Zaļā krāsa vienmēr ir bijusi Mārupes novada krāsa, un mārupieši mēdz sevi dēvēt par zaļu novadu. Par to, kā “zaļa dzīvošana” izpaužas reālajā dzīvē, saruna ar Mārupes novada pašvaldības izpilddirektora vietnieci Ilzi Krēmeri.
Viens no Mārupes novada moto ir “zaļā domāšana”. Kā šis moto izpaužas reālajā dzīvē?
Jēdziens “zaļā domāšana” Mārupes novada izpratnē nozīmē videi un iedzīvotājiem draudzīgu dzīvi, kas paredz ne tikai veicināt iedzīvotāju dzīvesveida maiņu uz videi draudzīgākiem risinājumiem, bet arī pati pašvaldība un tās darbinieki sper konkrētus soļus, kas mazina negatīvo ietekmi uz vidi. Arī janvārī apstiprinātajā novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2022.-2034. gadam kā sasniedzamos mērķus iezīmējām viedo risinājumu ieviešanu un klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumus. Šajā jomā Mārupei jau ir labas iestrādnes - tagad ir jāturpina iesāktais darbs. Pieci soļi zaļākai rītdienai ir šī gada moto. Pirmais no soļiem ir atteikšanās no fasētā ūdens izmantošanas pašvaldības iestādēs, tostarp skolās un bērnudārzos. Mūsu centralizētajā ūdensapgādes sistēmā ir ļoti labas kvalitātes dzeramais ūdens, un nav nepieciešamības atbalstīt dzeramā ūdens piegādātāju biznesu ar mārupiešu samaksātajiem nodokļiem. Līdz šim par dzeramā ūdens piegādēm ik gadu pašvaldība ir samaksājusi pietiekami daudz naudas, tāpēc pārejai uz krāna ūdeni ir ekonomisks pamatojums. Inerces pēc, neiedziļinoties centralizētās ūdensapgādes sistēmā esošā ūdens kvalitātē, saņemam sūdzības no iedzīvotājiem, jo viņu bērni tagad dzer nevis no pudeles, bet no krāna. Tomēr ar laboratoriju rezultātiem varam pierādīt, ka centralizētā tīkla ūdens ir pat veselīgāks, jo tekošā krāna ūdenī ir daudz mazāk baktēriju, kuras veidojas stāvošā ūdens bundulī gaismas un ārējās vides faktoru rezultātā.
Pirmos darbus tuvāk videi draudzīgiem risinājumiem uzsākām jau 2014. gadā, kad pašvaldība startēja Klimatu pārmaiņu finanšu instrumenta projektā, kura ietvarā uz Jaunmārupes pamatskolas ēkas jumta tika uzstādīti saules kolektori un saules paneļi, kā arī pašvaldības darba nodrošināšanai tika iegādātas divas elektriskās automašīnas. Tas bija kā signāls sabiedrībai, ka arī pašvaldības darbs ir vērsts uz videi draudzīgu saimniekošanu. Ar katru gadu savu darbību “zaļās domāšanas” virzienā paplašinām.
Esam ieviesuši “Interreg” projektu “Co2mmunity” sadarbībā ar Rīgas plānošanas reģionu, kura ietvaros ir izveidotas divas energokopienas, kas ir pirmās arī Latvijā. Energokopienu ietvarā saules kolektori un paneļi ir uzstādīti Jaunmārupē vienai daudzdzīvokļu mājai, savukārt Mārupē vienai rindu mājai ir uzstādīti saules paneļi. Šo māju iedzīvotāji iegūst zemākus apkures un elektrības koplietošanas rēķinus. Vienlaikus šis projekts kalpo par reālu piemēru reālā vidē un arī citiem ir iespēja klātienē iepazīt saules enerģijas ieguvi un tās izmantošanas iespējas.
Līdz ar šī projekta ieviešanu dzīvē mainījās arī likumdošana, lai elektrības ražotāji, kas ir privātpersonas, varētu reizi gadā veikt neto norēķinu, kas vēl vairāk motivēs iedzīvotājus izmantot atjaunīgos energoresursus elektrības ražošanai. Tas nozīmē, ja kādā mēnesī ir saražots vairāk enerģijas nekā patērēts, tiek veidots uzkrājums, ko iedzīvotāji var izmantot jebkurā citā laikā, piemēram, ziemā, kad saule tik daudz enerģijas nesaražo. Daudzdzīvokļu māja pagaidām šo iespēju izmantot nevar, jo tai ir juridiskas personas - biedrības statuss. Ceram, ka drīzumā notiks izmaiņas likumdošanā arī šajā jomā un biedrībām būs iespējams neto norēķins. Līdz ar to varam būt lepni, ka šo energokopienu izveidošana ir veicinājusi likumdošanas izmaiņas, lai katrs mūsu valstī būtu ieinteresēts ražot un patērēt saules vai citu atjaunīgo resursu elektroenerģiju.
