Aizvadītā gada vasarā realizētās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Mārupes novads tika apvienots ar Babītes novadu. Šobrīd Mārupes novadā ietilpst Mārupes, Babītes un Salas pagasti.
Par darbu paplašinātajā novadā stāsta Mārupes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ence.
Jūs pašvaldību darbā esat viens no pieredzējušākajiem cilvēkiem valstī - kopumā par pašvaldības vadītāju strādājat jau turpat 30 gadu, turklāt vadījāt Mārupes novadam pievienoto Babītes novadu. Kā uztverat jauno situāciju?
Esmu gandarīts, ka ar iedzīvotāju atbalstu esmu ievēlēts par apvienotā novada pašvaldības domes priekšsēdētāju. Kaut arī administratīvais centrs atrodas Mārupē, esmu saglabājis kabinetu arī Piņķos, jo nedrīkstu aizmirst par Babītes cilvēkiem - reizi nedēļā pieņemu apmeklētājus iepriekšējā vietā. Šajā namā ir saglabāta Babītes un Salas pagasta pārvalde, kas sniedz iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus. Protams, ka lielāko daļu darbalaika pavadu Mārupē. Piebildīšu, ka teritorijas ziņā Babītes novads bija lielāks par Mārupes novadu. Tagad Mārupes novadā kopumā ir jau aptuveni 38 tūkstoši iedzīvotāju, trešā daļa no tiem dzīvo Babītes un Salas pagastos.
Pierīgas pašvaldībās aktualitāte numur viens jau daudzus gadus ir izglītības iestāžu pieejamība - galvenokārt pietrūkst pirmsskolas iestāžu kapacitātes, kā arī jaunāko klašu skolēniem visiem vietas var nepietikt. Kāda situācija ir lielajā Mārupes novadā?
Babītes pagastā nav problēmu ar skolu kapacitāti - esam uzbūvējuši Babītes vidusskolas piebūvi, kas nodrošina arī pieaugošo pieprasījumu. To gan nevaram attiecināt uz pirmsskolas izglītības iestādēm - jau pagājušajā gadā bija plānota jauna bērnudārza būvniecība, taču vairāku iemeslu dēļ projekts netika realizēts. Savukārt pašreizējā situācijā uzsākt liela projekta virzību nebūtu pārdomāta rīcība. Esam paņēmuši pauzi - vieta ir noskatīta, un, tikko būs labvēlīga finansiālā situācija, uzsāksim bērnudārza celtniecību Piņķos. Iespējams, ka šiem mērķiem nākamgad būs pieejams valsts līdzfinansējums. Arī Salas pagastā sāk pietrūkt bērnudārza un skolas kapacitātes.
Arī Mārupes pagastā pēdējos gados ir notikuši vērienīgi ieguldījumi izglītības iestāžu infrastruktūras būvniecībā un uzbūvētas gan piebūves skolām, gan jauni bērnudārzi, tomēr visiem vietas tāpat nespējam nodrošināt. Arī Jaunmārupē atvērtais jaunais bērnudārzs “Zīļuks”, kurā pieejamas 386 vietas, kopējo vietu trūkumu nav būtiski atrisinājis, jo tajā pašlaik mācās arī vairāk nekā 100 bērnu, kas līdz šim uzturējās Jaunmārupes pamatskolas telpās, kuras nu atdotas skolas vajadzībām.
Lai kaut daļēji kompensētu vietu nepietiekamību pašvaldības bērnudārzos, turpinām atbalstīt vecākus, kuru bērni apmeklē privātās pirmsskolas izglītības iestādes vai tos uzrauga auklītes - par bērnu līdz piecu gadu vecumam pašvaldības atbalsts ir 325 eiro mēnesī, bet par lielākiem bērniem 295 eiro mēnesī. Piebildīšu, ka Babītes novads bija pirmais, kas Latvijā ieviesa šādu atbalsta mehānismu.
Skolu nepietiekamība Mārupē ir jautājums, kas jārisina steidzamības kārtā. Jaunas skolas būvniecība šobrīd nav iespējama finanšu nepietiekamības dēļ, tādēļ domājam dažādus citus risinājumus, piemēram, klases varētu iekārtot moduļu piebūvēs. Meklējam citus risinājumus ārpus novada, kā arī domājam par iespējamību realizēt publiskās un privātās partnerības projektu, piesaistot privātos investorus.
Tagadējā Mārupes, senāk Babītes novadā atrodas trīs starptautiskās skolas. Vai tajās mācās arī vietējie bērni?
