uz Imunizācijas valsts padomes rekomendācijām, pašlaik ne epidemioloģisku, ne medicīnisku iemeslu dēļ nav pamatojuma plašai sabiedrības daļai rekomendēt saņemt otro Covid-19 balstvakcīnas devu.
Tomēr cilvēkiem vecuma grupā virs 65 gadiem situācijās, kad ir augsti Covid-19 slimības apdraudējuma riski (piemēram, nepieciešamas ārstnieciskas manipulācijas, bieža publisko pasākumu apmeklēšana, kontakts ar lielu skaitu cilvēku, došanās starptautiskos ceļojumos), būtu nodrošināma otrā Covid-19 balstvakcīna ar kādu no jau reģistrētajām mRNS tehnoloģijas vakcīnām. Tāpat imūnsupresētām personām, kurām pamatvakcinācija paredz papildu devu, būtu nepieciešamas divas balstvakcinācijas, ievērojot ieteicamos intervālus starp potēm.
Speciālisti atgādina, ka pabeigts primārās vakcinācijas kurss un veikta balstvakcinācija pasargā no smagas slimības formas un nāves iznākuma Covid-19 gadījumā. “Aicinām iedzīvotājus, kas pieder veselības riska grupai - seniorus, kā arī cilvēkus ar hroniskām slimībām, pazeminātu imunitāti - individuāli konsultēties ar savu ģimenes ārstu un lemt par primārās vakcinācijas un balstvakcinācijas veikšanu, kas to vēl nav izdarījuši,” uzsver Slimību profilakses un kontroles centra speciāliste Ilze Arāja.
Tomēr, prognozējot, kāda būs situācija rudenī, epidemiologi pieļauj plašu iedzīvotāju masu vakcināciju. “Vakcinācija visos iespējamos Covid-19 attīstības scenārijos ir domāta vispirms tādēļ, lai samazinātu Covid-19 izraisīto hospitalizācijas, smagas slimības un nāves epizožu skaitu un aizsargātu veselības aprūpes sistēmu no kritiskas pārslodzes,” norāda epidemiologi. Veselības riska grupas pacientiem ir nepieciešama aizsardzība arī pret gripu, tāpēc racionāli būtu apvienot vakcināciju pret Covid-19 un gripu, kad septembrī būs pieejama pretgripas vakcīna.
Galvenie atskaites punkti lēmumu pieņemšanā būs tādi paši kā līdz šim: skatīsimies, cik ir smagu slimības gadījumu (slimnīcās nonākušo Covid-19 pacientu skaits) un Covid-19 gadījumu skaits ar letālu iznākumu, kā arī epidemioloģiskās situācijas attīstības ātrums. Lēmumu pieņemšanu var ietekmēt arī jaunāki dati par Covid-19 klīnisko gaitu un epidemioloģisko situāciju citās valstīs, ieskaitot jaunu epidemioloģiski un klīniski bīstamu vīrusa paveidu paradīšanos. “Skatoties uz situāciju rudenī, varam prognozēt pieaugumu, bet nevar prognozēt, kāds Covid-19 vīrusa paveids būs dominējošais, kādas būs tā klīniskās izpausmes,” piebilst arī centra speciāliste Ilze Arāja. No tā arī būs atkarīgs, kad un cik plaša vakcinācijas kampaņa būs jāizvērš.
Veselības ministrijā “Neatkarīgajai” skaidro, ka atbilstoši epidemioloģiskajiem scenārijiem ir izveidoti arī vairāki scenāriji vakcinācijas īstenošanai, sākot no vajadzības vakcinēt tikai riska grupas un beidzot ar plašas sabiedrības vakcināciju, ja saskarsimies ar jauniem vīrusa paveidiem, pret kuriem līdz šim iegūtā imunitāte nedarbosies. Piemēram, vieglākajā scenārijā vakcināciju plānots īstenot ģimenes ārstu praksēs un ārstniecības iestāžu vakcinācijas kabinetos, sasniedzot līdz pat 65 000 vakcinācijas faktu nedēļā. Savukārt intensīvas slimības izplatības gadījumā vakcināciju plānots izvērst līdz pat 100 000 vakcinācijas faktu nedēļā, iesaistot visas ārstniecības iestādes un atverot vakcinācijas centrus.
Pie Covid-19 sezonālās izplatības - ja saslimstība nenotiks strauji un nebūs smagu saslimšanas gadījumu - atbildīgās iestādes neapsver iespēju ieviest Covid-19 vakcinācijas sertifikātus. Tomēr, ja infekcija izplatīsies kā “grūti pārvaldāma” (atbilstoši otram scenārijam), tad vakcinācijas sertifikātu ieviešanu varētu apsvērt sākumā, lai mazinātu infekcijas izplatību, lai novērstu masveida darbinieku darbanespēju un slogu slimnīcām. Sertifikātu aktualizēšana būs jāvērtē atkarībā no vakcinācijas efektivitātes un sabiedrības vakcinācijas aptveres, norāda Veselības ministrijā.
UZZIŅA
Vakcinācija atkarībā no Covid-19 attīstības scenārija rudenī
| Sezonāla infekcija | Grūti pārvaldāma infekcija | Nevaldāma infekcija (kā delta) |
| Vakcinācija: Riska grupas un personas, kuras nodarbinātas slimnīcās, aprūpes centros, cietumos | + nodarbinātie, kuri nonāk ciešā kontaktā ar citiem (skolotāji, pārdevēji u.c.) | Plaša visas sabiedrības vakcinācija |
| Vakcinēto skaits: 556 476 | 652 905 | 1,3 miljoni |
| Vakcinācijas sertifikāti: Netiek apsvērti | Infekcijas izplatības sākumposmā | Infekcijas izplatības sākumposmā |
Avots: Veselības ministrija
