Ivars Gorskis: Dobeles novada ukraiņiem palīdzēsim runāt latviski

© Publicitātes foto

Šis laiks visām pašvaldībām uzliek jaunus pienākumus un izvirza uzdevumus, ko iepriekš nav nācies veikt: jāuzņem bēgļi, jāmeklē veidi, kā amortizēt energoresursu cenu pieaugumu, pēc Covid-19 pandēmijas jāatsāk ritmiska dzīve. Par novada ikdienu un plānotajiem darbiem saruna ar Dobeles novada domes priekšsēdētāju Ivaru Gorski.

Ukrainas kara bēgļi lielā skaitā ieradušies Latvijā, un daļa patvērumu ir atraduši arī Dobelē. Cik to ir, vai visiem pietiek mājvietu?

Pagaidām ar bēgļu jautājumiem tiekam galā ļoti veiksmīgi. Kopumā Dobeles novadā reģistrējušies 142 ukraiņu bēgļi. Līdz šim nav bijusi nepieciešamība pašvaldībai iesaistīties viņu izmitināšanā uz ilgāku laiku nekā tikai dažas dienas, jo šie cilvēki ļoti ātri atrod mājvietu privātajā sektorā - pie draugiem, radiem, paziņām, kā arī ar darba devēju atbalstu. Pašvaldība izsniedz mobilo telefonu kartes, organizē sociālās un humānās palīdzības saņemšanu un veic citus organizatoriskus darbiņus - cilvēku vēlme palīdzēt ukraiņiem tiešām ir liela un nesavtīga.

Zināms, ka Latvijā galvenokārt ierodas sievietes ar bērniem. Kā notiek bērnu integrēšana izglītības iestādēs?

Atbilstoši Ukrainas likumiem no valsts drīkst izbraukt sievietes un bērni, kā arī vīrieši vecumā virs 60 gadiem vai daudzbērnu ģimenes galvas. Dobeles novadā ir ieradušies visu grupu pārstāvji - arī daudzbērnu ģimenes. Kopumā šeit nonākuši 60 bērnu. Visiem tiek nodrošinātas vietas skolās un bērnudārzos - redzams, ka vietējie šos bērnus uzņem ar pozitīvām emocijām. Var tikai apbrīnot, cik ātri šie bērni apgūst latviešu valodas pamatprasmes - jau pēc dažām dienām viņi zina elementāros vārdus. Piebildīšu, ka Dobeles novadā nav cittautību skolu un bērnudārzu, tāpēc visi ukraiņu bērni nonāk latviskā vidē un mācās latviešu valodā. Protams, saziņai daļēji tiek izmantota arī krievu valoda, ko Ukrainas bēgļi zina labāk.

Domājot par turpmāko un rēķinoties ar lielāku bēgļu bērnu skaitu, pašvaldība plāno līdz rudenim izveidot vēl papildu grupiņu bērnudārzā, kas nodrošinātu vietu pirmsskolas iestādēs visiem novada iedzīvotāju bērniem un atbraucējiem. Uzsvēršu, ka neplānojam veidot atsevišķas ukraiņu bērnu grupiņas, bet gan maksimāli viņus integrēt latviešu vidū, kas viņiem ļaus daudz ātrāk apgūt valodu un izprast mūsu kultūru.

Viena no Dobeles sadraudzības pašvaldībām ir Shidnica Ukrainā. Vai esat ar to sazinājušies?

Jā, pēc ilgāka laika ir izdevies sazināties ar Shidnicas pašvaldības pārstāvjiem. Šī pašvaldība atrodas Ļvivas tuvumā, kur ir mierīgāks un aktīva karadarbība nenotiek. Lūdzām mūs informēt, kāda palīdzība ir nepieciešama visvairāk. Tā kā pašvaldība atrodas ārpus karadarbības zonas, tajā nonāk bēgļi no citiem Ukrainas reģioniem, kurus vietējā pašvaldība izmitina un paēdina. Tāpat rotācijas kārtībā uz īsu atpūtu ierodas karavīri - arī viņiem pašvaldība nodrošina ēdināšanu un izmitināšanu. Ukraiņi lūdz pārtikas ziedojumus, tieši pārtiku, ne naudu, jo ļoti izjūtams pārtikas preču trūkums - tirgū šo preču vienkārši nav. Drēbju un sadzīvei nepieciešamo lietu pietiekot, jo šeit lielā vairumā ir ienākušas arī humānās palīdzības kravas ar drēbēm. Ņemot vērā šo informāciju, jau tuvākajā laikā Dobeles novada pašvaldība organizēs humānās palīdzības pārtikas kravu. Izstrādātais loģistikas ceļš ir šāds: mūsu transports ar humāno palīdzību no Polijas puses pārbrauc robežai, kur neitrālajā zonā to sagaida Ukrainas pārvadātāji - krava tiek pārkrauta citā transportā un tālāk tiek vesta uz paredzēto vietu, bet mūsu transports atgriežas Latvijā.

