Sasniedzot pietiekamu vakcinācijas līmeni pret cilvēka papilomas vīrusu, Latvijā vismaz uz pusi varētu samazināt saslimstību ar vairākiem vēža veidiem, uzskata Latvijas Onkologu asociācijas valdes loceklis, onkologs – ķirurgs Guntis Ancāns.
Uzsverot šīs vakcīnas nozīmi, eksperti mazina sabiedrībā valdošos mītus un atgādina, ka cilvēka papilomas vīruss, kura saikne ar onkoloģiskām slimībām ir pilnībā pierādīta, ir atbildīgs ne tikai par dzemdes kakla vēža, bet virkni citu onkoloģisku slimību izraisīšanu.
Visbiežāk par cilvēka papilomas vīrusu esam dzirdējuši saistībā ar dzemdes kakla vēzi, jo tieši meitenēm bija paredzēta pirmā pret šo vīrusu radītā vakcīna, tomēr šo vīrusu var saskarties ikviens cilvēks neatkarīgi no dzimuma. Šis vīruss inficē ādas un gļotādu dziļākos slāņus, šim vīrusam ir vairāki veidi, no tiem tieši augsta riska tipi veicina dzemdes kakla, dzimumorgānu, kā arī mutes, galvas un kakla vēža attīstību. Turklāt gan vīriešiem, gan sievietēm. Bērnu infektoloģe, Bērnu slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska norāda, ka katrs divdesmitais audzējs pasaulē ir cilvēka papilomas vīrusa izraisīts. “Šis vīruss ir kā partizāns, ko imūnsistēma nepamana, bet pret to radītā vakcīna rada pietiekami augstu antivielu līmeni, kas, kā liecina jaunākie pētījumi, ir noturīgs un aizsargā cilvēku,” stāsta Dace Zavadska. Pasaules attīstītāko valstu - ASV, Kanādas un Austrālijas, kuras pirmās uzsāka meiteņu vakcināciju pret šo vīrusu - dati liecina, ka strauji samazinājusies saslimstība ar dzemdes kakla vēzi, un, kā saka D. Zavadska, zināmā mērā starp šīm valstīm norit sacensība, kura pirmā varēs paziņot, ka dzemdes kakla vēzis ir pilnība izskausts.
Pirmā vakcīna pret šo vīrusu parādījās pirms aptuveni 20 gadiem, un par būtiskiem sasniegumiem liecina arī Zviedrijas un citu Eiropas valstu pieredze. Pašlaik šī vakcīna ir 141 pasaules valsts vakcinācijas kalendāros meitenēm, kā arī 63 valstīs vakcīna ir pieejama gan zēniem, gan meitenēm. Vakcīnas radīšanas pamatā ir zinātnieka Haralda Curhauzena atklājums, ka vēzi izraisa vīruss - zinātnieks saņēma Nobela prēmiju medicīnā, savukārt cilvēki - vakcīnu.
Latvijā kopš 2010. gada ir uzsākta valsts apmaksāta 12 gadus vecu meiteņu vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu, un, tā kā visaugstākā šā vīrusa sastopamība ir gados jaunām sievietēm (līdz 24 gadu vecumam), tad vakcinē meitenes pirms vēl dzimumdzīves uzsākšanas. Sākotnēji vakcinēja tikai meitenes, jo vakcīna pamatā bija tieši pret noteiktiem infekcijas ierosinātājiem, kas skar sievietes, taču tagad vakcīna pasargā no deviņiem visbiežāk sastopamajiem vēža tipiem, kas skar gan sievietes, gan vīriešus, tāpēc kopš 2022. gada valsts apmaksāta vakcinācija tiek nodrošināta arī zēniem 12 līdz 14 gadu vecumā.
Mediķi un zinātnieki, kā mēs visi, saskārušies ar milzum daudz mītu par šo vakcīnu, un, kā atzina Dace Zavadska tas ietekmējis arī vakcinācijas aptveri. Vakcinācijas sākuma posmā gadā vakcinējās ap 60 procentiem noteiktā vecuma meiteņu, taču, piemēram, 2016. gadā vakcinēto meiteņu īpatsvars nokritās līdz 44 procentiem.