Tāpat šā projekta realizācija kalpo kā zināšanu pārneses instruments - kaimiņi vai citi interesenti var iepazīties, kā darbojas saules enerģijas ieguves sistēma un kādi ir tās reālie ieguvumi.
Lai uzslavētu iedzīvotājus, kuri savās privātmājās ir uzsākuši saules enerģijas ražošanu pašpatēriņam, pašvaldība ir izstrādājusi goda zīmi “Pupuķis” ar uzrakstu: šeit izmanto zaļo enerģiju. Ja to redzat pie kādas savrupmājas vārtiem, tad ziniet, ka tur dzīvo “zaļi domājošs” cilvēks. Tās it kā ir ļoti niecīgas lietas, bet visas kopā tās veido lielumu, kas atstāj iespaidu uz visas pasaules ekosistēmu.
Kas ir šo projektu finansētājs? Kā pašvaldība var palīdzēt?
Iepriekšminētie projekti ir realizēti ar ES fondu atbalstu un ir traktēti kā pilotprojekti, tāpēc to finansēšanā iedzīvotājiem nebija jāpiedalās. Kā jau iepriekš teicu, tas bija paraugs, kas dzīvē demonstrē alternatīvos enerģijas ieguves veidus un rada interesi arī citiem. Likumdošana paredz, ka pašvaldībai nav tiesību investēt privātīpašumā, tāpēc mēs varam palīdzēt tikai ar pilnvērtīgu informāciju, kas arī nebūt nav maz, jo mūsu darbinieki ne tikai pasaka, ka valsts atbalsta programmas pastāv, bet arī palīdz piemeklēt izdevīgāko atbalsta veidu, savukārt projektu realizācija norit saskaņā ar valsts atbalsta programmām, kas nu jau ir atklātas - tajās atbalsts ir paredzēts gan privātmāju īpašniekiem, gan uzņēmējiem un lauksaimniekiem.
“Zaļās enerģijas” ražošana ir tikai viens no punktiem Eiropas “Zaļajā kursā”. Tikpat svarīga ir arī resursu taupīšana, ko nodrošina ēku energoefektivitātes uzlabošana. Kādu atbalstu pašvaldība piedāvā šajā jomā?
Tāpat kā saules enerģijas ražošanas jautājumā, tā arī daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanā pašvaldībai nav tiesību ieguldīt privātīpašumā. Mēs varam darīt tikai to, ko mums atļauj normatīvi - izstrādāt nepieciešamo projekta sagatavošanas dokumentāciju, kas ietver energoauditu, tehnisko apsekošanu un būvprojektu. Ar šo dokumentu paketi, ko daļēji apmaksā pašvaldība, daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki var startēt LIAA, kas sniedz atbalstu pašam būvniecības procesam.
Pēc novadu apvienošanas izstrādes procesā ir jauni novada saistošie noteikumi, kuros dokumentācijas sagatavošanā iesniegšanai LIAA paredzēts vēl lielāks atbalsts. Vērojams, ka iedzīvotāju līdzšinējā aktivitāte dalībai šajos projektos ir zema un pieejamais finansējums netiek apgūts. Tāpēc pašvaldība rada jaunus atbalsta instrumentus, kas iedzīvotājiem ļautu ātrāk un vieglāk nonākt līdz taustāmam rezultātam - energoefektīvai mājai. Domāju, ka strauji kāpjošie apkures rēķini būs viens no stimuliem, lai sāktu domāt par energoefektivitātes pasākumu veikšanu.
Pagājušajā gadā Jaunmārupē tapa pirmsskolas izglītības iestāde “Zīļuks”, kurā ir izmantoti vairāki mūsdienīgi energoefektivitātes risinājumi. Pastāstiet vairāk par šo projektu.
Jā, bērnudārzs “Zīļuks” Jaunmārupē ir vēl viens piemērs, kas demonstrē pašvaldības centienus dzīvot “zaļāk”. Paskaidrošu, ka jau valsts līmenī jaunajiem publisko ēku būvniecības objektiem noteikumos ir paredzēti strikti noteikumi attiecībā uz ēkas energoefektivitāti. Pašvaldība ir nākusi ar papildu iniciatīvām, kas šo projektu padara vēl efektīvāku un ilgtspējīgāku. Piemēram, telpu apsildei tiek izmantota zemes siltumsūkņu sistēma. Ņemot vērā mūsu klimatu, aukstā laikā siltumsūkņu kapacitātes nepietiek, tāpēc īpašiem gadījumiem ir paredzēta papildu apsilde ar gāzi.
Arī ventilācijas un apgaismojuma sistēmas atbilst augstiem energoefektivitātes rādītājiem. Pagaidām “Zīļukā” vēl nav saules paneļu, bet jumta konstrukcija un plānojums ir būvēts tā, lai jau tuvākajos gados, tiklīdz būs pieejams finansējums, uz bērnudārza jumta tiktu uzstādīti saules paneļi.