Ļoti maz - tikai tie, kuru vecāki var atļauties maksāt daudzus tūkstošus eiro par vienu mācību gadu. Savulaik no Bulduriem uz Piņķiem pārcēlās “International school of Latvia”, kura ar īpašu tā laika premjera rīkojumu ir atbrīvota no nekustamā īpašuma nodokļa un atrodas uz pašvaldības zemes. Līdz ar to mums ir iespēja no šīs skolas prasīt nelielu pretimnākšanu - no šī gada konkursa kārtībā 9. klasē bez mācību maksas tiek uzņemti divi vietējie bērni - iepriekš iestāties varēja tikai 11. klasē. Pēc novadu apvienošanas konkurence uz divām vietām ir ļoti liela. Franču “Exupery” un Lielbritānijas “King`s college” atrodas privātīpašumā un maksā visus nodokļus, tāpēc pašvaldībai nav nekādu iespēju kaut kādā veidā ietekmēt skolu darbu.
Pirms gadiem desmit piecpadsmit, kad sākās Pierīgas pašvaldību straujā attīstība, aktualitāte bija mazo bērnu rotaļu laukumi un cita veida mazuļiem piemērota infrastruktūra. Tagad bērni ir izauguši un viņiem vajag cita veida infrastruktūru. Kādi ir plāni?
Jā, tas ir ļoti būtiski, lai visu vecumu iedzīvotājiem pēc iespējas tuvāk dzīves vietai būtu pieejama atbilstoša sporta infrastruktūra. Piņķos, Babītē un citās apdzīvotākajās Babītes un Salas pagasta vietās ir ierīkoti rotaļu laukumi. Piņķos atpūtas piedāvājums ir plašāks - pie Piņķu ūdenskrātuves ir aktīvās atpūtas zona ar āra trenažieriem, pludmales volejbola laukumiem, futbola un strītbola laukumu, tāpat arī galda teniss un iespēja skrituļot, skriet vai pastaigāties apkārt ūdenskrātuvei. Arī Babītē piedāvājums ir daudzveidīgs, citos ciemos aktīvās atpūtas iespējas būtu vēl jāpaplašina.
Mārupes pagastā šāda veida infrastruktūra tikusi veidota koncentrētāk, bet apjomīgāka. Mārupē uzbūvēts Gerberu ielas sporta laukums ar dažādām aktivitātēm, Jaunmārupē plašs un dažādu vecumu bērniem domāts rotaļu laukums. Pagājušajā gadā Tīrainē tika atklāta viena no Rīgas apkaimē modernākajām asfalta velotrasēm - “Pump track”, kurā gan mazi bērni, gan pieredzējuši braucēji var aktīvi pavadīt brīvo laiku. Tuvākajās dienās Mārupē tiks atklāts jauniešu centrs “Hēlijs” - vieta, kur jauniešiem tikties, darboties, sportot, Jauniešu domes vadībā organizēt dažādus pasākumus un mācīties pašiem saimniekot, pat apgūstot dārzkopības pamatus pie ēkas uzbūvētajā siltumnīcā.
Pašvaldībā esam lēmuši, ka visos novada ciemos būtu jāveido ikvienam pieejama āra sporta infrastruktūra, taču šobrīd novada pašvaldībai nav līdzekļu šo mērķu īstenošanai. Šī iemesla dēļ nācās atteikties arī no ieplānotā Konrāda ielas bērnu laukumiņa atjaunošanas Mārupē un bērnu laukuma atjaunošanas Skultē.
Priecājamies, ka šogad atkal varēsim svinēt Bērnu un jauniešu svētkus, kas notiks 29. maijā. Cenšamies pasākumus organizēt abās novada pusēs infrastruktūras dēļ, galvenokārt Mārupē, Piņķos, Jaunmārupē un Spuņciemā, jo tagadējā novada teritorija ir ļoti liela.
Iedzīvotāju vecuma ziņā Mārupes novads ir ļoti jauns - liels ir arī jauniešu īpatsvars, kuri ir pietiekami lieli, lai vasarā strādātu. Vai pašvaldība piedāvā darba vietas?
Daudzi jaunieši priecājas par iespēju vasarā nopelnīt naudiņu un iegūt pirmo darba pieredzi, un pašvaldība piedāvā jauniešiem darba iespējas savās iestādēs. Jaunieši var pieteikties darbam teritorijas labiekārtošanā un uzkopšanā un uz pirmsskolas izglītības iestāžu audzinātāju palīgu vietām. Šogad esam atvēruši 200 darba vietu, taču jau pirmajā pieteikšanās dienā tika saņemti vairāk pieteikumu nekā piedāvātās vietas. Tas nozīmē, ka šī ir ļoti nepieciešama iniciatīva un, iespējams, būs jādomā par darba vietu skaita palielināšanu. Tāpat runājam ar uzņēmējiem par iespēju nodrošināt vasaras darba vietas novada uzņēmumos.
