Mārupes ūdenssaimniecības vērtības pieaugums 12 gados - 41 miljons eiro

Mums ir skaidrs redzējums par turpmāk veicamajiem darbiem. Līdz 2028.gadam Mārupes pagastā tiks izbūvēti vēl 15 kilometri kanalizācijas tīklu un 3 km ūdensapgādes tīklu. Ieplānota ir vairāku ūdens atdzelžošanas  staciju jaudu palielināšana, pauž Dace Šveide © Ģirts Ozoliņš/F64

SIA “Mārupes komunālie pakalpojumi” ir ūdenssaimniecības pārvaldītājs bijušā Mārupes novada teritorijā tagadējā Mārupes pagastā, savukārt šobrīd Mārupes novadā ietilpstošajos pagastos Babītē, Piņķos un Salas ciemā ūdenssaimniecības pakalpojumus sniedz SIA "BABĪTES SILTUMS".

Saruna ar SIA “Mārupes komunālie pakalpojumi” valdes locekli Daci Šveidi.

Vai apvienotajā novadā ir plānots apvienot arī ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējus?

Šādas sarunas pašvaldībā ir bijušas, taču pagaidām katrs uzņēmums strādā savā vēsturiskajā teritorijā. Līdz ar to es varu vairāk pastāstīt par to, kas ir izdarīts Mārupes pagasta teritorijā, kas atbilst bijušā novada robežām.

Mārupe strauji attīstās - tiek apgūtas arvien jaunas teritorijas, būvēti privātmāju ciemati un daudzdzīvokļu mājas. Vai izdodas nodrošināt ar centralizēto ūdensapgādi un kanalizācijas sistēmu visus Mārupes pagasta iedzīvotājus?

Ūdenssaimniecības tīklu attīstība Mārupes pagastā sākās 2010. gadā, un līdz nākamā gada beigām būs realizētas 6 attīstības kārtas, kuru ietvaros ar ERAF, Kohēzijas fonda, pašvaldības līdzfinansējumu un SIA “Mārupes komunālie pakalpojumi” finansējumu kopumā izbūvēta infrastruktūra 38 miljonu eiro vērtībā.

Šie līdzekļi ieguldīti 85 kilometru kanalizācijas tīklu, 35 kilometru ūdens apgādes tīklu, 18 kilometru sadzīves kanalizācijas spiedvada, 69 kanalizācijas sūkņu staciju, dzeramā ūdens sagatavošanas stacijas, sešu ūdens ieguves urbumu, trīs ūdens ieguves urbumu un dzeramā ūdens rezervuāra Skultes ciemā, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu Skultes ciemā būvniecībā. Tādējādi līdz gada beigām Mārupes pagasta teritorijā 98,6% iedzīvotāju tiks nodrošināta sadzīves kanalizācijas pakalpojuma pieejamība un 90,0% iedzīvotāju ūdensapgādes pakalpojuma pieejamība.

Vai ūdenssaimniecības infrastruktūra tiek nodrošināta līdz katras privātmājas sarkanajām līnijām?

Nē, ne vienmēr! Piemēram, privātmāju ciematos, ko attīsta privātie investori, no uzņēmuma puses tiek nodrošināta pieeja maģistrālā ūdensvada un kanalizācijas sistēmai, bet pašā jaunā ciemata teritorijā tīklus izbūvē nekustamā īpašuma attīstītājs. Līdz ar to jaunu kanalizācijas un ūdensapgādes tīklu kopgarums ir krietni lielāks par pieminētajiem skaitļiem. Visbiežāk iekšējos tīklus pēc to nodošanas ekspluatācijā attīstītājs nodod mūsu uzņēmuma īpašumā.

Vai saglabājušies arī vecie tīkli, par kuru pārbūvi ir steidzami jādomā?