Mūsu mērķis ir panākt, lai bērni labāk iepazītu dabā notiekošos procesus un pievērstos “zaļai domāšanai” jau kopš bērnības - viņš aug apstākļos, kuros ir akcentēta resursu taupīšana, atkritumu šķirošana, enerģijas ražošana pašpatēriņam. Viens no šī mērķa sasniegšanas instrumentiem ir bērnudārzā izveidotās zaļo augu sienas, kas ir ne tikai vizuāls efekts, bet arī mācīšanās uzskates līdzeklis. Vienlaikus bērnudārzi un skolas Mārupes novadā aktīvi iesaistās “Erasmus” projektos, pārņemot un daloties ar zaļajām idejām, kā arī ir Ekoskolu programmas dalībnieki, kam ļoti labs piemērs ir gan bērnudārzs “Zeltrīti” un “Mārzemīte”, gan Babītes vidusskola.
Kā sabiedrība uztver jauno pirmsskolas iestādi, zinot, ka projekts nebija lēts?
Jā, esam dzirdējuši viedokļus, ka projektā ieguldīts pārāk daudz finanšu līdzekļu, taču pašvaldība vienmēr ir uzskatījusi, ka publiskajām telpām, it īpaši ja tās paredzētas bērniem, ir jābūt pašām labākajām - jau no bērnudārza ir jārāda labākais piemērs. Redzot tik augstu dzīves latiņu bērnudārzā, jaunais cilvēks sev izvirzīs augstus mērķus visai nākamajai dzīvei. Jo vairāk cilvēku iepazīst šo projektu, tajā izmantotās tehnoloģijas un ieguvumus, jo mazāk ir to, kas nosoda lielu līdzekļu ieguldījumu. Nekad uz projektu nedrīkst skatīties tikai no būvniecības izmaksu puses - tas ir jāskata kontekstā ar projekta ilglaicīgumu un ekspluatācijas izmaksām. Skatoties no ilgtspējas viedokļa, būvniecības izmaksas sevi pilnā mērā attaisno.
Liela loma ir atkritumu šķirošanai - kādas iespējas ir mārupiešiem?
Mārupes novads bija pirmā pašvaldība, kur tika radīta iespēja iedzīvotājiem atkritumus šķirot jau savā mājsaimniecībā. Mēs sapratām, ka pie katras mājas nav vajadzīgi trīs un vairāk dažādu krāsu konteineru, bet šķirošanu var veikt arī maisos. Zināmās dienās šķiroto atkritumu maisus var novietot pie vārtiem vai uzkārt uz žoga, un atkritumu apsaimniekotājs tos savāc. Esot jaunajā novadā, situācija ir nedaudz mainījusies un nesniedz tik labus rezultātus kā senāk. Te atkal ir jārunā par sabiedrības izglītošanu - mārupieši atkritumus savās mājsaimniecībās šķiroja jau vairākus gadus un labi zināja, kurā maisā kas ir jāizmet, bet tagad, kad klāt nākuši arī Babītes novada iedzīvotāji, bieži nākas saskarties ar to, ka vairāku atkritumu veidi ir samesti vienā konteinerā. Līdzko šķirotajos atkritumos ir citi atkritumi, to saturs nonāk kopējā sadzīves atkritumu masā, par kuras izvešanu ir jāmaksā. Šogad strādāsim gan pie jaunu saistošo noteikumu izstrādes par atkritumu šķirošanas konteineru laukumu izbūvi pie daudzdzīvokļu mājām ar pašvaldības līdzfinansējumu, gan meklēsim risinājumus publiska šķirošanas laukuma izveidošanai, kurā būtu iespējams nogādāt ne tikai līdz šim pierastos atkritumu veidus, kā plastmasa, stikls, papīrs, metāls, bet arī bioloģiskos atkritumus, tekstilatkritumus u.c. Ceram, ka cilvēki pieradīs un iemācīsies pareizi šķirot atkritumus, un tādējādi ekonomēs savu naudu.
Obligātā bioloģisko atkritumu šķirošanas ieviešana mums ir jauns izaicinājums. Tāpēc veicam plašu izglītojošo darbu ar sabiedrību. Stāstām un skaidrojam, ko var un ko nedrīkst darīt ar bioloģiskajiem atkritumiem. Aprīļa beigās - 29., 30. aprīlī - pašvaldība organizē “Zaļo festivālu”, kurā viena no tēmām ir tieši bioloģisko atkritumu šķirošana. Aicināsim arī lektorus, kuri mācīs mūsu iedzīvotājiem, kā pareizi veidot kompostu, kuru pēc tam var izmantot savā dārzā. Arī par citu atkritumu apsaimniekošanas veidiem stāstīsim un rādīsim, lai katram būtu skaidrs, kur izmest tetrapaku, kur kartupeļu mizas vai pudeles.