Vai novada bērniem ir brīvi pieejama arī interešu izglītība - mūzikas un mākslas skolas?
Pagaidām labāka situācija ir ar mūzikas skolu pieejamību - tās ir gan Mārupē, gan Piņķos. Pašreiz Mārupes Mūzikas un mākslas skola Jaunmārupē piedzīvo vērienīgu pārbūvi, kas ļaus skolā uzņemt daudz vairāk bērnu. Arī līdz šim daudzi Babītes bērni brauca uz Mārupes Mūzikas un mākslas skolu apgūt mākslas novirzienu. Ceru, ka līdz jaunajam gadam projekts tiks pabeigts un skola varēs uzņemt par 200 bērniem vairāk, sasniedzot 600 vietu ietilpību. Līdz ar to arī Babītes pagasta bērniem būs pieejama mākslas skola.
Sabiedrības iesaiste novada attīstībā ir daudzu novadu vēlme, bet ne vienmēr tas izdodas. Kādus instrumentus izmanto Mārupes novada pašvaldība?
Mums ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotāji justos piederīgi savam novadam, tāpēc organizējam dažādas aptaujas un realizējam projektus, kas ļauj cilvēkiem kaut ko reāli izdarīt sava novada labā. Turpinām Mārupes un Babītes pagastu tradicionālos iedzīvotāju iniciētos projektu konkursus, kuros ar pašvaldības atbalstu līdz pat 2,5 tūkstošu eiro apmērā ir iespējams realizēt kādu projektu, piemēram, organizēt pasākumu ciklu vietējiem iedzīvotājiem, aktīvās atpūtas vai sporta pasākumu, meistarklases u.tml. Atsaucība projektu konkursam “Mārupe - mūsu mājas” tiešām ir liela, un jau līdz šim ir realizēti daudzi lieliski projekti. Šogad uzsāksim arī jaunu iniciatīvu līdzdalīgās budžetēšanas ietvaros, kad kā iedzīvotāju iniciatīvas varēs atbalstīt arī apjomīgākus infrastruktūras projektus, tādējādi uzlabojot dzīves vidi savās apkaimēs.
Lai pēc iespējas iesaistītu iedzīvotājus savas dzīves vides uzlabošanā, kopā ar iedzīvotājiem, uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām sekmīgi darbojamies konsultatīvajās padomēs - pie jau esošajām sportā, tūrismā, uzņēmējdarbībā, izglītībā un jauniešu klāt nākusi arī apkaimju konsultatīvā padome, stiprinot vietējās kopienas un iedzīvotāju piederības sajūtu.
Vai Mārupes novads ir uzņēmis Ukrainas bēgļus?
Jā, pirmie bēgļi ieradās 3. martā. Pašvaldība cilvēkus ir izmitinājusi viesu namā “Irbēni”, kā arī viesnīcā “Māra”. Pārējie bēgļi dzīvo privātīpašumos - galvenokārt privātmājās un dzīvokļos. Taču ir cilvēki, kuri bēgļus uzņem ģimenēs - novērojams, jo vietējo cilvēku ģimenēs ir vairāk bērnu, jo labprātāk viņi uzņem bēgļu ģimenes ar bērniem. Kopumā Mārupes novadā ir uzņemti vairāk nekā 400 bēgļu. Es nepiekritu iecerei bēgļu plūsmu novirzīt uz pašvaldībām, ņemot vērā iedzīvotāju skaita proporciju. Mārupē vienkārši nav vairs vietu, kur šos cilvēkus izmitināt. Arī izglītības iestāžu kapacitāte novadā ir izsmelta, tomēr pašlaik esam raduši iespēju bēgļu bērnus nodrošināt ar vietām skolās un bērnudārzos.
Kādu mērķi jūs pats sev esat izvirzījis, kas ir jāsasniedz šajā amatā?
Galvenais ir saglabāt visu, kas jau ir sasniegts! Mārupes un Babītes pagasti ir attīstījušies dažādi, Mārupe ir attīstījusies centriski, virzoties pilsētas virzienā, bet Babīte ir izteikti policentriska - te ir daudz mazu ciematiņu. Svarīgākais Babītes pagastā ir sakārtot ūdenssaimniecības tīklus un uzlabot to pieejamību, savukārt Mārupes pagastā ir jāturpina attīstīt izglītības iestāžu infrastruktūru.