Ļoti maz - apmēram trīs procenti no tīklu kopgaruma. Visi kritiskie posmi ir uzbūvēti no jauna, jo sapratām, ka veikt veco tīklu rekonstrukciju pa posmiem būtu nesaprātīgi - padomju laikos būvētie tīkli atrodas privātīpašumos, kas šobrīd ir pilnīgi nepieņemams risinājums, turklāt tie bija ļoti sliktā stāvoklī. Pakāpeniski veco tīklu garums sarūk, lielāko tiesu esam izbūvējuši jaunus tīklus un veicam esošo klientu pārslēgšanu.

Kāda ir maģistrālo tīklu kapacitāte? Vai visiem pietiek?

Mārupes pagasts ir attīstījies straujāk nekā tika sākotnēji plānots. Kritiskās infrastruktūras plāni tika izstrādāti 2007. gadā un paredzēja, ka 2030. gadā iedzīvotāju skaits sasniegs 30 tūkstošus. Toreiz tas šķita kā kosmoss un nekad nepiepildīsies. Taču šis rādītājs ir gandrīz sasniegts jau tagad - šobrīd Mārupes pagastā ir 26 tūkstoši iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka mums ir jādomā par sistēmas jaudu palielināšanu gan ūdensapgādes, gan kanalizācijas tīklos.

Kādus soļus plānots spert, lai Mārupes pagasta izaugsmi nekavētu nepietiekamā ūdenssaimniecības infrastruktūra?

Mums ir skaidrs redzējums par veicamajiem darbiem. Līdz 2028. gadam Mārupes pagastā tiks izbūvēti vēl 15 kilometri kanalizācijas tīklu un trīs kilometri ūdensapgādes tīklu. Ieplānota ir Tīraines ciema ūdens atdzelžošanas stacijas jaudas palielināšana, izbūvējot divus ūdens rezervuārus ar kopējo ietilpību 600 kubikmetru, kā arī izveidot trīs jaunus dziļurbumus un otrā pacēluma sūkņu staciju. Arī Daugavas/ Mākoņu ielas rajonā un Jaunmārupē tiks realizēti līdzīgi projekti.

Zināms, ka Mārupes pagasta notekūdeņi tiek attīrīti Rīgas Daugavgrīvas attīrīšanas iekārtās. Vai Daugavgrīva spēj paņemt pretī aizvien pieaugošo kanalizācijas apjomu?

Diskusijas par šo tēmu ir darba kārtībā jau vairākus gadus. Sākotnēji paredzētā jauda jau tagad ir par mazu, turklāt drīzumā izaicinājums būs “Rail Baltica” būvniecība un lidostas “Rīga” notekūdeņi, ko esam uzņēmušies apsaimniekot. Sarunās ar Rīgas pašvaldību esam nonākuši līdz konceptuāliem risinājumiem, taču ir nepieciešama arī Rīgas iesaiste - tur būs jāpārbūvē vairāki kanalizācijas tīklu posmi, lai neveidotos tā sauktie šaurie pudeles kakli.

Kā lielie būvdarbi ietekmē tarifu?

Likumsakarīgi, ka jaunu tīklu būvniecība un uzņemšana uzņēmuma bilancē liek pārskatīt tarifus. Šogad savā bilancē pārņēmām tīklus deviņu miljonu vērtībā, tāpēc jau vasarā Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram iesniegsim jauno tarifu plānu, kas balstīts uz aprēķiniem, kas balstīts pēdējā pusgada reālajos izdevumos. Gada nogalē bilancē uzņemsim vēl četrus miljonus vērtus tīklus, tāpēc arī 2023. gadā notiks tarifa pārskatīšana. Šobrīd nevaru prognozēt jaunā tarifa kāpumu, jo būtiski ir mainījušās resursu, tostarp elektroenerģijas, cenas. Skatīsimies, kā attīstīsies notikumi. Šobrīd Mārupes pagastā par dzeramo ūdeni ir jāmaksā 0,64 eiro par kubikmetru, savukārt par kanalizācijas apsaimniekošanu 1,72 eiro par kubikmetru bez PVN. Skultes ciemā, kur ir nodalīta ūdenssaimniecības sistēma, ūdens maksā tāpat, bet kanalizācijas pakalpojumi ir nedaudz lētāki.

