Ivars Gorskis: esmu par novada līdzsvarotu attīstību

BEZ PUTEKĻIEM. “Kā vienu no sava darba mērķiem esmu izvirzījis novada pilsētu un ciemu ielu asfaltēšanu vai apstrādi ar dubulto virsmas segumu,” uzsver Ivars Gorskis © Publicitātes foto

Pēc administratīvi teritoriālās reformas Dobeles novads atkal ieguvis bijušā rajona robežas – apvienoti ir Dobeles, Auces un Tērvetes novadi.

Par pirmā pusgada darbu atkal apvienotajā novadā Neatkarīgā uz sarunu aicināja Dobeles novada domes priekšsēdētāju Ivaru Gorski (ZZS).

Var teikt, ka esat no jaunpienācējiem Dobeles novada vadībā, tāpēc vispirms, lūdzu, iepazīstiniet ar sevi Latvijas sabiedrību - kur mācījāties, kur strādājāt?

Mācoties Policijas akadēmijā, esmu ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnēs. Jau vairāk nekā 20 gadus strādāju par juristu dažādās pašvaldībās, tajā skaitā Tērvetē un Aucē. Esmu bijis arī Vītiņu pagasta padomes deputāts un strādājis dažādās pašvaldību komisijās. Līdz ar to varu teikt, ka 20 gadu laikā esmu labi iepazinis pašvaldību darbu, it īpaši no juridiskā skatupunkta.

Tūlīt pēc pašvaldību vēlēšanām ar vienas balss pārsvaru priekšsēdētāja amatā tika ievēlēts Edgars Gaigalis (Nacionālā apvienība). Taču drīz vien notika izmaiņas un šajā amatā ievēlēja jūs. KNAB pārvēlēšanu saistībā saskatīja pārkāpumus, tāpēc medijos plaši tika apspriesta kukuļošana - amata piedāvāšana izšķirošajai balsij, no KPV/LV ievēlētajam deputātam. Lūdzu jūsu šīs situācijas skaidrojumu.

Ir jāsaprot, ka KNAB procesuālās darbības nav tiešā veidā saistītas ar Dobeles novada domes deputātiem - nevienam no deputātiem uzsāktajā kriminālprocesā nav noteikts kāds statuss, izņemot liecinieka statusu. Es neesmu bijis klāt sarunās, ko veikuši mūsu partijas vadības pārstāvji, tāpēc nevaru tās komentēt. No tā, kas ir publiski izskanējis, saprotams, ka amata piedāvāšana KPV/LV pārstāvim, kam piederēja izšķirošā balss, tiek traktēta kā kukuļošana. Es kā jurists uzskatu, ka par politiskām sarunām, par savstarpēju vienošanos amatu sadalē un tamlīdzīgi nevar uzsākt kriminālprocesu par kukuļošanu. Bez politisko spēku savstarpējām sarunām vispār nav iespējams pastāvēt - tās vienmēr ir bijušas un būs gan Latvijā, gan citās valstīs. Ir loģiski, ka pirms katras valdības gāšanas notiek politiķu sarunas par to, kā jaunā valdība strādās jaunajā situācijā. Būtu liekulīgi izliekties, ka tas tā nenotiek - politiķu sarunas ir demokrātijas sastāvdaļa. Manuprāt, šī lieta tiks izbeigta, jo tai nav juridiska pamatojuma.

Runājot par konkrēto cilvēku, kuram bija piedāvāta priekšsēdētāja vietnieka vieta, jāpasaka, ka viņš šo vietu ir atstājis. Tam bija vairāk iemesli, pirmkārt, pats deputāts ātri saprata, ka nespēj tikt līdzi pašvaldības straujajam darba tempam. Otrkārt, arī mani kā domes priekšsēdētāju nepamierināja viņa darba kvalitāte, tāpēc šobrīd šis cilvēks ir ierindas deputāta statusā.

Vai ir izdevies panākt vismaz pamieru ar opozīcijas pārstāvjiem un uzsākt ritmisku pašvaldības darbu bez politiskām peripetijām, bet ar saimniecisku pieeju?

Jā, praktiski jau kopš manas ievēlēšanas dienas mēs ļoti veiksmīgi esam uzsākuši darbu un visi domes lēmumi tiek pieņemti nevis pozīcijā un opozīcijā, bet gan pēc katra deputāta personīgas pārliecības. Ir svarīgi, ka visi deputāti iesaistās pašvaldības darbā - neviens deputāts nedrīkst būt atstumts partijas piederības dēļ, jo par katru no mums ir balsojuši mūsu vēlētāji.