Vai vietējie uzņēmēji aktīvi iesaistās visos jautājumos, kas saistās ar palīdzību Ukrainai?

Es jau sākumā teicu, ka cilvēku atsaucība ir milzīga. Vietējie uzņēmēji ir gatavi palīdzēt visos iespējamos veidos - piedāvā darbu atbraucējiem, atrod viņiem mītnesvietas, ziedo humānajai palīdzībai gan naudas izteiksmē, gan pārtiku. Šobrīd ir neiespējami nosaukt visus novada uzņēmumus, kuri tā vai citādi ir snieguši palīdzīgu roku. Piemēram, Aucē izvietotais šūšanas cehs, kam filiāle atrodas arī Ukrainā, spriež par iespēju filiāles darbiniekus no Ukrainas pārvietot uz Auci. Kopumā ir vērojama ļoti labvēlīga gaisotne - ukraiņi ātri integrējas sabiedrībā un darba tirgū.

Rudenī “Neatkarīgajai” vēstījāt par šīs vasaras plāniem, tostarp Dobeles un pagastu centru noslogotāko grants seguma ielu apstrādi ar dubulto virsmu, kas komforta ziņā ir līdzvērtīga asfalta segumam. Vai tagad ir zināms, cik un kur grants seguma ielas iegūs melno segumu?

Jā, ir izsludināts iepirkums, kura ietvaros dubultās virsmas segumu plānots izbūvēt gan Dobeles un Auces pilsētās, gan pagastos. Dobeles pilsētā dubultā virsma tiks uzklāta Kooperācijas, Ozolu, Gaismas, Sanatorijas un Zemgales ielā, savukārt Auces pilsētā Sporta, Dārza, Lejas, Rūpniecības, Ernesta Dinsberga, Varoņu, Liepu un Kapsētas ielā. Vienlaikus ceļu un ielu seguma sakārtošana noritēs Vītiņu, Annenieku, Krimūnu, Vecauces, Zebrenes, Bēnes un Lielauces pagastos. Izvēloties konkrētos ielu un ceļu posmus, kuros pirmām kārtām tiks veikti uzlabošanas darbi, ņēmām vērā konkrēto ceļu un ielu noslodzi, kā arī pagastu pārvalžu darbinieku redzējumu. Nākamajos gados darbs turpināsies un blīvi apbūvētās teritorijās melno segumu iegūs visas grants seguma ielas. Lielā mērā plānu realizāciju ietekmē būvniecības izmaksu kāpums. Jau tagad redzam, ka budžetā nāksies ieviest izmaiņas, lai realizētu visus ieplānotos darbus. Tuvākajā laikā plānojam izsludināt iepirkumu arī Čakstes ielas rekonstrukcijai Dobelē - tādējādi noskaidrosim reālās izmaksas un pieņemsim lēmumu - ja varēsim atļauties, tad arī Čakstes ielā notiks remontdarbi visā garumā, ja ne - tad tiks realizēta viena no divām kārtām.

Vai ielu atjaunošanas un uzlabošanas darbiem ir plānots piesaistīt aizņēmuma vai ES fondu finansējumu?

Nē, iepriekš minēto darbu veikšanai finansējums ir iestrādāts šī gada pašvaldības budžetā. Savukārt aizņēmumu no tā sauktajiem Covid-19 atveseļošanās finansējuma avotiem bijām plānojuši piesaistīt Viestura, Čakstes un Uzvaras ielas pārbūvei, taču šogad valsts aizņēmuma noteikumos ir iestrādājusi normu, ka aizdevums tiek piešķirts tikai tad, ja komunikāciju atjaunošanas izdevumi nepārsniedz 30% no kopējās ielu atjaunošanas tāmes. Paskaidrošu, ka tradicionāli ielu rekonstrukcijas laikā apakšzemes komunikāciju nomaiņa prasa ap 50% no kopējām izmaksām. Līdz ar to mēs nevaram iekļauties jaunajos noteikumos, jo būtu pilnīgi bezjēdzīgi atjaunot ielu segumu, ja apakšā paliek novecojušas komunikācijas. Savukārt svarīgāko projektu realizēšanai no valsts iespējams aizņemties tikai 1,1 miljonu eiro. Tas ir nepietiekami pat mazākajam, Čakstes ielas atjaunošanas projektam, kam kontroltāme pārsniedz 1,5 miljonus eiro. Iespējams, ka projektu realizēsim divās kārtās, jo gaidīt nedrīkst - kovida nauda ir jāapgūst šā gada laikā. Katrā gadījumā meklēsim izdevīgākos risinājumus, lai Dobeles novadam piesaistītu visus iespējamos resursus.

