Divdesmit četras stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā Dobeles un apkārtnes slimnīcā pacientus gatavs ir pieņemt ķirurgs/traumatologs, dzemdību/ginekoloģijas speciālists, pediatrs, terapeits, radiologs, anesteziologs/reanimatologs, kā arī nepārtrauktā režīmā strādā laboratorija, operāciju bloks un radioloģijas nodaļa.
“Neatkarīgajai” stāsta Dobeles un apkārtnes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Leons Zariņš.
Veselības aprūpes sistēma pēdējo divu gadu laikā ir bijusi ļoti saspringtā situācijā. Kāds šis laiks ir bijis Dobeles un apkārtnes slimnīcā?
Arī mūsu slimnīca ir iesaistījusies Covid-19 pacientu ārstēšanā - gan pirmajā, gan arī pēdējā pandēmijas vilnī slimnīcā tika atvērta speciāla nodaļa ar 16 gultām šiem pacientiem. Patlaban slimnīcā nav pacientu, kuriem kā pamatdiagnoze ir noteikta Covid-19, tomēr esam saglabājuši daļu speciālās nodaļas, kur izvietojam pacientus, kam Covid-19 ir noteikta kā blakusdiagnoze. Pirms dažām nedēļām šādu pacientu bija vairāk nekā desmit, bet ar katru dienu to paliek mazāk.
Vai Dobeles slimnīcā tika uzņemti Covid-19 pacienti smagā stāvoklī?
Nē - izveidotā Covid-19 ārstēšanas stratēģija paredz, ka vissmagākajos gadījumos pacienti tika nogādāti un ārstējās universitāšu slimnīcās, tas ir, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) un P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Nedaudz vieglākas slimības gaitas pacientus ārstēja reģionālajās slimnīcās, tādējādi Dobeles slimnīcas apkalpes zonas smagākie pacienti tika nogādāti Jelgavas reģionālajā slimnīcā, bet Dobele uzņēma slimniekus ar vidēji smagu un vidēju slimības gaitu. Turklāt, lai atbrīvotu vietas augstāka līmeņa slimnīcās, pacientus, kad tiem vairs nebija nepieciešama intensīvā aprūpe, pārveda uz Dobeles vai citām šāda līmeņa slimnīcām, kuras bija iesaistītas Covid-19 pacientu ārstēšanā.
Kovida laikā tika izveidots reģionālais sadarbības slimnīcu tīkls, kura ietvaros pacienti tika pārvietoti uz slimnīcām, kas atbilst viņu ārstēšanai nepieciešamajiem apstākļiem un iespējām, tādējādi efektīvi tika izmantota katras slimnīcas kapacitāte. Vai saskatāt iespēju arī turpmāk izmantot šādu pieeju?
Mūsu reģionā vadošā slimnīca ir Jelgavā, sadarbības tīklā iekļauta Dobele, Bauska un Ģintermuižas psihoneiroloģiskā slimnīca. Plāns par turpmāko slimnīcu sadarbības modeli valstī pastāv, taču šajā procesā ir vairāki nezināmie. Ja par medicīnisko pusi slimnīcas var vienoties, tad neskaidrības ir juridiskajā pusē, jo katrai no pieminētajām slimnīcām ir savs īpašnieks - pašvaldība. Slimnīcas savā starpā var sadarboties tīri koleģiāli, bet tam nav juridiska pamatojuma - es nevaru uzspiest Jelgavas slimnīcas vadītājam pieņemt kādu pacientu vai arī otrādi, jo katru no mums darbā ir pieņēmusi vietējā pašvaldība. Vēl vairāk situāciju sarežģī notikusī teritoriālā reforma, kuras rezultātā Dobeles novada pašvaldības pārziņā tagad ir arī Auces slimnīca un Tērvetes rehabilitācijas centrs, doktorāti. Kāds būs valstiskais regulējums, vēl nav zināms, vērā jāņem fakts, ka slimnīcas ir pašvaldību īpašumā, bet to darbību pamatā finansē valsts. Ir jau labi, ka ir vīzijas, bet viss nav tik vienkārši, un šobrīd sadarbība vairāk izskatās pēc labās gribas žesta, kura bijusi arī agrāk.
Daudzkārt ir runāts par valsts apmaksāto pakalpojumu tarifiem, kuri neatbilst patiesajiem izdevumiem. Vai situācija ir mainījusies?
Pagājušajā gadā tarifi ir koriģēti, bet nevar teikt, ka tagad tie pilnībā nosedz slimnīcās sniegto pakalpojumu izmaksas. Situāciju aktualizē strauji pieaugušās energoresursu cenas. Nevar teikt, ka valsts neko nedara un slimnīcām nepalīdz - arī piešķirtā energoresursu kompensācija, kura ir spēkā līdz aprīlim, ļāva slimnīcām justies finansiāli stabilāk. Taču, kā būs turpmāk, redzēsim.
