Brīdinājums! Braukšana pa Rīgas–Jelgavas autoceļu ir ar ļoti augstu traģisku satiksmes negadījumu risku; ievērojami bojāts Dalbes gājēju tilts

Dalbes pārvads gājējiem ir slēgts © Juris Paiders/Neatkarīgā

Auto kustība pa vienu no Latvijas noslogotākajiem autoceļiem, Rīgas–Jelgavas šoseju, visu šo nedēļu, pat neatkarīgi no laika apstākļiem, ir ar ļoti augstu traģisku satiksmes negadījumu risku, jo gandrīz nedēļu atbildīgie dienesti neko nedara, lai novērstu bojājumus Dalbes gājēju tiltā un atjaunotu pār to gājēju satiksmi.

Visticamāk pagājušajā nedēļā notika avārija, kuras laikā ceļamkrāna vai citas ļoti augsta autotransporta vienības augšējā mala sadūrās ar Dalbes gājēju tilta augšu un sabojāja lielāko daļu no gājēju tilta paneļiem. Dalbes pārvads gājējiem ir slēgts, bet, tā kā nav nekādas norādes, kā Dalbes, Jaunpēternieku un citu apdzīvoto vietu iedzīvotājiem nokļūt no un uz Dalbes dzelzceļa staciju, jaunieši un citi gājēji riskē pārvietoties pa tiltu, balstoties uz tilta margām. Ir redzams, ka daļa no tilta paneļiem jau ir krituši uz autoceļa, bet daļa no tiem var nokrist jebkurā brīdī, kad neuzmanīgi gājēji, pārkāpjot aizliegumus, izmantos gājēju tiltu. Nekur nav izvietoti informatīvi uzraksti par alternatīvu viedu, kā nokļūt no un uz Dalbes dzelzceļa staciju. Rīgas-Jelgavas autoceļa plūsmas šajā posmā tiek norobežotas ar vairāk nekā divus metrus augstu nepārvaramu žogu, tuvākās vietas ar pārrāvumiem žogā ir aptuveni kilometru no gājēju tilta, bet tās ir domātas, lai autotransports varētu pagriezties braukšanai pretējā virzienā, un ir bīstamas gājējiem. Visu šo nedēļu Dalbes, Jaunpēternieku un citiem šī puses Jelgavas novada iedzīvotājiem, kuriem nav sava auto, ir pilnībā bloķēta pieeja sabiedriskajam transportam.





Novados

1625. gada 18. martā Kurzemes hercogs Frīdrihs Ketlers, atrodoties Grobiņas pilī, dāvāja Liepājai pilsētas tiesības un 20. martā tās robežu apstiprināšanas aktu. Atšķirībā no dažām citām senākām Latvijas pilsētām, par kuru dibināšanas gadu tiek uzskatīts pirmais to pieminējums rakstītos avotos, Liepāja savu dzimšanas dienu atzīmē juridiski pareizi – tad, kad pilsētai tika piešķirtas pilsētas tiesības, kas viduslaikos bija ļoti nozīmīgs akts, jo dzimtbūšanas apstākļos būtiski mainīja apdzīvotās vietas juridiski politisko statusu.

Svarīgākais