Šobrīd Dobelē ir viens no zemākajiem centralizētās apkures tarifiem valstī. Kas tiek darīts, lai arī turpmāk dobelniekiem par apkuri nebūtu jāmaksā ļoti dārgi?

Primārais uzdevums ir samazināt nepieciešamo dabasgāzes daudzumu. Jau šobrīd gāze tiek izmantota ļoti nedaudz, jo lielākais siltuma ražotājs, kam noslēgts līgums ar Dobeles pašvaldību, ir “Dobeles dzirnavnieks”, kas siltuma ražošanā izmanto šķeldu. Jau šogad SIA “Dobeles enerģija” par saviem līdzekļiem uzstāda jaunu šķeldas katlu, kas praktiski ļaus atteikties no gāzes izmantošanas.

Runāsim ar vietējiem uzņēmumiem, tostarp “RT grupu”, kas ir lielākais šķeldas piegādātājs, par iespējami labāko šķeldas cenu, lai siltuma tarifs dobelniekiem nekāptu pārāk strauji.

Vienlaikus plānojam savienot abu Bērzes krastu siltumtīklus, kas mums ļaus atteikties no lokālajām katlumājām, tostarp Dobeles un apkārtnes slimnīcā. Savienojums pār upi plānots pie Dobeles pils, kur nākamvasar taps arī gājēju tiltiņš, kas savienos promenādi pie Mūzikas skolas ar pils teritoriju, tādējādi atvieglojot upes šķērsošanu gan skolēniem, kuri dodas uz skolām, gan ekskursantiem. Šovasar tiks izstrādāts tiltiņa un siltumtrases pārvada projekts, lai jau nākamajā vasarā tas tiktu realizēts.

Ilgu laiku neizmantotas ir ēkas Dobeles slimnīcas teritorijā. Kāds ir plāns?

Jā, esam apzinājuši šo teritoriju, un ir pieņemti vairāki lēmumi. Vecā balto ķieģeļu terapijas nodaļas ēka tiks nojaukta, un ļoti ticams, ka tās vietā tiks izbūvēts automašīnu stāvlaukums. Pagaidām vēl nav galējā lēmuma par bijušās infekciju un bērnu nodaļas ēku turpmāko izmantošanu. Ir skaidrs, ka jārīkojas ir ātri, jo neapsaimniekota šī ēka aizies bojā jau dažu gadu laikā. Iepriekšminētā teritorija tiks atdalīta no slimnīcas, bet par tās pilnvērtīgu izmantošanu vēl ir jāvienojas. Šobrīd šis jautājums ir pašvaldības attīstības nodaļas un būvvaldes darba kārtībā.

Piebildīšu, ka pašvaldība izsolei nodos ēku Brīvības ielā 3, kur šobrīd izvietots Sarkanais Krusts un citas biedrības. To darbībai šīs telpas ir nepiemērotas, tāpēc tās pārcelsies uz citām telpām.

Vai novadu apvienošanās ir devusi kādu reālu iespēju veikt darbus, kas maza novada ietvarā kavējās vai nebija finansiāli “paceļami”?

Lielie projekti gan mazos, gan lielos novados lielā mērā tiek realizēti nevis par pašu naudu, bet gan piesaistot Eiropas un valsts līdzfinansējumu. Šajā sakarā mums ir ļoti laba ziņa - CFLA ir apstiprinājusi ES atbalstu energoefektivitātes projektu sociālās aprūpes centram “Tērvete”. Tas nozīmē, ka varēsim veikt siltināšanas darbus visam ēku kompleksam ar kopējām projekta realizācijas izmaksām aptuveni trīs miljonu eiro apmērā. Ceram uz atbalstu arī rehabilitācijas centra “Tērvete” jumta nomaiņai, kas pavērs ceļu turpmākajai rehabilitācijas centra atjaunošanai.