Vai investīcijas ieplānotas arī Babītes un Salas pagastos?

Mārupes novada pašvaldība ir lēmusi par labu tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādei Babītes pagasta teritorijai, lai turpmāk varētu plānot ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstību, piemēram, Spuņciema un Spilves ciemu teritorijās esošo mājsaimniecību nodrošināšanai ar centralizētiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem, dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanai Beberu ciemā. Darāmo darbu sarakstā uzņēmuma attīstības stratēģijā ir iekļauts: Priežciema un Beberu ciema savienojošā ūdensvada izbūve, kanalizācijas tīklu paplašināšana Jūrmalas ielā, Piņķos, ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšana Piņķos, Atpūtas ielā, ūdensapgādes un kanalizācijas pieslēguma izbūve PII “Vēja putni”, ūdensapgādes un kanalizācijas pieslēgums jaunajam PII Piņķos, kā arī novecojušā ūdenstorņa “Lāses” demontāža Spuņciemā. Tomēr skaidra prioritāšu un plānoto aktivitāšu izmaksu aplēse būs pieejama tikai un vienīgi pēc minētā tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādes.

Otra jūsu vadītā uzņēmuma pamatnodarbošanās ir siltumapgāde. Kādi resursi tiek izmantoti siltuma ražošanai?

Mārupes pagasta teritorijā ir izvietotas trīs katlumājas - Tīrainē, Skultē un Mārupē. Visās katlumājās kā kurināmais tiek izmantota gāze. Skultes katlumājā ir uzstādītas jaunas un ļoti efektīvas tehnoloģijas, kas ļauj iegūt vairāk siltuma no mazāka kurināmā daudzuma.

Šajā vasarā jaunas un efektīvas tehnoloģijas tiks uzstādītas arī Tīraines katlumājā, jo esošā sistēma ir novecojusi un faktiski apdraud siltumapgādes nodrošināšanu Tīraines ciemā. Ņemot vērā esošo situāciju dabasgāzes tirgū, jaunās tehnoloģijas būs piemērotas gan dabasgāzes, gan propāna gāzes sadedzināšanai. Izvērtējām iespējas uzstādīt šķeldas katlus, taču esošajā teritorijā tas nav tehniski iespējams. Lai izmantotu šķeldu, ir jāpārbūvē visa esošā infrastruktūra, sākot no piebraucamajiem ceļiem, kā arī jābūvē šķeldas uzglabāšanas laukums. Turklāt Tīrainē katlumāja atrodas tieši blakus dzīvojamajām mājām valdošo vēju pusē. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju komfortu ietekmēs gan palielinātā smago mašīnu satiksme, pievedot šķeldu, kā arī neizbēgami būs šķeldas putekļi un dūmu smaka. Runājām ar lielajiem siltuma ražotājiem un nonācām pie secinājuma, ka arī šķeldas cenas šobrīd nav prognozējamas un noteikti kāps. Tam cēlonis ir fakts, ka ļoti daudz šķeldas Latvijā iepirkām no Baltkrievijas lētāk, savu šķeldu eksportējām uz Skandināvijas valstīm. Pasaulē dabasgāzes ir pietiekami, tāpēc arī tad, ja Krievija mums to nepiegādās, būs citas valstis, kas priecāsies par iespēju pārdot dabasgāzi Eiropas valstīm.

Novados

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) strauji tuvojas savai jubilejai, kura tiks atzīmēta 2026. gadā. Rūpnīca aktīvi darbojusies gan ekonomisko krīžu, gan citu kataklizmu laikos, tā regulāri maksā saviem darbiniekiem algas, valstij nodokļus, nodarbina vairāk nekā 500 darbinieku. Latvijas lepnums, smagās mašīnbūves uzņēmums, vairo savu klientu loku, dibina filiāles un modernizējas.