Kā Dobeles slimnīcā mainās stacionāro un ambulatoro pacientu skaits?
Šādi skaitļi neparādītu patieso ainu, jo stacionāros uzņemto pacientu skaita samazinājums daudzās slimnīcās ir tikai šķietams. Visiem zināms, ka slimnīcās trūkst speciālistu, kas nozīmē, ka slimnīcā var tikt uzņemts tikai tik daudz pacientu, cik atļauj pieejamo speciālistu kapacitāte. Piemēram, ja slimnīcā ir divi terapeiti, tad slimnīca varēs uzņemt divas reizes vairāk pacientu nekā tad, ja ir pieejams tikai viens terapeits. Tas pats attiecas uz jebkuru citu profilu - dzemdniecību, ķirurģiju, traumatoloģiju. Dobeles un apkārtnes slimnīca visos iespējamos veidos cenšas piesaistīt jaunos ārstus, taču ne vienmēr tas izdodas. Kopā ar pašvaldību piedāvājam ārstiem dzīvojamo platību, bērnudārzus, iespēju robežās arī piemaksas pie atalgojuma, nodrošinām mūsdienīgu un dinamisku darba vidi, kā arī slēdzam līgumus un sedzam maksu par rezidentūru. Tas, ka tiek apmaksāta rezidentūra un noslēgts līgums ar topošo ārstu, nebūt negarantē, ka jaunais speciālists strādās Dobelē - nereti viņi dabū labi apmaksātu darbu galvaspilsētā vai kādā no lielajām reģionālajām slimnīcām un ir ar mieru atmaksāt mūsu slimnīcas ieguldījumus viņu izglītībā.
Kas ir Dobeles slimnīcas spēcīgākās puses?
Faktiski visi profili, kas paredzēti mūsu slimnīcas darbībā, ir līdzvērtīgi. Dobelē pietiekami aktīvi strādā gan dzemdību un ginekoloģijas nodaļa, gan ķirurģija, gan terapija. Piebildīšu, ka Dobelē veicam arī lielo locītavu endoprotezēšanu, ko varam nodrošināt mūsdienīgā ķirurģijas blokā. Tāpat veicam laparoskopiskās operācijas. Domāju, ka visās slimnīcās nevajag ļoti dārgu aprīkojumu, jo sarežģītu manipulāciju veikšanai ir paredzētas universitātes slimnīcas, taču tas nenozīmē, ka tādām slimnīcām kā Dobele nav būtiska loma sabiedrības veselības sistēmā - cilvēki slimo arī ar vienkāršākām slimībām, un arī šādos gadījumos ir nepieciešama pietiekama labas kvalifikācijas ārstēšana un aprūpe, turklāt tuvu mājām.
Patlaban slimnīcā redzami būvdarbi - ko pēc to pabeigšanas iegūs Dobeles un apkārtnes cilvēki?
Šobrīd redzamie būvdarbi saistās ar internā bloka un rehabilitācijas nodaļas pārbūvi, ko 85% apmērā atbalsta ERAF, 9% sedz valsts budžets, bet 6% ir slimnīcas līdzfinansējums. Kopējais attiecināmo izmaksu apjoms ir 1,87 miljoni eiro. Papildus tam slimnīca ieguldīs ievērojamus līdzekļus telpu aprīkojumā, tostarp vannām, dušām, gultām, skapīšiem u.c. aprīkojumā, kas būs ap 239 tūkstošiem eiro. Ļoti ceram, ka projekts noslēgsies jau šā gada vasaras vidū, bet pavisam noteikti tam jānoslēdzas septembrī. Covid-19 pandēmija ietekmējusi arī šī projekta realizāciju, jo nebija iespējams savlaicīgi piegādāt celtniecības materiālus un iekārtas no ārvalstīm. Arī karš Ukrainā atstāj savu ietekmi.
Pēc projekta noslēguma būs pieejami jauni rehabilitācijas veidi, kā arī palielināsies rehabilitācijas nodaļas kapacitāte. Tas nozīmē, ka varēsim uzņemt skaitliski lielāku pacientu plūsmu, taču daudz ir atkarīgs no valsts finansējuma apjoma. Protams, piedāvāsim arī maksas pakalpojumus.
Vai esat nokomplektējuši fizioterapeitu, fizikālās terapijas ārstu un rehabilitologu komandu?
Rehabilitācijas nodaļa mums bija arī iepriekš, tāpēc arī atjaunotajā nodaļā esošie darbinieki turpinās darbu. Tajā pašā laikā esam stiprinājuši rehabilitācijas nodaļas kolektīvu, piesaistot jaunu fizioterapeitu. Ļoti vajadzētu vēl vienu rehabilitācijas ārstu, lai spētu nodrošināt ērti pieejamus un augstas kvalitātes rehabilitācijas pakalpojumus maksimāli lielam pacientu lokam un efektīvi izmantotu esošo infrastruktūru.