Dobele ir rūpniecības pilsēta, taču arvien lielāka loma tajā ir tūrismam - visiem zināmi Ceriņu svētki, šobrīd topā ir atjaunotā pils ar interesantu piedāvājumu, rekonstruēts ir kultūras nams un labiekārtota pilsētvide. Ko teiksiet Latvijas iedzīvotājiem: kāpēc ir jābrauc ciemos uz Dobeli?

Šogad mums pilī ir iekārtota jauna, ļoti interesanta ekspozīcija, ko nebija iespējams aplūkot pagājušajā gadā. Šogad Dobeles Tūrisma informācijas centrs ir iekārtojies jaunās telpās - Amatu mājā, kas atrodas pašā pilsētas centrā, tiešā vēsturiskā Tirgus laukuma un kultūras nama tuvumā, un apmeklētājiem noteikti būs interesanti iepazīties ar mūsu Tūrisma informācijas centra jaunajiem piedāvājumiem sadarbībā ar Amatu mājas meistariem. Šovasar plānojam jaunā, plašākā veidolā svinēt visus tradicionālos novada svētkus, kas vienmēr ir piesaistījuši lielu interesi. Lieldienas tiks svinētas visos novada pagastos un pilsētās. Īpaši gatavojamies tradicionālajiem Ceriņu svētkiem. Mīļi gaidīti Dobelē!

*****

Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Lieldienu pasākumi Dobeles novadā

14. aprīlī Krimūnu ugunskura vietā Lieldienu iešūpošana kopā ar folkloras kopu “Līgotnes” no Auces.

17. aprīlī Auces pilsētas kultūras nama pagalmā noritēs “Lieldienu lustes”; 8. aprīlī Dobeles pilī garīgās mūzikas koncerts “Gaisma pasaulei”, bet 13. aprīlī Lieldienu kompozīciju meistarklase ar Lindu Laurīti.

18. aprīlī Ukru estrādē būs Sporta diena un vēlāk koncertprogramma “Sīki, mazi kukainīši”.

Visu aprīli Dobeles novada muzejā izstāde “Muzeja krājuma Lieldienu apsveikuma kartīšu kolekcija”.

16. aprīlī Dobeles kultūras namā deju koncerts “Lieldieniņa braukšus brauca”. Ieeja bez maksas. Piedalās dpkn BDK “Drellīši”, vpdk “Dzīpars”, sdk “Dobelnieki”.

17. aprīlī Dobeles vēsturiskajā Tirgus laukumā Ilustrāciju karuselis, mazā lauku sēta, putnu olu izstāde, 3D “Orbitron” šūpoles, olu krāsošana uz dzīvas uguns, olu ripināšana, šūpošanās, Lieldienu stafetes, izstāde “Arī šādi putni mīt Latvijā”, našķu tirdziņš.

18. aprīlī Bukaišos pie tautas nama zaķu ciemošanās ar sejiņu apgleznošanu, lielajiem burbuļiem, spēlēm un rotaļām.

18. aprīlī Tērvetes vēsturiskajā centrā pie Klosterkalna jautra rotaļprogramma ģimenēm ar zaķi Banniju un Ziedu meiteni. Ripināsim olas, apgleznosim sejiņas, veidosim lielos ziepju burbuļus, piedalīsimies konkursos un rotaļās.

18. aprīlī Bēnes brīvdabas estrādē (sliktos laika apstākļos tautas namā) Lieldienu jampadracis. Programmā orientēšanās aktivitāte ar krustvārdu mīklas minēšanu, mini izrāde, jautras rotaļas, putnu būrīšu apgleznošana.

17. aprīlī Vītiņu estrādē koncertprogramma bērniem “Sīki, mazi kukainīši”, pasākumā piedalās viesmākslinieki kopā ar Vītiņu tautas nama dejotājiem.

16. aprīlī Jaunbērzē Andra Ērgļa koncerts “Sirdspuksti”. Ieeja brīva.

17. aprīlī Jaunbērzes tautas nama amatierkolektīvu koncerts “Zaļa zied zālīte Lieldienu rītā”. Ieeja brīva. Vakarā Lieldienu balle pie galdiņiem. “..Kā sendienās!”. Muzicē Juris no Džūkstes.

18. aprīlī Penkulē pasākums “Raibs kā Lieldienu ola”, piepūšamās atrakcijas bērniem, sporta aktivitātes ģimenēm, Meistarklases. Penkules tautas namā amatierkolektīvu koncerts. Studijas “Teātris un es” izrāde bērniem “Trušu kāposti jeb Kā kļūt par varoni”. Ieeja uz pasākumu bez maksas.

Svarīgākais