Arestētajam Baltkrievijas žurnālistam Jegoram Martinovičam atšķirībā no kolēģiem cietumā paveicies – par smagu darbu cietumā viņš saņēmis sešus eiro mēnesī, citi viņa kolēģi nonākuši daudz smagākos apstākļos, – savos iespaidos par Baltkrievijas cietumu un valdošo režīmu valstī sarunā ar “Neatkarīgo” dalījās nule kā balvu saņēmušais žurnālists.
Laikā, kad visas pasaules uzmanība pievērsta karadarbībai Izraēlā un Ukrainā, tepat kaimiņos joprojām atceras un atbalsta vajātos Baltkrievijas žurnālistus. Pagājušajā nedēļā Lietuvas Republikas Seima Konstitūcijas zālē norisinājās par tradīciju kļuvušais Baltijas žurnālistu forums, kas bija veltīts profesionālo standartu uzturēšanai karu un starptautisko konfliktu kontekstā. Foruma laikā tika pasniegta Kazio Lozoraiša balva "Cerības brīvība" vajātajiem Baltkrievijas žurnālistiem. Šogad balvu saņēma žurnālists Jegors Martinovičs.
2022. gada notikumu laikā Jegors Martinovičs, kurš tobrīd bija "Nasha Niva" galvenais redaktors, vairākkārt tika aizturēts un vēlāk atbrīvots. 2021. gada jūlijā pēc kratīšanas neatkarīgo žurnālistu redakcijā un dzīvokļos viņš atkal tika arestēts, piekauts un vēlāk notiesāts uz 2,5 gadiem cietumā. Žurnālists tika atbrīvots 2023. gadā. vasarā.
"Tieši pirms gada šajā dienā Bobruiskas cietumā tīrīju no pannas putras gabalu un nedomāju par demokrātijas un brīvības pasauli, kurā drīz vien nokļuvu. Cietumā man par darbu maksāja sešus eiro mēnesī, bet pieļauju, ka citiem kolēģiem, kuri joprojām atrodas ieslodzījumā, samaksa ir vēl zemāka. Man ir paveicies vairāk nekā daudziem maniem kolēģiem, kuri paliek tādos pašos vai sliktākos apstākļos. Viņi paliek ķīlnieki, jo bija gatavi iet līdz galam vārda brīvībai. Tas ir absurdi, ka viņu intelektuālais potenciāls tiek izmantots vergu darbam, un vēl šausmīgāk ir tas, ka simtiem citu žurnālistu bija spiesti pamest savu valsti un atrast pagaidu mājas, lai turpinātu kaut kādā veidā sniegt lasītājiem reālu informāciju," sacīja J. Martinovičs. Žurnālists pateicās valstīm, kas uzņēma Baltkrievijas neatkarīgo mediju darbiniekus, un pauda viedokli, ka, ja radīsies labvēlīga iespēja, viņi nekavējoties atgriezīsies mājās.
Izveda pastaigāties sunīti...
J. Martinoviču aizturēja 2021. gada 8. jūlijā, kad viņš izgāja pastaigāties ar suni. Nokļuvis uz ielas, viņš pamanīja puisi ar melnu apsēju uz rokas, kurš vienkārši sēdēja uz soliņa. Sākumā žurnālists nesaprata, kas jaunietī ir tāds aizdomīgs. Jau pēc brīža piebrauca automašīna, no kuras izlēca vīri melnā apģērbā, izsita no rokām mobilo telefonu un ievilka viņu transporta līdzeklī. Draudēja lietot elektrošoku viņam un sunim, lai izspiestu telefona paroles. Pēc tam aizveda uz redakcijas telpām, kur uzsāka kratīšanu. Kopumā iebrucēji savāca apmēram 10-15 kastes ar dažādiem dokumentiem, izvēloties tos pēc iespējas nejaušāk un haotiskāk.
Kad kratīšana bija galā, varmākas pamanīja "Nasha Niva" dibinātāja Ivana Luckeviča krūšutēlu, kuram žurnālista kolēģis joka pēc bija uzlicis galvā cīņas ķiveri. Viens no agresīvākajiem aizturētājiem uzlika ķiveri J. Martinovičam galvā un divas reizes spēcīgi iesita. Nākamais posms - mājas pārmeklēšana. Toreiz tā bijusi jau trešā kratīšana dzīvoklī gada laikā. Pēc sitieniem žurnālistam sāpējusi galva, tomēr viņš parakstījis papīrus, ka atsakās no hospitalizācijas. Vēlāk tam sekoja tiesa un ieslodzījums.
