Valērija dzīvoja viena pati, un laiku pa laikam viņu apciemoja draugs. Valērija bija pieradusi būt patstāvīga, viņai nebija vajadzīga vīrieškārtas blakusparādība, par ko rūpēties. Valērijas dzīvoklis bija tipisks mākslinieces miteklis: darbnīcas vidū iekārtotajā zemajā, platajā gultā mētājās vesela kaudze ar spilveniem, sega, pašūta no lupatiņām, mirdzināja simtiem krāsu. Bet reiz notika kas neparasts...
Neatkarīgās diskusiju raidījumā piedalās Latvijas Hokeja izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš, Latvijas Hokeja federācijas prezidents Aigars Kalvītis, sporta žurnālists Armands Puče, hokejistu Ralfa un Renāra Freiberga tēvs Ralfs Freibergs.
"Cilvēki redz nonoņemtu cepuri himnas laikā, cilvēki dzird frāzi - tiem, kas nomirs, tiem nebūs Ziemassvētki..." Ilga Kreituse par Egila Levita neveiksmēm un padomniekiem, kas tās nenovērsa.
Par Kariņa valdību Neatkarīgās diskusiju raidījumā izsakās Ilga Kreituse, Rīgas Stradiņa universitātes profesore, politoloģe, bijusī Saeimas priekšsēdētāja.
"Jaunās vienotības" līdera, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa pirmās sarunas par koalīcijas izmaiņām notika ar abām pārējām valdību veidojošajām partijām - "Apvienoto sarakstu" (AS) un Nacionālo apvienību (NA). "Neatkarīgās" galvenā redaktora vietnieks Rolands Pētersons diskusiju raidījumā par to, vai "Jaunā vienotība" arī turpmāk spēs saglabāt valdošās partijas lomu.
Pagājušās nedēļas beigās noslēdzās starptautiskā konkursa “Metal Battle 2023” Latvijas atlases fināls, šonedēļ publiskota festivāla “Kilkim Žaibu” Lietuvā programma pa dienām un ar svarīgiem jaunumiem pieteicies arī pašmāju festivāls “Zobens un lemess” – trīs lietas, kuras visas vieno piederība metālmūzikai.
Vai prezidenta institūciju var uzskatīt par Latvijas diplomātijas vājo posmu? Neatkarīgās diskusiju raidījumā atbild Gints Jēgermanis, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, pirms tam 30 gadus bijis diplomātiskajā dienestā.
Diskusijā piedalās: Gints Jēgermanis, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, pirms tam 30 gadus bijis diplomātiskajā dienestā, Ilga Kreituse, Rīgas Stradiņa universitātes profesore, politoloģe, bijusī Saeimas priekšsēdētāja, kā arī Valsts prezidenta amata kandidāte 1996. gadā, Ivars Kalviņš, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents, un "Neatkarīgās" galvenā redaktora vietnieks Rolands Pētersons.
Par politisko tirgu un demokrātijas principu pārkāpšanu Latvijā Neatkarīgās diskusiju raidījumā izsakās Ilga Kreituse, Rīgas Stradiņa universitātes profesore, politoloģe, bijusī Saeimas priekšsēdētāja, kā arī Valsts prezidenta amata kandidāte 1996. gadā
Vai starp mums ir kāds Valsts prezidenta amata cienīgs cilvēks ar iekšēju jaudu, tāds, kura teiktajā sabiedrība grib ieklausīties? Uz šo jautājumu Neatkarīgās diskusiju raidījumā atbild Ivars Kalviņš, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents.
Lielākajai daļai no mums rīts iesākas ar kafijas tasīti. Tas ir privāts, gandrīz vai intīms ikrīta rituāls. Lai arī pēdējā laikā populāras ir kļuvušas matē tēja un biešu kafija, tomēr klasisko arabikas kafiju izkonkurējusi nav neviena no tām. Kafija mūs pamodina no rītiem, dodot pirmo baudu garšas kārpiņām. Pēc izdzertās tasītes sākas diena.