Jūsu darba gaitas saistās ar bijušo Tērvetes un Auces novadu pagastiem, tagad - arī ar Dobeles novada pagastiem. Vai var teikt, ka līdz ar to vairāk uzmanības pievērsīsiet pagastu attīstībai? Neviens vairs nevarēs teikt, ka netiek pārstāvētas pagastu intereses...

Ne tikai bijušo Tērvetes un Auces novadu pagastu, bet arī bijušā Dobeles novada pagastu vajadzībām turpmāk tiks pievērsta lielāka uzmanība. Par to liecina arī nākamā gada budžeta plāns. Protams, ka Dobeles pilsētai kā novada centram paredzēti lielāki ieguldījumi, taču vēlos akcentēt līdzsvarotu novada teritorijas attīstību.

Tērvetes un Auces novadi, kas teritoriālās reformas rezultātā ir atkal Dobeles novada sastāvdaļas, bija pieraduši saimniekot paši par sevi. Kā izdodas vienā veselumā apvienot trīs bijušo novadu cilvēkus?

Es uzskatu, ka, tieši pateicoties manai iepriekšējai darba pieredzei Aucē un Tērvetē, kā arī sadarbojoties ar Dobeles kolēģiem, šobrīd spēju kvalitatīvi veikt apvienotā novada priekšsēdētāja pienākumus. Gadu laikā ir izveidojušās labas koleģiālās attiecības ar vairākiem pieredzējušiem pašvaldību vadītājiem, tostarp Daci Reiniku, Gintu Kaminski, Andreju Spridzānu, Gunti Safranoviču, kuri šobrīd ir ievēlēti novada deputātu korpusā - tā ir mana komanda, tā ir mana spēcīgā aizmugure - vienmēr varu paļauties uz viņu profesionalitāti un padomu. Domāju, ka pieredzējusī komanda ir novada pašvaldības kvalitatīva darba atslēga. Ir daudz izdarīts, lai jau no 1. janvāra visas novada struktūrvienības uzsāktu pilnvērtīgu darbu.

Vai ir izstrādāti dokumenti un pieņemti lēmumi, kā turpinās strādāt pašvaldības iestādes - sociālais dienests, bāriņtiesa?

Gandrīz viss lielais darbs ir izdarīts: ir izveidota struktūra un apstiprināti dokumenti, palicis tikai apstiprināt štatu sarakstu un vakancēm atbilstošus darbiniekus. Jāpiebilst, ka šobrīd saskaramies ar kadru jautājumu, piemēram, sociālajā dienestā ir vairākas brīvas amata vietas. Tas gan nenozīmē, ka štata vietu skaits ir palielināts, bet gan to, ka vairāki pensijas vecuma sociālā dienesta darbinieki ir izvēlējušies neturpināt darba gaitas, bet doties pelnītā atpūtā. Arī pašvaldības administrācijā šī iemesla dēļ notiek kadru mainība.

Vēlos uzsvērt, ka pašvaldības pakalpojumu pieejamība katrā pagastā tiks saglabāta, arī kultūras centri paliks savās vietās, bibliotēkas bija un būs.

Katrā novadā sociālo pakalpojumu pakete bija atšķirīga. Vai ir izdevies panākt solīto un no 1. janvāra visā novadā būs vienādi sociālie pakalpojumi un atbalsta mehānismi?

Jā, izstrādājot jauno sociālo pakalpojumu paketi, vadījāmies pēc principa: kādā no bijušajiem novadiem iepriekš pastāvējušais dāsnākais pakalpojums tagad jāievieš visā novadā, taču nepieļaujot līdzekļu izšķērdēšanu. Piemēram, Tērvetes un Auces novados pašvaldība nodrošināja bezmaksas pusdienas visiem skolēniem no 1. līdz 12. klasei. Šobrīd deputāti ir apstiprinājuši lēmuma projektu, kas paredz, ka no 1. janvāra brīvpusdienas saņems visi izglītojamie arī bijušā Dobeles novada teritorijā. Savukārt sociālās palīdzības pabalsts Dobeles novadā līdz šim bijis lielāks nekā Auces un Tērvetes novados - plānots visā jaunizveidotajā novadā ieviest lielāku sociālās palīdzības pabalstu. Tāpat ir padomāts par pakalpojumu pieejamību: katrā bijušā novada centrā tiek saglabāta sociālo pakalpojumu pieejamība, kas nozīmē, ka saglabājas arī darba vietas.

Vai jaunā novada robežās nāksies pārskatīt arī skolu tīklu?

Esam izvērtējuši situāciju un redzam, ka izmaiņas nav nepieciešamas - skolu tīkls ir sabalansēts un strādāt spējīgs. Skolēnu skaits visās izglītības iestādēs ir pietiekams, vienīgi jāpārskata skolēnu autobusu maršruti, lai vienā laikā nebrauktu sabiedriskais transports un skolēnu autobuss. Nelielas izmaiņas attieksies uz Bēnes mūzikas skolu - tā visticamāk pārcelsies uz Bēnes pamatskolas telpām.