Kāpēc šo Curhauzena atklājumu un vēlāk arī vakcīnas radīšanu sauc par revolucionāru? Jo cilvēki daudzkārt uzdod jautājumu - kas izraisa vēzi, kāpēc viens cilvēks saslimst, cits nē? Kā no vēža sevi pasargāt? Lūk, dzemdes kakla vēža gadījumā ir zināms, kas izraisa vēzi, un ir vakcīna, kas cilvēku var pasargāt.
Dace Zavadska uzsver, ka zinātnieki ir ļoti labi atspēkojuši mītus par šo vakcīnu un ir arvien vairāk un vairāk pierādījumu, ka tā pasargā no onkoloģiskām slimībām.
Sabiedrības izpratnei augot, vakcinācijas līmenis arī pieaug, un 2020. gadā vakcinētas ar pirmo vakcīnas devu jau bija 73 procenti meiteņu, bet pilnu vakcīnas kursu saņēmušas 62 procenti meiteņu. Pēdējos divos gados vakcinācijas līmenis atkal nedaudz krities, un tas saistīts ar Covid-19 pandēmiju un pieejamību ģimenes ārstiem. Kopš vakcīna ir pieejama zēniem, Veselības ministrija un citas atbildīgās iestādes aicina pusaudžu vecākus un pašus jauniešus iepazīties ar informāciju un izlemt par labu vakcīnai. Visus jautājumus, piemēram, par vakcīnas blaknēm, ģimenes aicinātas uzdot arī ģimenes ārstiem, kuru praksēs var saņemt vakcīnu. Šāgada pirmajā pusē vakcīnu pret cilvēka papilomas vīrusu ir saņēmuši jau 35 procenti zēnu, bet pilnu vakcinācijas kursu no viņiem pabeiguši divi procenti.
Diemžēl dati par saslimstību ar vēzi Latvijā nav iepriecinoši, taču par tiem jārunā, lai parādītu, ka, vismaz runājot par vēža veidiem, kurus izraisa cilvēka papilomas vīruss, cilvēki var rīkoties profilaktiski. Onkologs - ķirurgs Guntis Ancāns situāciju raksturo ar dažādu onkoloģisko slimību izplatību. Galvas un kakla vēzis: saslimstība Eiropā ir 19,8 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, Latvijā - 29 gadījumi; mirstība Eiropā - 7,7 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, Latvijā - 17,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. “Kā onkologi mēs zinām, ka šis vīruss nesaudzē nevienu, arī vīriešus, un galvas un kakla vēzis skar arī vīriešus,” stāsta ārsts. “Kāpēc ir tik liela atšķirība datos Latvijā un Eiropā? Vispirms, virkne Eiropas valstu uzsāka vakcināciju pret vīrusu agrāk nekā Latvija. Otrkārt, mēs redzam, ka Latvijā vairāk nekā trešdaļai šī vēža pacientu slimību atklāj ceturtajā stadijā… Ja Latvijā vakcinētos pietiekami liels cilvēku skaits un ja cilvēki laikus vērstos pie ārsta, vismaz 70 procentu šo nāves gadījumu nebūtu.”
Guntis Ancāns min vēl vairākus vēža veidus - gan sievietēm, gan vīriešiem, piemēram, sieviešu dzimumorgānu vēzis, vīriešiem - dzimumlocekļa vēzis, kurus 70 procentos gadījumu izraisa vīruss. Tās valstis, kuras jau divdesmit gadu vakcinē pret cilvēka papilomas vīrusu, redz pozitīvas izmaiņas - pašlaik šie vēža veidi ir sastopami divreiz mazāk. Onkologs aicina arī aizdomāties, cik maksā tava veselība - ja to var aizsargāt ar vakcīnu, ko apmaksā valsts?