Gluži kā sarunājuši ar dažu dienu starpību savas novitātes klausītājiem liek galdā Edgars Šubrovskis ar grupu “Juuk” un Māris Šverns ar leģendāro komandu “Baložu pilni pagalmi”. Sajūtas kā atgriežoties 90. gados, kad “underground” pirmsākumi saistījās ar Alīses ielas ūdenstorni un “Tornis Records”, ko personificēja arī abi minētie vīri.
Iespaidīgs fiasko; Latvijas kā pretinieka nenovērtēšana; neizmantotas iespējas; milzīga vilšanās, kas liek ieskatīties spogulī – šādi Zviedrijas mediji raksturo Latvijas hokeja izlases uzvaru pār Zviedrijas izlasi ceturtdaļfinālā Rīgā.
Būtu jādiskutē par tādu neprivatizējamu valsts kapitālsabiedrību daļu kotēšanu biržā kā AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" (LVM), šādu pārliecību paudis finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Ko par šādu ierosinājumu saka Valsts prezidenta amata kanditāts Uldis Pīlēns, viesojoties Neatkarīgās diskusiju raidījumā.
Pašlaik reps uz devītā viļņa ir nokļuvis arī Latvijā – amerikāņu zvaigznes 50 Cent koncerts “Arēnā Rīga” tika izpārdots jau pirmajā stundā, pašmāju straumēšanas servisu repkaraļi uzstājas pārpildītā koncertzālē “Palladium”, ik uz stūra parādās pa jaunai hiphopa zvaigznei utt., u.t.jpr. Šajā verbāli skarbajā žanrā ir arī meitenes – vismaz četras noteikti.
Karaļa Čārlza III kronēšanas ilguma cienīgā četru stundu procedūrā jeb tiešraidē no Liverpūles svētdien ap diviem pēc mūsu laikā noskaidrojās Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētājs – par to jau otro reizi kļuva Zviedrijas pārstāve Lorēna. Latvijai beigu rezultāts nemaz tik bēdīgs nav: izrādās, ka līdz finālam pietrūcis nieka trīs punktiņu.
Staigājot pa Aspazijas bulvāri, grūti pat iedomāties, kas reizēm mēdz darīties lepno ēku dzīvokļos. Tur rodas un sabrūk cerības. Tur cilvēki, lai taupītu dīvāna atsperes, mēdz gulēt vannās, ieklājot matraci. Tālāk patiess stāsts – varoņu vārdi mainīti.
Šo sestdien, 13. maijā, no pulksten 22 līdz agrai rīta stundai neskaitāmi mūzikas un izklaides cienītāji būs pielipuši Latvijas Televīzijai (LTV), lai tiešraidē skatītos Eirovīzijas fināla notikumus no “M & S Bank” arēnas Liverpūlē. Fināls jau sesto reizi pēc kārtas norisināsies bez Latvijas līdzdalības, lai gan it kā nekas liels mūsu grupai “Sudden Lights” nebija jāpaveic – 15 dalībnieku konkurencē jātiek desmitniekā. Nesanāca.
Jau šīs nedēļas nogalē sāksies Osokina Brīvības festivāls Ukrainai, kas līdz pat jūnija vidum koncertos pulcēs neskaitāmus māksliniekus. “Ikviena iegādātā biļete uz festivāla pasākumiem ir ziedojums Ukrainai, tādēļ ļoti ceru, ka tie kļūs par satikšanās vietu visiem, kuri deg par brīvību un Ukrainas uzvaru pār asiņaino agresoru!” uzsver festivāla idejas autors un īstenotājs, pianists Andrejs Osokins.
Viņi bija 138 – Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāti, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Neatkarības deklarāciju. Daudzu vairs nav kopā ar mums: viņi no Viņsaules vērtē mūsu drosmi un mazdūšību, mūsu kļūdas un uzvaras. Bet viņi visi kopā toreiz pietuvināja Latviju neatkarībai. Kas no tā visa mums ir sanācis – tas pavisam cits stāsts, ne vienmēr ar laimīgiem apakšvirsrakstiem.