Karceris un spīdzināšana
"Formāli Jegoru sodīja par to, ka par redakcijas telpu komunālajiem pakalpojumiem tika maksāts no fiziskas personas konta, nevis juridiskas. Par to viņam piesprieda 2,5 gadus ieslodzījumā. Viņu iezīmēja kā politiski ieslodzīto. Politiski ieslodzītie Baltkrievijā ir īpaši neaizsargāti. Cietumā varas pārstāvji viņam kā uz labu paraugu norādīja uz recidīvistiem, slepkavām un varmākām, no kuriem būtu jāņem piemērs. Politiski ieslodzītie tika nosaukti par neuzticamiem, bet varmākas esot labi un pareizi. Nevar salīdzināt cietumus Vācijā un Baltkrievijā. Baltkrievijā notiek spīdzināšanas un ņirgāšanās par cilvēkiem - aizliegumi sarakstīties, informācijas izolēšana, ierobežotas tikšanās, fizisks un psiholoģisks spiediens. Tur bez acīmredzama iemesla var ievietot karcerī. Cilvēks karcerī - mazā, aukstā telpā - ir viens. Viņš aukstumā nevar gulēt. Ir fiksēti gadījumi, kad cilvēkiem liek nostāties īpašā pozā un tad apsargs spārda viņu ar kājām tik ilgi, kamēr no upura iztek urīns vai izkārnījumi. Nomocītos upurus pēc tam aizved atpakaļ uz kameru. Mocītāji zina, kur sist, kā sist. Tas Baltkrievijas cietumos skaitās izsmalcināts spīdzināšanas veids. Jegors, tāpat kā daudzi žurnālisti, tika notiesāts tikai profesijas dēļ. Pēc ieslodzījuma daudzi ir pametuši Baltkrieviju. Šobrīd cietumā atrodas vairāk nekā 30 žurnālistu. Pēc notikumiem 2020. gadā valsti pameta aptuveni 400 žurnālistu. Trešā daļa no izbraukušajiem vairs nestrādā savā profesijā. Ir grūti dzīvot, nezinot, kas būs nākotnē. Mums šobrīd nav nākotnes vīzijas ne par savām ģimenēm, ne darbu, ne dzimteni. Šobrīd pasaules uzmanības centrā ir Izraēla un Ukraina. Baltkrievija jau tiek aizmirsta un nav aktuāla," "Neatkarīgajai" stāsta Baltkrievijas žurnālists, kurš nevēlējās publiskot savu vārdu, aizbildinoties ar pret sevi vērsto vajāšanu un zināmām bažām par nākotni.
Atbalsts neatkarīgajiem Baltkrievijas žurnālistiem
"Lietuvas žurnālistu kopiena ar bažām vēro, kā ar represijām tiek mēģināts noslīcināt brīvos medijus Baltkrievijā. Žurnālistus sūta uz cietumiem, un lietuviešu žurnālisti izjūt viņu sāpes. Tāpēc, solidarizējoties ar Baltkrievijas cietumos ieslodzītajiem žurnālistiem, Lietuvas žurnālistu kopiena nolēma viņiem piešķirt balvu "Cerības brīvība"," sacīja Lietuvas žurnālistu savienības (LŽS) priekšsēdētājs Dainis Radzevičs.
Balvu "Cerības brīvība" baltkrievu žurnālistam J. Martinovičam pasniedza balvas patrons, Seima deputāts Kazis Starkevičs, Lietuvas žurnālistu biedrības priekšsēdētāja Skirmante Javaitīte un LŽS priekšsēdētājs D. Radzevičs. Balvu "Cerības brīvība" iniciēja divas Lietuvas žurnālistu organizācijas - LŽS un Lietuvas žurnālistu biedrība. "Cerības brīvība" statuete simbolizē Lietuvas žurnālistu apņēmību atbalstīt neatkarīgos Baltkrievijas žurnālistus. Balva tiek piešķirta neatkarīgiem Baltkrievijas žurnālistiem kopš 2020. gada.
Šogad foruma uzmanības centrā bija aktuālākās cilvēktiesību tēmas, Krievijas karš pret Ukrainu un to atspoguļojumi publiskajā telpā. Jau tagad ir skaidrs, ka ne tikai sabiedrības Eiropā, bet arī politiķi dažkārt izrāda "nogurumu" no sarežģītu un svarīgu problēmu risināšanas. Žurnālistu organizācijas Baltijas valstīs un autoritāru režīmu vajātie žurnālisti, kuri šeit atraduši patvērumu, atbalsta ētikas standartus un tādējādi cenšas risināt profesionalitātes izaicinājumus. Forumu kopš 2020. gada organizē LŽS kopā ar vajāto un neatkarīgo Baltkrievijas žurnālistu asociāciju, kas rezidē Viļņā.