No malas skatoties, man kā bijušajai dobelniecei šķiet, ka no iepriekšējās domes vadības esat saņēmis labu mantojumu - pilsēta ir sakārtota, Tirgus laukums pārbūvēts, ielas vēl arvien tiek remontētas, pils ir uzbūvēta, stadions kārtībā, ģimnāzija atjaunota un pilnveidota, Bērzes krasts sakārtots. Kādi, jūsuprāt, ir svarīgākie realizējamie projekti?

Protams, Dobeles pašvaldība, tāpat kā Auces un Tērvetes pašvaldības, infrastruktūras sakārtošanas jomā ir daudz izdarījusi. Tajā pašā laikā šodien es varētu nosaukt milzum daudz lietu, kas vēl ir jāizdara. Piemēram, šobrīd ir pabeigta stadiona pārbūves pirmā kārta, tagad ir jāmeklē iespējas realizēt arī projekta otro kārtu, kurā paredzēta sporta spēļu laukumu izbūve, bet trešajā kārtā - slidotavas būvniecība. Jādomā par šautuves atjaunošanu, jo mūsu novadā ir spēcīgas sporta šaušanas tradīcijas un mūsu sportisti cīnās par labākajām vietām pasaules mērogā. Jāturpina ielu sakārtošanas programma. Viens no maniem mērķiem ir panākt, lai pilsētu un ciemu teritorijās vairs nav grants seguma ielu - tām jābūt asfaltētām vai ar dubulto virsmas segumu. Šajā jomā daudz jau ir izdarīts Aucē un Tērvetē, tāpēc šobrīd vairāk resursu novirzīsim Dobeles ielu apstrādei ar dubulto virsmas segumu, kas privātmāju rajonos ļaus izvairīties no mūžīgajiem vasaras putekļiem, samazinās uzturēšanas izmaksas un uzlabos braukšanas komfortu. Auces pilsēta ir pierādījusi, ka ieguldījumi dubultās virsmas ieklāšanai nav pārmērīgi un ir pa spēkam šos darbus realizēt pašvaldības budžeta ietvaros.

Vai zem viena “karoga” plānots apvienot arī pakalpojumu sniedzējus - siltums, ūdens, komunālie pakalpojumi?

Šobrīd vēl nav pieņemti galīgie lēmumi. Nākamajā gadā ieplānots visu pašvaldības kapitālsabiedrību audits. Iegūstot datus, varēsim spriest par to darbību. Ir iespējami dažādi varianti, tostarp kapitālsabiedrību apvienošana vai neveiksmīgi strādājošu uzņēmumu valdes locekļu nomaiņa. Šodien es nevaru pateikt tieši, kā tas būs, bet pie kapitālsabiedrību darba novērtējuma noteikti pieķersimies. Lielākās bažas šobrīd sagādā Dobeles autobusu parks - ja tas konkursa rezultātā nesaņems pasūtījumu, nāksies to likvidēt. Jāpiebilst, ka Satiksmes ministrija uzskata, ka pasažieru pārvadājumu tirgū nevajadzētu strādāt pašvaldību uzņēmumiem - tirgus pilnībā jānodod privāto uzņēmēju rokās.

Tuvojas Ziemassvētki, un turpat jau arī jaunais gads - ko vēlat novada ļaudīm?

Ļoti svarīgi, lai cilvēki sajustos piederīgi visam lielajam novadam. Deputāti jau ir pieraduši un strādā vienotā komandā, nešķirojot tērvetniekus, dobelniekus un auceniekus. Tāpat arī visiem novada ļaudīm vajadzētu sadraudzēties. Es domāju, ka pavisam drīz cilvēki sapratīs, ka dzīvojam vienā novadā ar vienotiem mērķiem un vēlmēm. Ne tikai novada cilvēkiem, bet visai Latvijai novēlu saglabāt gan fizisko, gan mentālo veselību. Saudzēsim sevi un cilvēkus sev apkārt, domāsim labas domas un priecāsimies par to, kas mums ir!

Novados

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) strauji tuvojas savai jubilejai, kura tiks atzīmēta 2026. gadā. Rūpnīca aktīvi darbojusies gan ekonomisko krīžu, gan citu kataklizmu laikos, tā regulāri maksā saviem darbiniekiem algas, valstij nodokļus, nodarbina vairāk nekā 500 darbinieku. Latvijas lepnums, smagās mašīnbūves uzņēmums, vairo savu klientu loku, dibina filiāles un modernizējas.

Svarīgākais