Novados

Ziemassvētku laiks Ventspilī ir sācies! Pilsētā mirdz svētku rotājumu gaismas, koši sapostas eglītes un kursē “Ziemassvētku vilcieniņš”, bet Lielais laukums pārsteidz ar jaunumu – Ziemassvētku klavierēm!

Latvijā vairāk nekā 250 tūkstošos mājokļu neviens pastāvīgi nedzīvo. Visvairāk tukšu dzīvokļu ir Rīgā, taču tieši šajā pilsētā potenciālajiem īrniekiem ir visgrūtāk atrast mājokli par piemērotu cenu.

Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 103.gadadienu, vairākās vietās pilsētā 18.novembrī būs apskatāmas gaismu un video instalācijas, kurās atspoguļoti mūsu valsts simboli. Aicinām doties nesteidzīgā pastaigā pa pilsētas ielām, skaistākajām vietām un apskatīt “Simbolu galeriju”.

Sievietēm Latvijā ir izredzes nodzīvot vidēji 79,5 gadus, savukārt vīriešiem vidējais paredzamais mūža ilgums Latvijā ir vien 70,4 gadi. Tas ir viens no viszemākajiem Eiropas Savienībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izdotais statistikas krājums “Demogrāfija, 2021”. Taču arī Latvijā vidējais paredzamais dzīves ilgums atšķiras starp reģioniem.

Pašvaldības apņēmušās paciest, ka valsts 2022. gada budžeta projektā paredzētais pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 52,3 miljoniem eiro jeb 3,1% atpaliek Latvijas Bankas (LB) prognozētā cenu pieauguma par 4%, kas pašvaldību iespējas samazina par 68 miljoniem eiro.

Stāstā par Madonā ekshumēto sarkanās okupācijas armijas ģenerāli Nikolaju Jakuņinu noticis absolūti negaidīts pavērsies. Ģenerāļa pīšļi, sagatavoti pārapbedīšanai, atrodas Madonas slimnīcas morgā, sarkanarmiešu kapos ir izrakts jauns kaps, kapsētā ir uzstādīts jauns piemineklis, taču pārapbedīšana nenotiks. Krievijas vēstniecība pasākumu atcēlusi.

Šogad biedrība „Jūras Zeme” un Lauku atbalsta dienests apstiprināja biedrības „Skultes jahtklubs” iesniegto projekta pieteikumu par jahtkluba piestātnes izveidi, kam atbilstoši Zvejniekciemā pie Skultes ostas ir izveidota jauna jahtu un laivu piestātne.

Vēl pirms gadiem desmit vārds „mulča” daudziem bija svešvārds, kas zināms vien dārzkopības speciālistiem, taču šodien „mulča” un „mulčēšana” ir praktiski jebkura cilvēka, kurš kaut nedaudz ko zina par dārziem un augiem, ikdienas leksikā. Savā būtībā mulča ir jebkurš bioloģiskas izcelsmes sasmalcināts materiāls, ar ko pārklāj zemi, lai pasargātu kultūraugus no nezāļu uzbrukumiem, saglabātu augsnes mitrumu, neļautu zemei pārkarst, saglabātu tās irdenumu un vēl daudzos veidos pozitīvi iedarbotos uz zemes sastāvu un augiem.

Vienota mērķa kopdarbs ir iespēja būt saliedētiem, jo kopā mēs varam vairāk un labāk – tāds ir jaunā Saulkrastu novada virziens. Vasaras sākumā pēc vairāku gadu pārtraukuma pilsētas estrādē atkal no jauna atskanēja novadnieku čalas un rosība. Estrādes un atjaunotā Neibādes parka apmeklētāji bija ieradušies apskatīt, kāda izskatās atjaunotā parka daļa un Saulkrastu estrāde pēc rekonstrukcijas.

Aizvadītajā gadā Saulkrastos ir veikti ievērojami infrastruktūras uzlabojumi, kas ne tikai uzlabo pilsētvidi vietējiem iedzīvotājiem, bet arī veicina tūrisma plūsmu, padarot Saulkrastus par vēl ērtāku un komfortablāku vietu dzīvošanai, kvalitatīvai atpūtai un populāru tūrisma galamērķi. Saulkrasti, pilsēta, kas dzīvo Saules ritmā!

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits sācis Jaunās konservatīvās partijas vai savu personīgo 14. Saeimas vēlēšanu kampaņu, apbraukājot pašvaldības un solot būvēt tur kosmodromus un fantadromus, kurus visus savienošot čertjoslu šosejas.

Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejam šī vasara bijusi īpaši krāsaina un ražīga. Protams, tāds būs arī rudens, jo muzejā joprojām skatāmas vairākas izstādes, kuras var redzēt vienīgi Gulbenē. Par jaunumiem stāsta Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Vorza:

Gulbenes novada teritorijā biedrība “SATEKA” apvieno 55 biedrus un darbojas kopš 2007. gada maija. Tā ir kā tilts starp vietējo pašvaldību, nevalstisko organizāciju un dažādu jomu uzņēmējdarbības pārstāvjiem, kā arī aktīvajiem iedzīvotājiem.

Gulbenes novada Sporta pārvalde kopā ar citām reģiona pašvaldībām ir izveidojusi sporta līgu “Atzeles sports”, kas apvieno komandas un organizē reģionāla līmeņa sacensības klasiskajā un pludmales volejbolā, kā arī klasiskajā un 3x3 basketbolā. Pirmsākumi apvienībai “Atzeles sports” ir likti jau 2017. gadā, kad Alūksnes, Balvu un Gulbenes novads izveidoja vienotu volejbola čempionātu – “Atzeles volejbola līgu”. Attīstoties sadarbībai arī citos sporta veidos, klāt nākušas Madonas novada komandas un čempionāti 3x3 un klasiskajā basketbolā, kā arī 2021. gadā pirmo reizi tika organizētas sacensības “Atzeles sports” pludmales volejbolā un 3x3 basketbolā.

Kultūras dzīvi pēdējos divus gadus krietni paplucinājuši ir Covid-19 pandēmijas ierobežojumi, taču kultūras cilvēki nepadodas un meklē arvien jaunus risinājumus un iespējas, lai cilvēki varētu saņemt nepieciešamo kultūras devu, kā arī piepildīt savu vēlmi dejot, dziedāt un spēlēt teātri kaut vai attālināti.

Kultūrvēsturiskais Gulbenes–Alūksnes šaursliežu dzelzceļš jeb bānītis kursē pēc noteikta kustības grafika bez pārtraukumiem jebkuros laika apstākļos 365 dienas gadā, katru dienu veicot četrus reisus. Šāds regulāri kursējošs šaursliežu vilciens ir vienīgais Baltijas valstīs. Taču gulbeniešiem mazbānītis ir kas vairāk nekā parasts transporta līdzeklis. Tas ir industriālais piemineklis un populārs tūristu apskates objekts, kā arī Gulbenes un Alūksnes novada atpazīstamības zīmols un reģiona tūrisma attīstības mugurkauls.

Kopš šā gada vasaras Gulbenes novada pašvaldības aģentūra “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” kopā ar šīs aģentūras struktūrvienību – izglītojošo un interaktīvo centru “Dzelzceļš un Tvaiks” ir iekārtojušies vēsturiskajā Gulbenes dzelzceļa stacijā, kas ir šīs pilsētas tūrisma plūsmas epicentrs.

Stājoties spēkā jaunajai izglītības pieejai – kompetencēs balstītam mācību saturam, skolām un skolotājiem ir ieteikts izmantot pieejamos lokālos resursus. Tas nozīmē, ka mācību priekšmetu apguvei jāizvērtē un jāiesaista vietējie uzņēmumi, muzeji, saimniecības un citas struktūras un procesi, kas var kalpot par kompetenču izglītības stūrakmeni.

Atskatoties dažus gadsimtus senā Latvijas un citu Eiropas valstu lauku ainavā, redzam, ka jumtu segumos zināmā mērā valda daudzveidība – salmu jumti, niedru jumti, lubiņu jeb skaidu jumti. Interesanti, kādi apsvērumi noteica saimnieku izvēli? Atbilde ir gluži vienkārša – kas bija pieejams, no tā arī jumtus klāja. Ja apkārtne bagātīga ar ūdeņiem un tajos augošajām niedrēm, tad dominē niedru jumti, ja apvidus mežaināks, tad lubiņu vai skaidu jumti ir visbiežāk sastopamie, bet auglīgos apvidos ar spēcīgām graudaugu audzēšanas tradīcijām, visbiežāk ēku jumtus klāja salmi.

Gulbenes novada pašvaldība iet soli pretī topošajiem un cenšas pielāgoties strādājošo uzņēmumu ritmam. Tiek veidota vide un atbalsta mehānismi, kas iedzīvotājus mudina uzsākt savu biznesu, palīdz uzņēmumiem augt, piedāvājot tiem izglītojošus notikumus, profesionāļu konsultācijas un iespēju robežās arī piemērotu infrastruktūru un tehnoloģijas.

Gulbenes novads ir viens no retajiem, ja ne vienīgais, kurā ir saglabājusies un nostiprinājusies 2. līmeņa pašvaldība – bijušais rajons ar tolaik funkcionējošajām pagastu padomēm, šobrīd – novada pašvaldība ar pilsētu un 13 pagastu pārvaldēm, kam secen ir gājusi gan 2009. gada, gan 2021. gada administratīvi teritoriālā reforma.

Pašvaldību vēlēšanās Varakļānu un Rēzeknes novadā lielāko atbalstu guvuši tie politiskie spēki, kurus pārstāvēja līdzšinējie pašvaldību vadītāji. Bet lielākā vēlēšanu aktivitāte bija Varakļānos – novadā, par kura pievienošanu Latgalei vai Vidzemei jālemj nākamajiem četriem gadiem.